Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
18. janvāris, 2012
Drukāt

Īstenos pasākumus mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanai

Foto-Flickr/paparutziFoto-Flickr/paparutzi

Veselības ministrija ar šo gadu sāks īstenot pasākumus mātes un bērna veselības un veselības aprūpes uzlabošanai, paredzot pasākumus arī neauglības ārstēšanai.Šā gada otrajā pusgadā būs nepieciešami aptuveni 1,8 miljoni latu, lai īstenotu vairākas ieceres, piemēram, ar šā gada 1.jūliju iecerēts sākt valsts apmaksāto pakalpojumu apmaksu neauglības diagnostiskajiem izmeklējumiem, neauglības ārstēšanai nepieciešamo medikamentu kompensācijai, vienai medicīniskās apaugļošanas procedūrai un papildu izmeklēšanas metožu ieviešanai un aprūpei grūtniecēm un jaundzimušajiem.

Jau tagad ir sākts darbs pie centralizētas valsts reģistru sistēmas izveides, kurā tiek ietverta informācija par personām, kurām ir nepieciešama valsts atbalsta programma neauglības ārstēšanai, medicīniskās apaugļošanas procedūrām un dzimumšūnu donoriem, šodien preses konferencē stāstīja veselības ministre Ingrīda Circene (V), piebilstot, ka pēc šīs reģistru sistēmas izveidošanas tiks arī precizēts nepieciešamais finansējums šā gada otrajam pusgadam.

Ministrija nolēmusi šo gadu veltīt mātes un bērna veselības aizsardzībai, tādēļ līdz 2014.gadam izstrādāti priekšlikumi mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanai Latvijā, kas ietver arī informatīvos, atbalsta, diagnostiskos un ārstnieciskos pasākumus, tostarp medicīniskās apaugļošanas iekļaušanu valsts apmaksātajos pakalpojumos. Lai varētu īstenot ieceres, kopējais nepieciešamais papildu finansējums veselības jomā trīs gados būtu aptuveni 7 miljoni latu.

 

Jau tagad ir sākts darbs pie centralizētas valsts reģistru sistēmas izveides, kurā tiek ietverta informācija par personām, kurām ir nepieciešama valsts atbalsta programma neauglības ārstēšanai, medicīniskās apaugļošanas procedūrām un dzimumšūnu donoriem.

 

Pēdējo četru gadu laikā Latvijā ievērojami samazinājies dzīvu dzimušo bērnu skaits, tādēļ ir jāpievērš ne tikai veselības nozares, bet arī sabiedrības uzmanība, lai dzīvu dzimušo bērnu skaits Latvijā pieaugtu. Piemēram, ja 2008.gadā Latvijā dzīvi piedzima 23 948 bērni, tad pērn tie bija aptuveni 18 500 bērni. Tāpat samērā augsti rādītāji ir perinatālai mirstībai, nedzīvi dzimušajiem bērniem, kā arī zīdaiņu un mātes mirstībai.

Lai uzlabotu situāciju, iecerēts strādāt trīs virzienos, proti, tiks īstenoti pasākumi mātes un bērna veselības aprūpes uzlabošanai, pilnā kompleksā tiks īstenota neauglības ārstēšana, ieskaitot mākslīgo apaugļošanu, jo Latvijai ir vajadzīgi bērni, kā arī tiks īstenota starpnozaru sadarbība jautājumu kompleksai un valstiskai risināšanai, skaidroja Circene.

Lai uzlabotu mātes un bērna veselības aprūpi, plānots ieviest papildu izmeklēšanas metodes grūtniecēm un jaundzimušajiem, kā arī valsts finansētajā grūtnieču aprūpē paredzēts iesaistīt privāti praktizējošus ginekologus un citus speciālistus, īstenojot principu “nauda seko grūtniecei”. “Krīzes laikā liela daļa no augsti kvalificētajiem speciālistiem nonāca privātā sektorā. Mēs esam ieinteresēti, lai tiktu atjaunota sadarbība ar visiem šiem speciālistiem,” uzsvēra ministre.

Tāpat paredzēts izveidot perinatālā audita sistēmu, lai analīzes rezultātā būtu iespējams operatīvi ieviest izmaiņas perinatālās aprūpes sistēmā valstī, un plānots izveidot arī mātes mirstības audita sistēmu, lai, izanalizējot katru mātes mirstības gadījumu, varētu izprast cēloņus, novēršot citus līdzīgus gadījumus. Plānots arī iekļaut grūtnieces augsta riska grupā brīvprātīgai vakcinācijai pret gripu un nodrošināt vakcīnas cenas kompensāciju no valsts budžeta līdzekļiem, kā arī iecerēts kompensēt nepieciešamos recepšu medikamentus 25% apmērā grūtniecēm, sievietēm pēcdzemdību periodā līdz 42 dienām un bērniem līdz divu gadu vecumam.

“Visiem zināms, ka bērns, kurš saņem mātes pienu, ir veselāks, tādēļ ir iecere atjaunot “Mazulim draudzīgas slimnīcas” kustību un atkārtoti izdot informatīvo materiālu “Zīdīšanas ABC” bezmaksas izplatīšanai jaunajām māmiņām dzemdību nodaļās,” stāstīja Circene.

Lielāko daļu no īstenojamajiem pasākumiem neauglības ārstēšanai paredzēts ieviest jau šogad. Kā uzsvēra ginekologs un neauglības jautājumu ārstēšanas speciālists Voldemārs Lejiņš, nav pamata domāt, ka ar neauglības ārstēšanu Latvijā uzreiz tiks atrisināta demogrāfijas problēma, tomēr tas būtu liels solis, ja pēc pāris gadiem, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, 3% līdz 4% jaundzimušo būs dzimuši ar ārstu palīdzību, proti, būs mākslīgi apaugļoti.

“Jau 12 gadus tiek runāts, ka nepieciešams uzlabot demogrāfijas situāciju, taču tikai tagad ir redzama minimāla virzība uz priekšu. Šis ir jautājums par mūsu nācijas izdzīvošanu. Šo jautājumu vajadzēja sākt risināt jau 90.gadu beigās, kad demogrāfi cēlās kājās un teica, ja katram latvietim ģimenē nebūs divi bērni, tad drīz nebūs neviena latvieša, kas staigās pa Brīvības ielu. Tagad ir jautājums, vai 2050.gadā vēl būs latvieši un latviešu valoda,” sacīja Lejiņš.

Savukārt sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām paredzēts ieviest izglītojošus pasākumus, piemēram, iekļaut veselības mācību kā obligātu vispārējās vidējās un profesionālās izglītības mācību programmās, izglītot jaunos vecākus par vardarbību ģimenē un atbalsta iespējām, izstrādāti arī priekšlikumi noteikt pašvaldībām pienākumu nodrošināt vietu pirmsskolas izglītības iestādē no 1,5 gadu vecuma vai nodrošināt alternatīvas iespējas bērna pieskatīšanai.

 

Veselības mācības iekļaušana obligātajā mācību programmā ir būtiska. Latvijā dzimumdzīve vidēji tiek sākta 17 gadu vecumā. Daļa jauniešu izvēlas mācīties profesionāli tehniskajās skolās, kur nav ne veselības mācības, ne arī jauniešu vecākiem ir laiks, lai šādus jautājumus pārrunātu ar saviem bērniem.

 

Biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle atzīmēja, ka veselības mācības iekļaušana obligātajā mācību programmā ir būtiska. Latvijā dzimumdzīve vidēji tiek sākta 17 gadu vecumā. Daļa jauniešu izvēlas mācīties profesionāli tehniskajās skolās, kur nav ne veselības mācības, ne arī jauniešu vecākiem ir laiks, lai šādus jautājumus pārrunātu ar saviem bērniem, līdz ar to jaunieši kuļas, kā māk, taču šajā vecumā ir svarīgi atklāt visu, kā dzīvot, lai viņi kļūtu par vecākiem, laižot pasaulē veselīgus bērnus.

Nodokļu politikas jomā izstrādāts priekšlikums paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām nepilngadīgām personām apmēru atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.panta pirmās daļas 1.punktam, kā arī neauglības ārstēšanai, iekļaut izdevumus par ārstēšanos fiziskās personas-iedzīvotāju ienākumu nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos par ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības fakultātes dekāne Anita Villeruša minēja, ka mātes un bērna veselība ir prioritāte visās attīstītajās valstīs. “Šī nav tikai Veselības ministrijas rūpala, tādēļ es ceru, ka veselības sektors, kas tagad parādījis, ka grib darboties lietas labā, rosinās aizdomāties arī citus sektorus. Ginekologi priecājas par jaunām māmiņām, jo, dzemdējot pēc 30 gadiem, ir liels risks, ka bērns piedzims nevesels. Valstij ir jāpriecājas par katru bērnu. Ja dos atbalstu tikai ģimenēm, kurās ir trīs vai vairāk bērni, tad viena bērna ģimenēm, iespējams, pietrūks motivācijas laist pasaulē vēl kādu bērnu,” bilda Villeruša.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+