Mobilā versija
Brīdinājums +13.2°C
Māris, Mārica, Maigurs
Piektdiena, 22. septembris, 2017
7. jūlijs, 2017
Drukāt

Irīna Meļņika: Streiks – sitiens pa vājākajiem (9)

Foto-LETAFoto-LETA

Irīna Meļņika, “Sustento” Pacientu informācijas un tiesību aizsardzības centra vadītāja:

“Ģimenes ārsti uzsāka beztermiņa streiku, izvirzot valdībai konkrētas prasības un solot streikot, līdz tās tiks izpildītas. Šāda ģimenes ārstu rīcība ir izraisījusi sabiedrībā plašu rezonansi – no atbalsta mediķiem līdz sašutumam par viņu izvēlēto cīņas formu. Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “Sustento” rindās ir daudz biedru ar hroniskām slimībām, tāpēc pašreizējā situācija veselības aprūpes jomā raisa pamatotu satraukumu. Hroniskiem pacientiem mediķu palīdzība nepieciešama regulāri, bet šobrīd viņiem, tāpat kā ikvienam citam pacientam, jāmeklē palīdzība pie dežūrārsta, kuram nav par viņu nekādas iepriekšējas informācijas, kurš, iespējams, nav tik ērti pieejams kā ģimenes ārsts un kurš – iespējams – nav pat tiesīgs nepieciešamības gadījumā izrakstīt valsts kompensējamo medikamentu recepti. Tas liek domāt par to, vai ģimenes ārstu izvēlētā metode savu tiesību aizstāvēšanai vienlaikus nav sitiens pa vājākajiem – pa mazāk aizsargātu sabiedrības daļu, tiem, kuri vajadzības gadījumā diez vai varēs atļauties maksas medicīnas pakalpojumus. Ielaistas, savlaicīgi neatklātas slimības Latvijā ir ļoti nopietna problēma – pietiek iepazīties ar statistiku par novēloti atklātu saslimšanu skaitu kaut vai, piemēram, onkoloģijas jomā. Tas ir viens no veselības aprūpes stūrakmeņiem – lai ikvienam sabiedrības loceklim būtu iespēja vajadzības gadījumā nekavējoši vērsties pie uzticama mediķa – sava ģimenes ārsta. Tāpēc, lai arī cik sarežģīta būtu mūsu mediķu – ģimenes ārstu, ātrās palīdzības mediķu vai jebkuras citas specialitātes ārstu – situācija, streiks nav sabiedrībai draudzīgākais veids, kā to atrisināt.”

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Manā gadījumā ģimenes ārsts atteicās izrakstīt kārtējo recepti,caur VI un slimnīcu panācu medikamentu saņemšanu.Tagad zāles beidzās bet vairs nav spēka cīnīties ar šiem monstriem,kuriem uz cilvēku dzīvību ir nospļauties.

  2. Tā būtu jāstreiko visām jomām kopā, atsevišķi – viens otram pārmet, bet kopā, varbūt, ķertos pie īstajiem vaininiekiem. Streikot vai arī reaģēt uz to bardaku, kas ir. Kāpēc daži spekulējot pelna miljonus, bet godīgi veicot darbu, pelna … Skolotāji arī streiko un strādā. Nu un? Par viņiem pasmejas. Vēl sabiedrību uzrīda ārstiem.

  3. >23.59, jā, jo jūs uzturat neadekvāti dārgu, uzpūstu sistēmu. Pagaidām vel ES palīdz, kad nedos naudu, ko tad darīsiet? Domājat putins dos??????????????????????putins vēl ņems no mums 30%

  4. ko nu rīdi, likvidē komunistu ‘ekonomiku’ medicīnā. Kad beigsies ES nauda, ko darīsiet???

  5. Ka tikai noslaukt pacientus. Kretīni.

  6. Piekrītu Meļņikas kundzei, ģimenes ārsti no visiem mediķiem ir lielākie slīmesti. Ne visi, bet daudzi. Visu cieņu ārstiem slimnīcās, bet necieņa streikojošajiem.

  7. bet streika butiba ir Atbildēt

    caur zaudejumiem panāk ieguvumus. tiem kas šobrid uzskata ka viņus aizskar, jo lūk netiek pie ārsta (neatliekamā palidziba jau pieejama) lai padomā kas notiks vel pēc gadiem ja ģimenes ārsti nepanāks savu. tad vispār tādu vienkārši vairs nebūs, un ko tad jus dziedāsit> varesit klusi un mierigi kaktiņā mirt, pie kā griezties pec palidzibas jums vairs nebūs

    • Cilvēki jau tàpat klusiņàm mirst,jo nevar atļauties ne dàrgàs zàles,ne dàrgàs operàcijas,un rindu bieźi vien pat nesagaida…

Ainārs Dimants: Latvieši – kā apiņi ap citu būvētiem balstiem (18)Ko Maskavas propagandas apkarošanā sola Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas grozījumi
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Septiņreiz jāapspriež, vienreiz jāatlaiž

Valsts kancelejas pārstāvji koalīcijas politiķiem šonedēļ prezentēja iecerētās valsts pārvaldes reformas. Reformu plānā arī rosināts trīs gadu laikā valsts pārvaldes štatu mazināt par 6%. Premjers Māris Kučinskis žurnālistiem sacīja, ka pēc divām nedēļām par šo jautājumu turpināsies saruna ar VK. Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis intervijā LNT sacīja, ka “ir sāktas praktiskas darbības valsts pārvaldes reformas sagatavošanai, kas dod pamatotas cerības, ka uzreiz pēc politiska lēmuma pieņemšanas varēs pāriet uz tās aktīvo fāzi”.

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (76)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+