Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. jūnijs, 2012
Drukāt

IT jomā valsts pārvaldē joprojām valda patvaļa

datori2

Informācijas tehnoloģiju (IT) jomā valsts pārvaldē joprojām valda patvaļa – dažādām institūcijām programmatūras izmaksas ir no pāris tūkstošiem līdz vairākiem simtiem tūkstošu latu, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.

Programmnodrošinājuma jomā valsts pārvaldē kopēja apsekojuma nav. Arī ne visas ministrijas ir lietas kursā, kādu programmnodrošinājumu izmanto to padotības iestādes un cik līdzekļu šajā pozīcijā tērē, izņēmums ir Labklājības ministrija (LM), kura sniedza datus arī par padotības iestādēm.

Tā kā patlaban valsts pārvaldei ir raksturīga vēsturiski sadrumstalota valsts IT organizatoriskā struktūra un tehnoloģiskā arhitektūra, nav pieejama visaptveroša un detalizēta informācija par situāciju ar programmnodrošinājumu, atzīst par IT jomu atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāve Linda Tilta. Tāpat VARAM nav pārbaudītas informācijas par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem programmatūras iegādei vai nomai, jo katra valsts pārvaldes iestāde darbojas autonomi.

Pērn vasarā VARAM solīja, ka šogad otrajā ceturksnī varētu tikt veikts kopējais apsekojums par valsts pārvaldes institūciju programmnodrošinājumu. Tomēr VARAM akcentē, ka par programmatūras nodrošinājuma jautājumiem ministrijā palīdzību ir lūgušas visas ministrijas, it īpaši jautājumos par darbstaciju profilēšanu.

Ekonomikas ministrijā (EM) serveru uzturēšanas un administrēšanas jomā atvērtā koda (“open source”) programmas tiek izmantotas ap 20% no kopējā programmatūras daudzuma, informē EM pārstāve Evita Urpena. Darba mašīnām 20% no kopējās programmatūras ir atvērtā koda, serveriem – ap 40%. Šim skaitlim ir tendence pieaugt, līdzīgu tendenci iezīmē LM pārstāve Zane Brīvmane.

“Serveru jomā ļoti daudz var izdarīt ar bezmaksas produktiem, bet biroja programmatūras jomā – tas ir strīdīgs jautājums, jo ērtības ziņā balsoju par “Microsoft Windows”,” laikrakstam norāda “DEAC” valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. Tomēr viņš ir pārliecināts, ka valsts pārvalde šajā jomā var daudz ko izvērtēt, taču pirms tam obligāti ir jāapzina kopējā aina un jāveic audits par funkciju izvērtējumu. Tādējādi varētu arī ietaupīt līdzekļus, kurus varētu novirzīt citiem mērķiem.

Tāpat nevajadzētu spert otru galējo soli, kad valsts pārvaldē tiek pieņemts lēmums par pilnīgu pāreju uz atvērtā koda tehnoloģijām, lai neiebrauktu otrā grāvī, vienlaikus atzīmē Gailītis. Tomēr lielāka skaidrība šajā jomā ir nepieciešama.

Kopumā novērojams, ka valsts pārvaldē atvērtā koda programmatūru daudz aktīvāk izmanto iestādes, kurām ir ierobežoti resursi, vai arī tās, kurām ir pieredze atvērtā koda programmatūras ieviešanā. Šāda prakse, piemēram, ir Veselības ministrijas (VM) padotības iestādēs. Savukārt pati VM atvērtā koda programmatūru izmanto, lai vecus galda datorus izmantotu kā virtuālo darba virsmu risinājumu.

Vislielākos līdzekļus programmnodrošinājumam, pēc “Dienas Biznesa” apkopojuma un ministriju sniegtajiem datiem, gadā tērē tieslietu nozarē, proti, Tieslietu ministrijā (TM) un tās padotībā esošajās iestādēs komercproduktu jomā gadā izmaksas ir 296 900 lati. TM norāda, ka izmanto gan komercproduktus, gan atvērtā koda tehnoloģijas.

“Programmatūras izmantošana ir atkarīga no ieviestajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem. Ja ir iespējams izmantot atvērtā koda programmatūru, tad tiek izmantots atvērtā koda risinājums,” skaidro TM preses sekretāre Ksenija Novikova.

Detalizētus datus par izmaksām programmnodrošinājuma jomā laikrakstam nesniedza VARAM, Izglītības un zinātnes ministrija un Iekšlietu ministrija.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+