Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Svētdiena, 4. decembris, 2016
15. oktobris, 2016
Drukāt

Īrijā pārtiku jau atšķiro, pateicoties “pātagas” principam (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Uzziņai:

* ES dalībvalstīs ik gadu "ražo" 88 miljonus tonnu pārtikas atkritumu 143 miljardu eiro vērtībā, tostarp mājsaimniecības 98 miljardu vērtībā jeb 38 – 40% no kopējā daudzuma;
* atkritumos nonāk 33 – 50% no ražotajiem pārtikas produktiem,
* viens ES iedzīvotājs gada laikā rada vidēji 173 kg pārtikas atkritumu, Latvijā – vidēji 113 kg;
* ES ilgtspējas attīstības mērķi paredz par 50% samazināt pārtikas atkritumu daudzumu vairumtirdzniecībā un patērētāju līmenī līdz 2030. gadam, kad poligonos būs atļauts noglabāt vien 10% no radītā atkritumu daudzuma.

“Mums ir trīs tvertnes – brūna, kas paredzēta pārtikas un citiem organiskajiem atkritumiem, zaļa – pārstrādājamiem atkritumiem (papīrs, kartons, dzērienu kārbas u. c.) un melna – vispārējiem atkritumiem, ko nevar mest nevienā no abām iepriekšminētajām,” stāsta Dublinā dzīvojošā žurnāliste Inguna Mieze. Viņas mītnes valstī atkritumus šķiro lielākā daļa mājsaimniecību. Dublinā reizi nedēļā savāc vispārējos atkritumus, bet pārstrādājamos un organiskos – reizi divās nedēļās. Par atkritumu izvešanu jāmaksā 110 eiro gadā, plus deviņi eiro par katru vispārējo atkritumu tvertnes iztukšošanu. “Par pārstrādājamiem un organiskajiem atkritumiem papildus nav jāmaksā nekas, tādā veidā tiek stimulēta šķirošana. Ja uzcītīgi šķirojam, kopējo atkritumu tvertni uz ielas izstumjam reizi divās nedēļās, katru nedēļu izvest nav vajadzības,” tā I. Mieze.

Eiropas Komisijā (EK) patlaban diskutē par piecu atkritumu direktīvu labojumiem, kuru mērķis ir panākt, lai visā Eiropā būtu tāpat kā Īrijā. Pārtikas atkritumi patlaban veido 33 – 50% no ES ražotās pārtikas daudzuma. Kā tos mazināt? ES direktīva, kas attiecas uz visām dalībvalstīm, arī uz Latviju, patlaban paredz vien “rosināt bioloģisku atkritumu atsevišķu savākšanu, lai tos kompostētu un sašķeltu”.

Atkritumu ražotāji galvenokārt izvēlas vieglāko ceļu – met pārtikas atkritumus kopējā tvertnē ar citiem sadzīves atkritumiem un… maksā. Latvijā lēnām ieviešas prakse pārtikas atkritumus atšķirot, nodot biogāzes ražošanai, komposta gatavošanai vai lopbarības gatavošanai. Turklāt pārtikas atkritumu vācēji par šo pakalpojumu maksu neņem. ES dalībvalstīs no pārtikas atkritumiem gada laikā gatavo piecus miljonus tonnu lopbarības.

Pārtikas un citu atkritumu mazināšanā līdztekus to rašanās novēršanai arī turpmāk izmantos “pātagu” jeb naudas instrumentu. Proti, maksa par atkritumu noglabāšanu poligonā saistībā ar dabas resursu nodokļa kāpumu aizvien kāps, tāpēc atkritumu šķirošana būs izdevīga. Šķirošanas būtība – nodot otrreizējai pārstrādei aizvien vairāk atkritumu, kas kļūst par produktu ražošanas izejvielu. Latvijā gan salīdzinājumā ar citām valstīm maksājumi par atkritumu apsaimniekošanu aizvien ir samērā mazi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstītības ministrijā paredz, ka pārtikas atkritumu šķirošanas ieviešana Latvijā ir, vēlākais, nākamo piecu gadu jautājums. Atgādināsim, ka Latvijā viens iedzīvotājs gada laikā rada vidēji 113 kg pārtikas atkritumu.

Īrija uzņēmusies vairāk, nekā prasa Mājsaimniecību pārtikas un bioloģisko atkritumu regula. Kopš 2015. gada 1. aprīļa tur ir aizliegta pārtikas atkritumu noglabāšana atkritumu poligonā. Īrijā ir trīs dažādu krāsu šķiroto atkritumu tvertnes: melnā – vispārējiem atkritumiem, un tā ir pilnīgi visām mājsaimniecībām, zaļā – atjaunojamajiem (papīram, stiklam), kas ir gandrīz visiem (96%), un brūnā – bioloģiskajiem (nopļautai zālei, izravētajām nezālēm, savāktajām lapām un citiem dārza atkritumiem), kā arī pārtikas atkritumiem, kas ir 24% mājsaimniecību. Viena Īrijas mājsaimniecība gada laikā pavisam rada 938 kg atkritumu. Visu triju atkritumu veidu savākšana līdz aizvadītā gada aprīlim gadā izmaksāja 300 līdz 400 eiro.

Dublinā darbojas vairākas atkritumu apsaimniekošanas kompānijas. To cenas gada maksai var atšķirties par aptuveni 20 eiro. Patlaban par kopējiem atkritumiem jāmaksā fiksēta cena, neņemot vērā, cik pilna tvertne tiek izvesta. Uzņēmēji cīnās par to, lai cenu balstītu uz atkritumu svaru – katru tvertni pacēlājā nosvērtu un maksu aprēķinātu par kilogramiem. Atšķirotos pārtikas atkritumus Īrijā izmanto komposta ražošanai. Latvijā šī nozare ir ļoti maz attīstīta.

Pērn decembrī apstiprinātajā ES aprites ekonomikas pasākumu paketē iecerēts, ka EK kopā ar dalībvalstīm veiks pasākumus, lai precizētu ES tiesību aktus, kas attiecas uz atkritumiem, pārtiku un barību, un veicinātu drošas un uzturā derīgas pārtikas ziedošanu grūtībās nonākušiem cilvēkiem un gadījumos, kad tas ir droši, agrāko pārtikas produktu izmantošanu kā resursu dzīvnieku barībai.

Piemēram, no likumdošanas priekšlikuma par atkritumiem ir nepārprotami izslēgtas barības sastāvdaļas. Tas nodrošinās, ka agrākie pārtikas produkti (piemēram, salauzti cepumi vai sakaltusi maize), kuri ir droši, bet nevar tikt laisti pārtikas ķēdē, nekur ES netiek uzskatīti par atkritumiem un tāpēc tos var izmantot kā resursu dzīvnieku barības ražošanai. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām gatavos arī ES pārtikas ziedošanas vadlīnijas.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. tādos rakstos vienmēr vajag pieminēt – vai tas ir par privātmājām vai dzīvokļiem. Nevēlos organiskos atkritumus turēt divas nedēļas dzīvoklī… vai pie dzīvokļu mājas ieviest liela apjoma smirdētavu no visas mājas pārtikas atliekām.

  2. Virsrakstā labāk pārtiku šķirot.

  3. Vai kāds aizdomājas, ka arī ūdens ir jāšķiro?! Ir dzeramais un tehniskais/saimniecības ūdens. Ir nesaimnieciski dušas vai trauku/ pārtikas/ roku mazgāšanas ūdeni, kurš ir tikai varbūt ziepjains vai smilšains laist prom kanalizācijā. To var nostādināt, varbūt pafiltrēt mazliet un izmantot piem., tualetes skalošanai. Vēl no notekūdeņiem atgūst siltumu. Jaunbūvējamās vai rekonstruējamās mājās par to noteikti vajag padomāt.
    Labi, ka Latvijā ūdens it kā pagaidām netrūkst. BET tā ir mūsu vērtība! “Cido” piem., Latvijas ūdeni eksportē uz Kīnu, kur ir sačakarēts daudz dzeramā ūdens vietu.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -0.1
Alūksne -6.2
Daugavpils -6.7
Saldus +1.2
Liepāja +5.1
Jelgava -0.2
Ventspils +4.7
Limbaži -1
Madona -6.7
Rēzekne -7.1
Draugiem Facebook Twitter Google+