Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
25. jūnijs, 2014
Drukāt

Īstās lapenes… kokā. Kā būvēt māju kokā?

kokamaja_11

Koku vainagā iebūvēta mājiņa sniedz ideālu kontaktu ar dabu, atpūta šeit psiholoģiski nomierina, rosina romantikai un iedvesmo jauniem darbiem. Pasaulē populāras kļuvušas pat viesnīcas kokos.

Lielā daļā māju pagalmu aug kāds pamatīgāks koks. Lai sagādātu jaunajai paaudzei prieku, bieži gādīgi vecāki tur uzceļ miniatūrus miteklīšus, kas pazīstami ar vārdu “štābiņi”. Bet kāpēc gan koka tuvumu nebaudīt pašiem pieaugušajiem? Iekārtojot lapeni kokā (vai kokos), arī dārzs kļūs daudz interesantāks.

Jau pats vārds “lapene” norāda uz to, ka būvei jāatrodas lapotnē. Vēsturē norādīts, ka šādas ekoloģiskas būves atpūtai esot iecienījuši gan Romas imperatori, gan Anglijas karalienes. Kāds varētu būt iemesls? Vispirms aizvēsturiska tradīcija, jo senākās meža ciltis dzīvoja kokos. Turklāt koks ir dzīva būtne ar savu nervu sistēmu un smaržu valodu. Koka izdalītā dzīvības enerģija cilvēku tonizē, nostiprina imūnsistēmu un psiholoģiski nomierina. Ne velti arī mūsdienu cilvēka dzīvesveidā daudz darīts, lai pietuvinātos lapotnes atmosfērai: dārzā ir apstādījumi, pergolas, mājas tiek apaudzētas ar vīteņaugiem, iecienīti ir koka galdi un krēsli, kā arī šūpoles. Bērniem parkos piedāvā modernus rotaļu “štābiņus” ar miniatūrām mājiņām, tiltiņiem, nošļūcamām renēm un virvju tīkliem, ko var uzskatīt par attāliem koku māju aprīkojuma radiniekiem. Ja vēlas gūt priekšstatu par to, kā pasaulē veido koku mājas, pietiek ierakstīt vārdu “tree houses”, rūpīgi aplūkot fotogaleriju un pārdomāt, kā izveidot vēl labāku un skaistāku…

Kā būvēt koku māju


Koku mājai var izmantot vienu vai vairākus kokus, būvēt iespējams ap un pie koku stumbriem, starp stumbriem vai koku kroņos. Apaļus objektus var trosēs iekarināt starp vairākiem kokiem.

Konstruktīvi atšķiras būves, ko izbūvē lapu koku vainagos vai ap skujkoku stumbriem. Koku mājas pamatkonstrukciju veido grīdas platforma, sienas, jumts un komunikācijas. Platformu atbalsta vai nu pret koka stumbru, vai pret zemē iestiprinātiem balstiem. Sienas var arī samontēt uz zemes un tad pacelt uz platformas un nostiprināt. Jumtu konstrukcijā veido caurumus stumbru vietās, labākam kontaktam un hermētiskumam izmantojot elastīgu gumijotu materiālu. Koka stumbrs jāsaudzē, tāpēc zem platformas vai zem tērauda trošu gredzeniem amortizācijai var izmantot vecas automašīnu riepas. Lai arī būvniecības procesā kokā ieskrūvē kādu nerūsējošu skrūvi, koku vēlams aiztikt iespējami mazāk. Piekļuves kāpnes var veidot no koka vai no virvēm. Pat parastās veikalā nopērkamās alumīnija kāpnes var izsliet septiņus un vairāk metru garas.

Vislabāk nestandarta koku mājas veidot no kokmateriāliem, kas ir ekoloģiski un īpaši pateicīgi, lai jebkurā sarežģītā vietā uzbūvētu visdažādākā veida konstrukcijas. Kokam piemīt nepieciešamā izturība un laba nestspēja, turklāt salīdzinājumā ar metālu, betonu un citiem materiāliem koks ir daudz vieglāks, viegli montējams un pārveidojams tieši celtniecības procesā un pielāgojams dažādu raksturu un sarežģītības projektiem. Tāpēc arī arhitekti šo materiālu bieži izmanto kā konstruktīvo pamatelementu būvēm īpaši sarežģītās vietās.

No izmaksu viedokļa koka būves var ierindot vidēju izmaksu segmentā – tās nav nedz ļoti dārgas, nedz arī ļoti lētas. Ja analizē projektu “māja kokā”, tad alternatīvs materiāls varētu būt metāla konstrukciju risinājums. Taču māja no metāla konstrukcijām viennozīmīgi būs daudz dārgāka nekā koka māja. Komunikācijas šādiem sarežģītiem projektiem atkarīgas no katra konkrēta projekta individuāli. Arvien populārākas kļūst zaļās tehnoloģijas, tāpēc, piemēram, elektrību var nodrošināt ar saules baterijām. Kanalizācijas risinājumi ir dažādas bioloģiskās tualetes, ja ir iespēja, protams, var izbūvēt kanalizācijas sistēmu. Atkarībā no projekta sarežģītības un pieejamām komunikācijām siltumu var nodrošināt, izmantojot saules enerģiju vai pat iebūvēt pārvietojamu kamīnu.

“Latvieši kokos”?


Kāpēc koku mājas izzudušas no Latvijas ainavas, grūti saprast. Varbūt kādreiz ideoloģiskie fundamentālisti izbijušies no senču senā ciešā kontakta ar brīvajiem dabas spēkiem – kokiem, vēja un saules? Tomēr jāatzīst, ka koku mājas ir skaistas, tradicionālas un veselīgas.

Tagad arī Latvijas uzņēmumi sākuši būvēt koku mājas, tiesa, pagaidām eksportam. 2007. gadā latviešu būvnieki uzslēja savu pirmo koku māju Spānijā – 12 kvadrātmetru lielais nams tika novietots uz platformas, kas stiprināta pie koka stumbra ar sešiem balstiem trīs metru augstumā. Sarežģītākais projektā bija veikt montāžas darbus. Platforma bija samērā maza, un būve atradās gana augstu virs zemes. Mūsdienās koku mājas izvēlas būvēt saimnieki, kam patīk kaut kas eksotisks (kas bieži izrādās labi aizmirsts vecais). Tāpat koku mājas noderīgas kā oriģināls lauku tūrisma objekts. Pastāvošie būvniecības un dabas aizsardzības noteikumi neliedz veidot tūrisma infrastruktūru pilnveidojošus objektus kokos vai to tuvumā, ja tiek ievēroti vispārējie būvniecības noteikumi. Ja privātmājas saimnieks savā kokā grib izveidot platformu “štābiņam”, ticamākais, tas pat nav jāsaskaņo.

“Latvijā šobrīd ir jau pirmie peldošie nami uz upēm. Ņemot vērā, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno grozījumus noteikumos, paredzot, ka teritorijas plānojumā un lokālplānojumā publiskajos ūdeņos var noteikt teritorijas, kurās atļauts izvietot peldbūves objektus dažādu pakalpojumu sniegšanai, varbūt pienācis laiks būvēt koku mājas, lai nākotnē latvieši atkal sakāptu kokos un mežos būtu pilsētas gluži kā Agneses Bules mītā “Latviešu sapnis”: “Vai uz zemes vairs nav neviena latvieša? Nav! Nav! Nav! Visi latvieši kokos, visi latvieši kokos!”” rosina www.timbero.lv vadītājs Viesturs Virza.

Uzziņa 


Daudzās valstīs modē nācis būvēt atsevišķas koku mājas viesiem un pat šādu māju viesnīcu kompleksus. Lai arī tam piemērotākas ir zemes ar pietiekami siltu gada vidējo temperatūru, tomēr arī mūsu klimatam radniecīgajā Zviedrijā sakoptā skujkoku mežā izvietota viesnīca “Treehotel”. Tur tiek piedāvāti pieci labiekārtoti numuriņi, kas novietoti 
4 – 6 m virs zemes. Veicot būvniecību, īpašs uzsvars likts uz to, lai mājas būtu videi draudzīgas un neietekmētu apkārtējo dabu. Numuriņi ir pilnībā aprīkoti. Telpu izmēri ir no 15 līdz 30 m2, viena nakts vienam cilvēkam šādā viesnīcas numuriņā maksā ap 362 eiro jeb 3300 SEK (ar brokastīm).

Viesnīcā “Green Magic Tree House” Keralā (Indijā) izveidoti īpaši ekonumuri, kas atrodas kokā 26 m augstumā un paver romantisku skatu uz lejā plūstošo straujo upi.

Jaunzēlandē 2009. gadā 40 m augstā sekvojas koka galotnē izbūvēts restorāns “Yellow Treehouse”.

Tūristi un svētceļnieki iecienījuši apmeklēt Dievmātes kapelu, kas ierīkota Francijas senākā ap tūkstoš gadus vecā ozola dobumā. Virs kapelas 18. gs. mūks vientuļnieks Djū Serso iekārtojis sev celli.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+