Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
12. jūnijs, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Īsa pamācība zemībā jeb par tēmu “mea culpa” (21)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Lai gan pirms Valsts prezidenta vēlēšanām daudzi tautieši gribēja šajā amatā redzēt personību ar tik daudzām cēlām un zināmā mērā pārdabiskām īpašībām, ka pat zemākā ranga eņģeļi izbirtu cauri tādas vērtēšanas sietam, visiem taču skaidrs – 
par debesu sūtņiem jāaizmirst. Varas krēslos vienmēr apsēžas tikai cilvēki, dažādās dzīves situācijās atklājot kā savas būtības pievilcīgo, tā ne sevišķi daiļo pusi. No mūsu pašu aprindām nāk arī valsts augstāko struktūrvienību vadītāji, ieskaitot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pirmo personu Kasparu Gerhardu. Viņš patlaban pēc 7. jūnijā Rīgā Pils laukumā notikušā incidenta, kur ministra vadītais spēkrats traumēja katoļu euharistiskās procesijas dalībnieci, acīmredzot gluži cilvēciski jūtas slikti. Satiksmes negadījumus piedzīvojušie labi zina, ka vēl ilgi riebjas ķibeli skaļi cilāt, un pagalam ne, ja tevis dēļ tajā kāds cietis. Tiktāl Gerharda kunga mazrunība notikušā sakarā ir labi saprotama un pat attaisnojama. No gluži cilvēciskās pozīcijas raugoties, droši vien būtu gana ar VARAM komunikāciju speciālista plašsaziņas līdzekļiem izplatīto lakonisko informāciju: ka ministrs nebrauca apreibinājies un viņa dzīvesvietā nokļūt nebija iespējams bez Pils laukuma šķērsošanas. Taču, liekot notikušajam klāt valsts amatpersonas rīcības vērtējuma mēru, VARAM runasvīram izsniegtais teksts, kā saka, iet “garām kasei”. Pirmkārt, jau tādēļ, ka no šā vēstījuma tarbiņas diemžēl spraucas jau agrāk valsts amatpersonu komunikācijā labi iemēģinātais īlens. Proti, vēlme par katru cenu izsprukt no publiskas atvainošanās. Pieļaujot situācijas izklāstā noklusētās nianses un ticot, ka K. Gerhards dievkalpojuma dalībniekus apzināti aizskart negribēja, tomēr pat viens procents augstās amatpersonas vainas šajā negadījumā diktēja ministram vajadzību jau 7. jūnija vakarā pieteikties uzrunai kādā no valsts elektroniskajiem medijiem. Par tēmu: mea culpa*. Tagad jau nokavēts.

Tiesa, Latvijā ministri nemēdz nākt pie tautas ar zemu pieliektu galvu tālrādes ekrānos. Tur viņi runā tikai par plāniem, perspektīvām un projektiem. Dažreiz tīri veiksmīgi diskutē vai bēg no neērtiem jautājumiem. Ka šajā komunikācijā vajadzēs iesaistīties līdztekus citiem darba pienākumiem, ministru kandidātus droši vien brīdina vēl pirms apstiprināšanas. Iespējams, procedūrā ietilpst arī īpašas instrukcijas par to, kā rīkoties valstij izšķirošās ārkārtas situācijās – stihisku nelaimju, pēkšņu epidēmiju u. tml. posta reizēs. Bet, kā liecina 7. jūnijā Pils laukumā dienasvidū notikušais, neviens instruktors topošajiem ministriem neliek pie sirds viņu zemību. Šis jēdziens biežāk sastopams Bībelē, taču nav atrauts no parastās ikdienas, jo atgādina cilvēkam viņa piesaisti savai videi un zemtekstā satur brīdinājumu neļauties augstprātībai. Šo grēku K. Gerhardam piedēvēt atturos un pieļauju, ka zemības (arī pazemības) trūkums viņa uzvedībā pēc neglītā gadījuma skaidrojams tikai ar daudzu citu Latvijas amatpersonu greizās komunicēšanas šablonu izmantošanu. Jo citu taču nav.

* Mana vaina (lat. val.).

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. Vajag pieņemt darbā profesionālus kominikācijas speciālistus nevis meitiņas no radu un draugu saimes 🙂

  2. CERAMS,KA TANTUKS NĀKAMREIZ UZ ŠOSEJAS VAI SLIEDĒM NEAPSĒDĪSIES…

  3. Gepards neko nav pazaudējis. Kāds bijis, tāds arī paliks….

  4. cik reizes tad Gerhardam būtu jāatvainojas,ja viņš to jau ir izdarījis?Turklāt pašai cietušajai nav nekādu pretenziju.

    • Tā vien izskatās, ka kamēr pilnīgi visi, arī Gerharda morāli sabrauktā Zīle nebūs viņam piedevusi, tikmēr katru dienu jākrīt ceļos un jālūdz piedošanu.

  5. Paldies Albertam par precīzo raksturojumu un Mušai par korekto piebildi!

  6. Redzēju Tv interviju ar šī notikuma aculieciniekiem. Gerhards ir pēdējais c..ka! Demonstratīva necieņa pret cilvēkiem, drausmīga iedomība! Paskatieties uz viņa seju – tur viss rakstīts. Nekas, paies laiks, zaudēs amatu, paliks vecs un slims, tad izbaudīs visus jaukumus. Daudziem, kas bijuši vadošos amatos, pēc tam ir šoks atgriezties parastā dzīvē un just, ka pret tevi izturas kā pret parastu cilvēku. Varbūt pēc vairākiem gadiem kāds jaunais krievs vai jaunais latvietis tādu Gerhardonkuli bez ceremonijām pastums malā.

  7. Kāds sakars reliģijai ar elementāru cilvēcisku kultūru. Jā mums Latvijā vēl daudz ir jāmācas no Eiropas, jo tur cilvēkiem uz ielas mašīnas nebrauc virsū, bet šeit drāž kā traki, pamanies tik pamukt nost.

  8. Nez vai Gerhards ar dienesta mašinu ir aizbraucis apskatīties dabai nodarīto postu neattaisīto slūžu dēļ uz Abzas upes Ogres novadā.Laikam esam tik bagāti ka varam tādus posta darbus neievērot.

    • viņš ir aizbraucis uz Limu,”pieredzes”apgūt (protams par nodokļu naudiņu)

    • Gudrais no dumjā atšķirās ar vienu vienīgo pirkstu. Gudrais rāda ar rādamo, dumjais ar vidējo. Galvenais – neļaujiet nevienam pārbraukt pāri jūsu rādamām pirkstam! Tas mācītāis arī pats nav lasījis bībeles septiņus baušļus. Pirmais no kuriem ir lepnība. Vai tad viņš nevarēja palūgt savus pielūdzējus pabīdīties un netraucēt pilsētas ritmu. Bet viņš baudījis prieku no sava nozīmīguma, kā viņš te beidzot visus kavē.

  9. Cinisma kalngals – dievlūdzēju pūlī ar auto iebraukt un uzbraukt sirmgalvei – degradējies tips, ne ministrs! Viņš savu karjeru tautas acīs ir samaitājis uz viesiem laikiem!

  10. Ja būtu auto patiešām kādam uzbraucis, tad brēkšana būtu neiedomājama, gandrīz kā slepkavība, – ja reiz pieminēts kāds politiķis, kurš nav no Vienotības. Tagad tikai saspiests kājas pirksts, drīzāk ticams, ka tās katoļu vecenes grūstīdamās viena otrai uzkāpa uz kājas. Tādos praidos jābūt blakus policijas vai pašu regulētājiem ar karodziņiem, lai visi justos droši. Te ir pašu organizatoru kļūda. Bet politiķim bija vakarā jāiet televīzijā, vienalga, ar paša vai mākslīgām asarām, kā Šleseram, jāatvainojas visiem Rīgas katoļiem un jāizsaka dziļa nožēla – kā tādas reizēs politiķi rīkojas ārzemēs. Mums Latvijā vēl jāaug komunikācijā.

    • Tev daudz naudas,jūties visvarens,savus līdzcilvēkus vari visvisādi apsaukāt,jo jūties kā izredzētais,mesija,apkārt vieni nasikomi

  11. Neattaisnojot Gerharda pareizo vai nepareizo rīcību, varu tikai pateikt , ka reliģiskā fanātisma pārņemtie cilvēciņi ir ļoti agresīvi un naida pārņemti attiecībā pret citiem cilvēkiem . Viņi uzskata,ka tie kas ir neticīgi vai no citām konfesijām esošie nav cilvēki, bet gan grēcinieki ,kuriem vieta tikai ellē ! It sevišķi ar šādu naidu izceļas jūdaisti un kristieši.

    • un tāpēc jābrauc virsū,lai paskrien malā?

      • A ko tu zini? Tikpat labi sieviete sava svētgājiena laikā varēja pati nejauši palikt kāju zem/priekšā riteņiem. Būtu kādreiz braucis ar mašīnu, pats redzētu uz kādām dīvainībām satiksmē reizēm spējīgi veca gada gājuma cilvēki.

  12. valsts pamatiedzīvotājs Atbildēt

    kāds naivums-pamācība zemībā- tādiem nekad nepieleks tā pamācība.Tikai sev,sev un tik rausies uz tās mēslu čupas augstāk un augstāk

  13. nākošreiz lai Gephards mēģina trāpīt skrejošam cilvēkam, redzēs kā veiksies. Viņam jau vesels fanu pulciņš, kas šo žēlo un steidz atvainoties viņa vietā, diez par trāpīšanu skrejošam liks kādu sodu vai paslavēs. Parastam jau par nepareizu noparkošanu uzliek sodu, bet tas ir parastam, kurš par uzbraukšanu pat nefantazē.

  14. Plāni viņam bija grandiozi-gan paaugstināt PVN likmi pārtikai (2008.gadā),gan pārrakt Daugavu (2010.gadā)!

    • Ak tu velns, 2008. gadā! un vēl pārrakt Daugavu!? – tad jau tā vairs neatbildēs tās dziesmas vārdiem par tiem akmeņiem. Nu gan ir latvijas tautas nodevējs! Un tas ir viss, ko tu vari Gerhardam pārmest? Neesi nožēlojams!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (45)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+