Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
4. jūnijs, 2014
Drukāt

Elastīgāk jāreaģē uz skolēnu skaita kritumu. Saruna ar Irinu Pilveri (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

1. jūlijā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) sāksies jauna ēra: pie tās stūres stāsies ekonomikas zinātņu doktore, savulaik Latvijas Lauku atbalsta dienesta veidotāja un direktore Irina Pilvere. Pirms kandidēšanas uz rektora amatu viņa vadījusi LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāti.

‒ Pārlasīju LLU vēsturi un pamanīju, ka kopš 1950. gada, kad rektores amatā ievēlēja Amāliju Cekuliņu, šajā krēslā vairs nav sēdusies neviena sieviete. Kāpēc jūs nolēmāt kandidēt rektora vēlēšanās?


‒ To priekšvēlēšanu kampaņā man vaicāja arī kolēģi. Kandidēju, jo uzskatu, ka LLU vajag pārmaiņas ‒ nepieciešama dinamiskāka attīstība. Situācija augstskolās valstī kopumā nav tā labākā, bet LLU ir arī lietas, ko jau tagad varētu darīt vairāk, labāk, ātrāk. Likās, ka man vairs amatus sevišķi nevajag, bet premjere Laimdota Straujuma, tob­rīd vēl būdama zemkopības ministre, zinot manu iepriekšējo pieredzi, teica, ka man vajag mēģināt kļūt par rektori.

‒ Tad jau sanāk, ka jūsu darbībai LLU būs atbalsts visaugstākajos plauktos, pat premjera līmenī. 


‒ Tā arī vajadzētu būt, jo augstākā izglītība ir ļoti nozīmīga joma. LLU ir nozares universitāte, kas vienīgā apvieno tādas ļoti svarīgas tēmas kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, pārtikas pārstrāde, veterinārmedicīna. Bez nozares un ministriju atbalsta mēs nevaram attīstīties.

‒ Jūs teicāt, ka LLU jākļūst dinamiskākai. Vai tas nozīmē, ka augstskola pēdējos gados iesūnojusi?


‒ Tik skarbi tomēr negribētu teikt. Dinamikas trūkums vairāk saistīts ar valsts īstenoto politiku. Kā zināms, kopš 2009. gada augstskolas no valsts budžeta saņem tikai 85 procentus no minimālā nepieciešamā finansējuma. Līdzīgi ir zinātnē. Tā kā universitātē sazobē darbojas studiju process ar pētniecību, tiekam apdalīti divtik.

‒ Valsts gan šobrīd nesola finansējumu palielināt. Kā tad grasāties īstenot pārmaiņas, kuras pieminējāt?


‒ Pēc normatīvajiem dokumentiem šim finansējumam tomēr vajadzētu pieaugt. Taču ir lietas, ko universitātē var uzlabot arī ar esošo finansējumu. Piemēram, vajadzētu elastīgāk reaģēt uz to, ka samazinās skolēnu skaits, kam seko arī studentu skaita samazinājums. Turklāt daļa Latvijas jauniešu brauc studēt uz ārzemēm, kaut arī ārzemju eksperti studiju virzienu vērtēšanas procesā lielāko daļu Latvijas augstākās izglītības piedāvājuma, tajā skaitā LLU programmas, atzina kā ļoti kvalitatīvu.

‒ Toreizējais izglītības ministrs Roberts Ķīlis apgalvoja, ka šis vērtējums bijis apšaubāms. Ekspertiem dots parakstīt baltas lapas.


‒ Jā, Ķīlim nepatika, ka pārāk labi novērtēts. Bet LLU eksperti strādāja ļoti nopietni. Izvērtēšanas process bija tikpat stingrs kā citās valstīs. Starptautiskā izvērtējuma rezultātus vajadzēja izmantot, lai celtu Latvijas augstākās izglītības prestižu, nevis to noniecinātu. Vajadzēja atlasīt tās studiju programmas, ko ārvalstu eksperti bija novērtējuši visaugstāk, un popularizēt tās ārzemēs, norādot, ka Latvijā pieejama Eiropas līmeņa izglītība, kas uzskatāma par eksporta nozari. Taču viss notika pilnīgi otrādi. Nepietiek ar to, ka augstskolām samazināja finansējumu, vēl veica antireklāmas kampaņu. Tas Latvijas augstāko izglītību ļoti grāvis. Jācer, ka tālākā valsts politika mums palīdzēs piesaistīt ārzemju studentus, tādējādi kompensējot zaudējumus, kas rodas tādēļ, ka Latvijā kļūst mazāk skolu absolventu, ko augstskolas varētu uzņemt.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. vajag paskatīties realitātē – arī v.sk beidzēju mazāk, bērni no gaisa nekrīt…

Draugiem Facebook Twitter Google+