Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
2. maijs, 2012
Drukāt

Īsziņu izmaksās diskriminē latviešu valodu

raksta_iszinu

Sūtot garas īsziņas literāri pareizā latviešu valodā, telefona lietotājam jāmaksā dubultā un vairāk un kaut gan telekomunikāciju operatori apgalvo, ka šī kārtība esot tikpat sena, cik mobilie sakari, vairums cilvēku par to nav informēti, trešdien raksta laikraksts “Neatkarīgā rīta avīze”.

Pārsniedzot 70 zīmju garumu, pietiek ar vienu diakritisko zīmi, lai teksts tiktu sadalīts divās īsziņās un maksa iekasēta kā par divām īsziņām. Savukārt ignorējot pareizrakstības likumus, vienā īsziņā iespējams satilpināt 160 simbolu. Tas tāpēc, ka latviešu alfabēta kodēšanā tiek izmatota sarežģītāka sistēma – Unicode (Universal MultipleOctet Coded Character Set). Turpretim tā sauktais latīņu standarts jeb GSM alfabēts ir vienkāršāks. Piemēram, latīņu burts z tiek aprakstīts ar skaitli 90, savukārt latviešu ž – ar krietni sarežģītāku kombināciju – EO17.

Uzņēmuma LMT Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš paskaidro: “Unicode kodējumā simbolu aprakstīšanai izmanto 16 bitus un katru simbolu aprakstošie kodi ir garāki. Līdz ar to īsziņas saturs aizpildās ātrāk.”

Operatori tomēr neuzskata, ka šī būtu problēma, kuras dēļ kaut kas maināms. Jaunākās paaudzes telefonos lietotājs var kontrolēt atlikušo zīmju skaitu nosūtāmajā īsziņā. Un esošo kārtību izmanto visā pasaulē. Arī kirilicu kodē Unicode standartā. Tātad krieviem tāpat kā latviešiem sms saziņā izdevīgāk ir izmantot latīņu alfabētu.

Latvijas Telekomunikāciju asociācijas vadītājs Jānis Lelis atzīst, ka teorētiski varētu uzrakstīt arī tādu kodu, kas būtu ekskluzīvi piemērots latviešu valodai. Taču tad vispirms jārada klaviatūra ar latviešu alfabētu datoram. Lietotāju paradumu ziņā abi šie rīki ir cieši saistīti.

Tomēr citās domās ir valodas lietošanas eksperti. Pēc viņu domām, korektai latviešu valodai piemērotais ierobežojums netieši veicina valodas noplicināšanu. Latviešu valodas aģentūras lingviste Mairita Purviņa skaidro: «Vienai mazai zīmītei latviešu valodā ir būtiska satura nozīme. Kaza un kāzas nav viens un tas pats. Tas ir absurds, ka par dzimtās valodas lietošanu mums ir jāpiemaksā!»

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītāja Ina Druviete atzīst, ka šāda situācija nav pieļaujama: “Zinot, cik bieži cilvēki raksta īsziņas, tas noteikti atstāj iespaidu uz rakstību arī jebkurā citā vidē.” Īpaši tas attiecas uz jauno paaudzi. Tāpēc juridiskiem vai finansiāliem līdzekļiem, piemēram, dotāciju veidā esot jānodrošina korektas pareizrakstības veicināšana. Deputāte plāno konsultēties ar atbildīgo institūciju pārstāvjiem un meklēt konkrētus risinājumus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+