Foto – Shutterstock.com

Īrniekus no dzīvokļiem policija neizliks
. Diskusija 5

Ekonomikas ministrijā uzrakstītais un apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniegtais jaunais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts sabiedrībā jau radījis neizpratni un lielu satraukumu. Jo tas paredz īrnieku izlikšanu no dzīvokļiem bez tiesas – ja īres līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, pietiktu ar izīrētāja brīdinājumu un policiju.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

“LA” redakcijā pie “apaļā galda” atklājās, ka dažas no iesaistītajām pusēm pirms tam nebija tikušās. Likumprojekts ar īrniekiem nemaz netika apspriests. Valsts policijai, kurai domāts uzdot īrnieku izlikšanu, neviens nebija pajautājis, vai tas vispār ietilpst tās pienākumos. Valsts policija kategoriski iebilst pret tai paredzēto īrnieku izlikšanu. Turklāt Ekonomikas ministrijā tāpat nemaz nav skaidri zināms, cik ir to īrnieku, kurus izīrētāji varētu izlikt ar policijas palīdzību, ja šādu likumu pieņemtu Saeimā. Īrnieki nav mierā arī ar to, ka īres līgumus reģistrētu, kaut arī tas aizsargātu viņus no iespējas izlikt pirms termiņa.

Kāpēc uzrakstīts šāds likumprojekts, un kas tajā neapmierina, par to sarunā piedalījās Saeimas deputāts, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļu jautājumu apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis (“SC”), Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores vietnieks Mārtiņš Auders, Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska, denacionalizēto namu tiesību biedrības “Ausma” valdes loceklis Klementijs Rancāns, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis, Lielvārdes novada domes deputāts Jānis Āboliņš, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes koordinācijas un kontroles pārvaldes priekšnieka vietniece Mārīte Ziemele.

CITI ŠOBRĪD LASA

Sarunas nobeigumā Aleksandrs Sakovskis “LA” žurnālistiem Ivaram Bušmanim un Zigfrīdam Dzedulim atzina: “Likumprojekts, kā tas uzrakstīts pašlaik, diezin vai izies cauri Saeimā. Pirms jaunās Saeimas vēlēšanām neviens neriskēs pieņemt likumu, kas rada apdraudējumu tūkstošiem ģimeņu.”


M. Auders: – Jauns dzīvojamo telpu īres likums vajadzīgs tāpēc, ka spēkā esošais ir novecojis – tas uzrakstīts pirms divdesmit gadiem. Tajā daudz kas pārņemts vēl no pirmskara Latvijas un padomju laiku likumiem, kas sen vairs neatbilst mūsdienu apstākļiem. Dažas šā likuma normas, piemēram, par īres maksas regulēšanu, tāpat par izīrētāja saistībām ar zemesgrāmatā nereģistrētu īres līgumu, izīrētāji jau apstrīdējuši Satversmes tiesā.

Jaunajā likumā gribam panākt lielāku samērību starp izīrētāju un īrnieku tiesībām un pienākumiem. Jāatzīst, īrniekiem jaunais ir mazāk labvēlīgs nekā pašlaik spēkā esošais. Izīrētājiem un īrniekiem par daudz ko ir pilnīgi pretēji uzskati un intereses. Īrniekiem rūp atlīdzība par denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu dzīvokļiem, kurus viņiem nebija iespēju privatizēt. Bet kompensācijas jaunais likumprojekts neskar.

Īrnieku skaits, kurus skartu šis likums, mums gan precīzi nav zināms, jo valstī nav šādas vienotas uzskaites. Mēs gan gribētu izveidot vienotu īres līgumu reģistru, ko savās rokās turētu pašvaldības. Līgumu reģistrēšana tādējādi būtu lētāka un notiktu ātrāk nekā zemesgrāmatā. Tiesa, šāda reģistra izveidošanai pretojas Latvijas Pašvaldību savienībā un Tieslietu ministrijā. Arī izīrētāji nav pārāk ieinteresēti reģistrēt īres līgumus, tāpēc ka no šiem ienākumiem tad viņiem jāmaksā nodokļi.

Reklāma
Reklāma

R. Bednarska: – Diezin vai tā var teikt. Namīpašnieki uzskata, ka vienots īres līgumu reģistrs ir vajadzīgs. Līgumu reģistrēšana zemesgrāmatā ir ļoti dārga. Bet šāds reģistrs gan dzīvokļu, gan denacionalizēto namu īpašniekus, gan tos, kas namus nopirkuši izsolēs, noliks vienādās pozīcijās, proti, visi maksātu nodokļus. Diemžēl pašlaik dzīvokļu īpašnieki, kuri tos izīrē, bieži tos nemaz nemaksā, arī valsts uz viņiem skatās caur pirkstiem. Kāpēc namīpašniekiem tos prasa, bet citiem izīrētājiem ne?! Reģistrs ieviestu skaidrību, kādi nami un kādi dzīvokļi tiek izīrēti – kurš izīrē un kurš īrē. Būtu zināms arī brīvo īres dzīvokļu skaits.

A. Sakovskis: – Jauna likuma nepieciešamību neviens neapšauba. Bet tam jābūt tādam, kas apmierina sabiedrību, nevis tikai kādu noteiktu personu grupu. Jāatzīst, ka par šo likumprojektu jau tagad saņemam daudz jautājumu gan no sabiedriskajām organizācijām, gan no iedzīvotājiem, turklāt vēl janvāra beigās skatījām to komisijā. Neatceros nevienu citu likumprojektu, kas jau apspriešanas gaitā būtu izraisījis tik lielu uztraukumu. Visvairāk par to uztraucas denacionalizēto namu īrnieki. Diemžēl valstī neviens nespēj pilnīgi precīzi nosaukt to ģimeņu skaitu, kas dzīvo denacionalizētajos namos un kam vajadzīga palīdzība.

M. Auders: – Rīgā pašvaldības īres dzīvokļu rindā ir 2800 ģimeņu, bet 700 ģimeņu reģistrētas pārcelšanās pabalstu saņemšanai. Citās pašvaldībās pārcelšanās pabalstu rindā reģistrētas 30 līdz 40 ģimenes. Tādu ģimeņu, kurām mazo ienākumu dēļ būtu nepieciešama palīdzība, valstī ir ap 3000.

A. Sakovskis: – Vēl jāņem vērā, ka ir daudz tādu ģimeņu, kuri dzīvo padomju laiku resoru namos un kuriem ir vēl vecie, beztermiņa īres līgumi, arī viņiem nebija iespēju privatizēt dzīvokļus. Gatavojot jauno likumu, neaizmirsīsim arī par viņiem, tāpat arī to, ka pabalstos izsniegtās nelielās summas daudziem neatrisinās pajumtes problēmu.

M. Auders: – Ministrijas uzdevums ir sagatavot dzīvojamo telpu īres likumu, neskarot tos īrniekus, kuriem dzīvokļu problēmu risināšanā vajadzīga valsts vai pašvaldību palīdzība. To regulē pavisam cits likums. Ministrija turklāt ir arī vairākkārt ierosinājusi valdībai piešķirt finansējumu denacionalizēto namu īrnieku pabalstiem. Diemžēl mūsu priekšlikums nekad nav atbalstīts – budžetā tam pietrūcis naudas.

R. Bednarska: – Šis likumprojekts vairāk radīts agresīvi noskaņotu īpašnieku, tostarp banku interesēs. Namīpašnieki nekad nav teikuši, ka gribētu izlikt no namiem visus īrniekus bez izņēmuma.

Taču tīšām tiek aizmirsta cita lieta, kas uztrauc namīpašniekus. Kurš valstī galu galā atbildēs par to, ka jau gadiem ilgi valsts kropļo viņu saimniecisko darbību? No īres ienākumiem mēs maksājam nodokļus. Un vienlaikus esam spiesti uzturēt īrniekus, no kuriem saņemtā īres maksa nenosedz izdevumus par namu uzturēšanu un nodokļus. Ja kāds īrnieks nemaksā un patiešām ir jāizliek, tiesāšanās ar viņu ilgst gadiem! Kamēr tiesas sprieduma nav, tikmēr viņš joprojām sēž dzīvoklī un nemaksā! Kā namīpašnieks lai spēj saimniekot? Kā lai uztur namu un maksā valstij nodokļus? Daudzi namīpašnieki, nespēdami tikt galā ar šo nastu, jau ir zaudējuši savulaik atgūtos īpašumus.

J. Āboliņš: – Man liekas, ka pašreiz valdībai iesniegtā dokumenta īstie iniciatori ir Latvijas Komercbanku asociācija. Komercbanku meitas uzņēmumu rokās nonācis milzīgs skaits hipotekāro kredītu parādnieku dzīvokļu. Bet brīvi rīkoties ar tiem bankām traucē parādnieku uz 10 vai 20 gadiem noslēgtie īres līgumi, tostarp arī fiktīvie. Tāpēc ar Ekonomikas ministrijas palīdzību atrasts cits veids, kā tikt vaļā no īrniekiem vieglāk un ātrāk. Likums, protams, ir vajadzīgs. Bet ne tāds.

M. Auders: – Latvijas Komercbanku asociācija likumprojekta sagatavošanā nepiedalījās. Taču priekšlikums īres līgumus reģistrēt zemesgrāmatā gan vairākkārt atskanējis gan no asociācijas, gan Tieslietu ministrijas puses.

K. Rancāns: – Jaunais likumprojekts ir paviršs, tas neatrisina gadiem ilgi milzušo problēmu denacionalizētajos un citos namos, kuros to īpašniekus un īrniekus joprojām sasaista valsts uzspiestas īres attiecības. Šādām, es teiktu, piespiedu īres attiecībām pastāvot, arī turpmāk nekas nemainīsies.

Pēc Tieslietu ministrijas datiem, līdz 2005. gadam no denacionalizētajiem namiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas izliktas 38 000 ģimeņu. Kaut arī savulaik šo namu īrniekiem paredzēja gan kompensācijas, gan dažādas sociālās garantijas, nekas no šiem plāniem nav īstenots.

M. Auders: – Jūs jaucat kopā dažādas lietas. Jaunais likumprojekts, kā jau teicu, nerisina kompensāciju problēmu.

K. Rancāns: – Bet bez tās atrisinājuma būs strupceļš! Tagad jaunais likumprojekts nostiprina īrnieku izlikšanas procedūru, izliekot bez tiesas un ar policiju. Cita starpā, piemēram, tas paredz: ja dzīvokļa īrnieks aiziet viņsaulē, kļūst rīcības nespējīgs vai maina dzīves vietu, tad viņa ģimenes piederīgie nevarēs turpināt īrēt dzīvokli ar tādiem pašiem noteikumiem. Tas būs vēl lielāks strupceļš.

J. Āboliņš: – Vai tad starp izīrētāju un īrnieku noslēgts nekur nereģistrēts līgums vairs nebūs spēkā? Pašlaik taču nevienam nav pienākuma to reģistrēt zemesgrāmatā. Iedomāsimies, kas notiks, pieņemot šādu likumu! Ja ar izīrētāju būšu noslēdzis privātu, nekur nereģistrētu īres līgumu, kādā brīdī pie manis atnāks īpašnieks ar policistu un teiks: “Vācies ārā!”

M. Auders: – Nevajag pārspīlēt! Likumprojektā neesam paredzējuši, ka policija visus īrniekus sviedīs ārā no dzīvokļiem. Īrnieku izlikšanu šādā veidā paredzam tikai bezstrīdu gadījumos, kad no publiski ticama reģistra redzams, ka konkrētajam cilvēkam nav nekādu tiesību izmantot dzīvokli, tātad izlikšanai nebūtu vajadzīga tiesa. Tāpēc jau ir ideja par atsevišķa īres līgumu reģistra izveidošanu. Ja tas neizdosies, tad paliek zemesgrāmata. Tikai reģistrēts līgums dotu izīrētājam tiesības izlikt īrnieku bezstrīda kārtībā. Tas patiesībā nav nekas jauns, to jau pašlaik paredz Civillikums. Jaunums ir vien tas, ka izlikšana notiks bez tiesas, ar īrniekam izsūtītu brīdinājumu un policijas palīdzību.

M. Ziemele: – Par plānoto policijas iesaistīšanu īrnieku izlikšanā esam nosūtījuši Iekšlietu ministrijai savus iebildumus. Ja ir tiesas lēmums par īrnieka izlikšanu, tad pašlaik ar to nodarbojas tiesu izpildītāji. Bet viņiem bieži jārēķinās ar agresīvi noskaņotu īpašnieku un īrnieku darbību. Šādos gadījumos tiesu izpildītāji, protams, pieaicina arī policijas darbiniekus. Taču policista vienīgais pienākums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, viņš nelauž dzīvokļa durvis, nenes ārā mantas vai īrnieku pašu.

Pēc tiesu izpildītāju pieredzes zināms, ka izlikšana bieži vien nenotiek mierīgi. Īrnieka vai izīrētāja nomierināšanai ar policiju sekos jaunas prasības tiesā par miesas bojājumu nodarīšanu, īrnieka mantas bojāšanu un tamlīdzīgas. Apšaubāma ir arī ideja par izīrētāja brīdinājumu nosūtīšanu policijā. Lai tos reģistrētu, būtu jāveido jauns reģistrs. Mums jau pietiek ar pašreizējiem. Policija ar īrnieku izlikšanu nenodarbosies, mums jau tāpat pietiek darba.

K. Rancāns: – Policijai patiešām nav jākrāmējas ar īrnieku izlikšanu. Un maz ticams, ka izīrētāji un īrnieki gribēs masveidā reģistrēt līgumus, ja līdz šim to nav darījuši. Tā vietā beidzot jāpanāk ātrāka tiesvedība, lai nelikumīgi aizņemtu dzīvojamo telpu atbrīvošana nevilktos trīs četrus gadus vai vēl ilgāk.

A. Sakovskis: – Likumprojektā, kamēr Saeimā izies trīs lasījumus, būs vēl daudz labojumu un precizējumu. Manuprāt, vislielākā problēma – ko iesākt ar tiem īrniekiem, kuri paši ar saviem spēkiem nespēj pārcelties uz citu dzīves vietu un kuriem pašlaik nespēj palīdzēt arī valsts.