Mobilā versija
Brīdinājums +1.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
9. februāris, 2017
Drukāt

Irina Pilvere: Radīts nopietns pamats reformām, bet svarīgi neapstāties pusceļā (3)

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore profesore Irina Pilvere.

Irina Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore

Uzsākot darbu, Māra Kučinska valdība par vienu no prioritātēm definēja reformu veikšanu izglītības sistēmā. Parasti ar to tiek saprasts notiekošais vispārizglītojošās skolās un pirmsskolas mācību iestādēs, taču šajā sistēmā ietilpst arī augstākā izglītība un zinātne. Kas tad ir noticis pēdējā gada laikā šajā jomā…

Pozitīvi vērtējama uzsāktā finanšu stabilizācija augstākajā izglītībā, jo šis gads ir pirmais gads pēc jau pirms vairākiem gadiem piedzīvotās globālās finanšu krīzes, kad palielinājies finansējums, lai nodrošinātu pedagogu algu palielinājumu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam. Tāpat atzinīgi vērtējams Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums par valsts finansēto studiju vietu skaita saglabāšanu līdzšinējā līmenī.

Savukārt valsts līmenī noteiktā prioritāte par STEM (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas) studiju programmu attīstīšanu augstākās izglītības līmenī ir īpaši atbalstāma aktivitāte šobrīd un arī nākotnē, turklāt tai valsts ir paredzējusi finansējumu no Eiropas Savienības struktūrfondiem, līdz ar to universitātēm būs iespēja stiprināt konkurētspēju un studiju kvalitāti, kas ir īpaši svarīgi mainīgā darba tirgus apstākļos. Tā kā studiju virzienu akreditācija tuvojas, būtu nepieciešama aktīvāka valsts pārvaldes institūciju rīcība, lai šim mērķim paredzēto ES struktūrfondu finansējumu varētu apgūt pēc iespējas ātrāk, jo šobrīd tā ir iekavējusies.

Īpaši svarīgs Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) 2016. gadā bija valdības atbalsts dārzkopības izglītības sakārtošanā, nododot LLU pārziņā Bulduru dārzkopības vidusskolu, kas nodrošinās šīs nozares pēctecību dažādos izglītības līmeņos un veicinās kvalificētu speciālistu sagatavošanu un nozares attīstību kopumā. Arī šis solis ir ieguldījums Latvijas izglītības un zinātnes sistēmas attīstībā.

Atzinīgi jāvērtē zinātnē ieviestā finansēšanas modeļa darbību, jo nu jau otro gadu varēsim saņemt ne tikai bāzes finansējumu, bet arī finansējumu par sniegumu zinātnē, kas ir īpaši svarīgs augsta līmeņa zinātnisko sasniegumu veicināšanā un kalpo kā motivācijas sistēma arī jaunajiem zinātniekiem. Tas savukārt ļaus perspektīvā attīstīt uz zinātnes sasniegumiem balstītu tautsaimniecību, kas ir svarīgi tik mazām ekonomikām, kāda ir Latvija.

Turklāt pirms tam finansiāli atbalstītā zinātnisko institūtu konsolidācija ir palīdzējusi universitātei stiprināt savu zinātnisko kapacitāti, tādējādi palielinot savu konkurētspēju augstākās izglītības tirgū. Taču līdzīgi kā studiju infrastruktūras finansējuma apguvē, tā arī zinātnes infrastruktūrai paredzētā finansējuma apguve vēl nav sākusies, no kā būs atkarīgi starptautiskās zinātnes akreditācijas rezultāti, līdz ar to gaidām aktīvāku un ātrāku rīcību valsts līmenī.

Jāpiekrīt, ka pārmaiņas izglītības un arī zinātnes sistēmā nenotiek tik ātri, kā dažbrīd gribētos. Tajā pašā laikā pēdējā gada laikā ir ielikts nopietns fundaments tam, lai pārskatāmā nākotnē reformas tiešām tiktu realizētas. Šobrīd tas ir sākts darīt, un galvenais tagad ir neapstāties pusceļā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ilmārs 5 līmeņa profesionāls maģistrs mērniecībā un zemes ierīcibā Atbildēt

    Vai atkal cenzūra?

  2. Ilmārs 5 līmeņa profesionāls maģistrs mērniecībā un zemes ierīcibā Atbildēt

    Kad LLU aizliegs studiju programu par ikgadējo īpašumu vērtēšanu . Izlasiet līgumu ar PTO[Zeme un būve =IR prece un valsts NEDRĪGST iejaukties brīvā tirgus ekonomikā .Krievija lai neizslēgtu no PTO 150 000 vērtētājus un inventarizatorus kā arī akadēmiķus un profesorus atbrīvoja .Pietiek gatavot kadrus JAUNAM NEKUSTĀMĀ ĪPAŠUMA TIRGUS BURBULIM.

  3. Vairāk kā 20 gadus runājam par reformām…..izdarām kustības šajos lauciņos…bet kā nav progresa tā nav progresa….
    Katra jauna valdība izstrādā kopdarbu programmu…un kā neiet tā neiet uz progresa pusi.
    Klasisks piemērs:VID soda sīkos uzņēmējus par parādu dažu eiro vērtībā….bet neredz miljonu kampējus.
    Varbūt cienītā Pilveres kundze varētu definēt šīs darbības?
    Rādās ka klajš nihilisms no attiecīgā varas atzara raugoties uz šādu VID darbību.
    Klasika ir VID vadošo dienesta auto izmantošana personīgajām vajadzībām un Cīrules kundzes nespēja (pašas solītajās ātrajās atbildēs vienkāršos jautājumos….raidījumā TV pretendentu diskusijās)ātri atbildēt pavisam vienkāršu jautājumu.Te taču katram skaidrs ka šie dati ir pieejami dažu minūšu laikā…..bet nekā..pētīs….apspriedīs…izstrādās koncepciju…vērtēs un tad atbildēs MK noteikumos noteiktajā kārtībā un tas var vilkties 1 mēnesi un ja labi grib tad var ar pagarinājumu uz n-to laiku jo sarežģīts jautājums…
    Sapnī redzēju ka tas ir klasisks analfabētu kantoris un tad atnāk sētnieks ar lielu slotu un aizmēž visu šo varzu mēslainē…bet tas tā ir tikai sapņos

Monika Zīle: Vērtīgs ceļa spieķis (1)Vai tiešām pienācis laiks saprast, ka nav tādas profesijas, kas garantē palikšanu izvēlētajā nodarbē līdz pensijai?
Uldis Šmits: Bet igauņi...Labāk pieaicināt pāris tūkstošus lietpratēju prioritārā nozarē nekā padarīt visu ekonomiku atkarīgu no viesstrādniekiem
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Bagātie un nabagie

Latvijas miljonāru saraksta veidotāji vakar nosauca valsts 100 turīgāko cilvēku vārdus. Miljonāru saraksta galvgalī ir divi “ABLV Bank” bankas īpašnieki, kuru bagātība tiek lēsta par 315 miljoniem un 312 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības statistikas birojs “Eurostat” šonedēļ publiskoja datus par nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru ES valstīs 2016. gadā. Atbilstoši šiem datiem Latvijā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauti 28,5% no visiem iedzīvotājiem jeb 550 000 cilvēki.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (5)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Māris Antonevičs: "Jaunās sejas" gaidotIzmaiņas mediju uzburtajā pasaules kārtībā – izrādās, ka jauni, spilgti līderi ne vienmēr ir liberāli.
Draugiem Facebook Twitter Google+