Viedokļi
Lasītāju viedokļi

Irina Pilvere: Radīts nopietns pamats reformām, bet svarīgi neapstāties pusceļā 3


Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore profesore Irina Pilvere.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore profesore Irina Pilvere.
Foto: LETA

Irina Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore

Uzsākot darbu, Māra Kučinska valdība par vienu no prioritātēm definēja reformu veikšanu izglītības sistēmā. Parasti ar to tiek saprasts notiekošais vispārizglītojošās skolās un pirmsskolas mācību iestādēs, taču šajā sistēmā ietilpst arī augstākā izglītība un zinātne. Kas tad ir noticis pēdējā gada laikā šajā jomā…

Pozitīvi vērtējama uzsāktā finanšu stabilizācija augstākajā izglītībā, jo šis gads ir pirmais gads pēc jau pirms vairākiem gadiem piedzīvotās globālās finanšu krīzes, kad palielinājies finansējums, lai nodrošinātu pedagogu algu palielinājumu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam. Tāpat atzinīgi vērtējams Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums par valsts finansēto studiju vietu skaita saglabāšanu līdzšinējā līmenī.

Savukārt valsts līmenī noteiktā prioritāte par STEM (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas) studiju programmu attīstīšanu augstākās izglītības līmenī ir īpaši atbalstāma aktivitāte šobrīd un arī nākotnē, turklāt tai valsts ir paredzējusi finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondiem, līdz ar to universitātēm būs iespēja stiprināt konkurētspēju un studiju kvalitāti, kas ir īpaši svarīgi mainīgā darba tirgus apstākļos. Tā kā studiju virzienu akreditācija tuvojas, būtu nepieciešama aktīvāka valsts pārvaldes institūciju rīcība, lai šim mērķim paredzēto ES struktūrfondu finansējumu varētu apgūt pēc iespējas ātrāk, jo šobrīd tā ir iekavējusies.

Īpaši svarīgs Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) 2016. gadā bija valdības atbalsts dārzkopības izglītības sakārtošanā, nododot LLU pārziņā Bulduru dārzkopības vidusskolu, kas nodrošinās šīs nozares pēctecību dažādos izglītības līmeņos un veicinās kvalificētu speciālistu sagatavošanu un nozares attīstību kopumā. Arī šis solis ir ieguldījums Latvijas izglītības un zinātnes sistēmas attīstībā.

Atzinīgi jāvērtē zinātnē ieviestā finansēšanas modeļa darbību, jo nu jau otro gadu varēsim saņemt ne tikai bāzes finansējumu, bet arī finansējumu par sniegumu zinātnē, kas ir īpaši svarīgs augsta līmeņa zinātnisko sasniegumu veicināšanā un kalpo kā motivācijas sistēma arī jaunajiem zinātniekiem. Tas savukārt ļaus perspektīvā attīstīt uz zinātnes sasniegumiem balstītu tautsaimniecību, kas ir svarīgi tik mazām ekonomikām, kāda ir Latvija.

Turklāt pirms tam finansiāli atbalstītā zinātnisko institūtu konsolidācija ir palīdzējusi universitātei stiprināt savu zinātnisko kapacitāti, tādējādi palielinot savu konkurētspēju augstākās izglītības tirgū. Taču līdzīgi kā studiju infrastruktūras finansējuma apguvē, tā arī zinātnes infrastruktūrai paredzētā finansējuma apguve vēl nav sākusies, no kā būs atkarīgi starptautiskās zinātnes akreditācijas rezultāti, līdz ar to gaidām aktīvāku un ātrāku rīcību valsts līmenī.

Jāpiekrīt, ka pārmaiņas izglītības un arī zinātnes sistēmā nenotiek tik ātri, kā dažbrīd gribētos. Tajā pašā laikā pēdējā gada laikā ir ielikts nopietns fundaments tam, lai pārskatāmā nākotnē reformas tiešām tiktu realizētas. Šobrīd tas ir sākts darīt, un galvenais tagad ir neapstāties pusceļā.

LA.lv