Latvijā
Politika

Ekonomists: Īstais laiks šūt drošības spilvenu 3


Kārlis Vilerts, Latvijas Bankas ekonomists
Kārlis Vilerts, Latvijas Bankas ekonomists
Kārlis Vilerts, Latvijas Bankas ekonomists

Autors: Kārlis Vilerts, Latvijas Bankas ekonomists

Jaunajai valdībai būs jāmeklē veidi, kā rast papildu līdzekļus savu iniciatīvu realizēšanai – jaunus ieņēmumu avotus vai zemākus tēriņus citiem izdevumiem.

Latvijas ekonomika pašreiz atrodas augšupejas stadijā, tādējādi radot labvēlīgus apstākļus valsts un pašvaldību budžetiem. Darba tirgū vērojams straujš vidējās algas kāpums un nodarbināto skaita pieaugums, kas budžetos nes papildu ieņēmumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu veidā, bet iedzīvotāju tēriņu kāpums vairo pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa ieņēmumus.

Neskatoties uz strauji augošajiem nodokļu ieņēmumiem un citiem cikliskiem faktoriem (piemēram, zemākiem bezdarba pabalstu izdevumiem), valdības budžeta izdevumi joprojām pārsniedz ieņēmumus. Finanšu ministrijas aplēses liecina, ka 2018. gadā budžetā sagaidāms deficīts 0,8% no IKP apmērā, savukārt šonedēļ valdībā apstiprinātajā 2019. gada budžeta plāna projektā norādīts, ka arī nākamgad deficīts būs līdzīgs – 0,7% no IKP. Tādējādi tuvākajā nākotnē netiks pārtraukta tendence dzīvot pāri saviem līdzekļiem – ­pēdējo 20 gadu laikā tikai divas reizes (1998. un 2016. gadā) budžetā nav bijis deficīta.

Budžeta plānā norādīts, ka labvēlīgie ekonomiskie apstākļi 2018. gadā budžetā devuši papildu 150 miljonus eiro (0,5% no IKP), tādējādi deficīts bez ekonomiskās izaugsmes pozitīvā pienesuma (jeb strukturālais deficīts) ir 1,3% no IKP. Tomēr ekonomika ir cikliska, un pašreizējo augšupeju ar laiku aizstās lejupslīde, kas nepaies secen arī valdības budžetam – ekonomiskās lejupslīdes laikā samazinās nodokļu ieņēmumi un pieaug izdevumi pabalstiem. Esošā budžeta veidola gadījumā tas nozīmētu budžeta deficītu, kas tuvotos 2% no IKP, un tam atbilstošu valdības parāda pieaugumu.

Lai gan Latvijas valdības parāds ir diezgan zems uz pārējo Eiropas Savienības valstu fona, iepriekšējā pieredze liecina, ka tas var pieaugt visai ātri. Tādēļ pašreizējā ekonomikas augšupeja ir piemērots brīdis, lai to samazinātu un radītu drošības spilvenu, saskaroties ar ekonomikas lejupslīdi nākotnē.

Šāda mērķa sasniegšana gan solās būt izaicinājumu pilna. Pērn apstiprinātie nodokļu reformas pasākumi faktiski izsmēluši pieejamos līdzekļus 2019. gada budžetā. Tādējādi jaunajai valdībai būs jāmeklē veidi, kā rast papildu līdzekļus savu iniciatīvu realizēšanai – jaunus ieņēmumu avotus vai zemākus tēriņus citiem izdevumiem. Turklāt aiz kalniem arī vairs nav brīdis (2020. gads), kad veselības aprūpes finansējuma nodrošināšanai 4% no IKP līmenī vairs nevarēs izmantot deficītu un būs jāmeklē iekšējie resursi.

LA.lv