Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. maijs, 2016
Drukāt

Itāļi Latvijā – sloku medību paradīzē (1)

Lai atrastu sloku rudens mežā, ir vajadzīgs ļoti labs putnu suns un pieredze. Foto - ShutterstockLai atrastu sloku rudens mežā, ir vajadzīgs ļoti labs putnu suns un pieredze. Foto - Shutterstock

Kas tā sloka tāda ir? Šādu jautājumu ir nācies dzirdēt ne tikai no bērniem vai meičām, bet arī no medniekiem. Viss ir saprotams – latviešus maz interesē putnu medības. Mūs vairāk interesē lielo pārnadžu medības, vilki, lūši un pīles. Kādreiz slokas medīja pavasarī, kad tām ir kāzu laiks. Krēslai tuvojoties, vītero sarkanrīklītes, tad sāk svilpot strazdi, bet piepeši iestājas klusums. Un atskan: csik! csik! kvorr! Lido pirmā sloka. Pret tumstošajām debesīm ir saskatāms raksturīgais siluets ar garo knābīti. Sloku medības riesta laikā bija vienas no iecienītākajām. Joprojām vīri ar nopūtu atceras romantiskos sloku medību vakarus. Taču, kopš putnu medīšana pavasarī ir aizliegta, atliek tikai ūdensputni rudenī. Intereses zudums par sloku medībām ir saprotams, jo, lai atrastu šo raibo putniņu rudens mežā, ir vajadzīgs ļoti labs putnu suns un pieredze.

Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas Latvija vēl nav saskārusies ar profesionālajiem sloku medniekiem. Igaunijā, Hījumā, itāļi, spāņi un francūži medī jau astoņus gadus. Apmēram tikpat sen sloku medību bāze izveidota Lietuvā, Nemunas upes deltas apvidū. Ārzemju mednieku piesaista ne tikai pašas medības, bet arī iespēja trenēt jaunos suņus apvidos, kur mīt ļoti daudz savvaļas putnu.

Ļaujiet iepazīstināt – Nikola Depaoli un Ernesto Filipi. Aizrautīgi un profesionāli sloku mednieki no Itālijas. Nikola audzē angļu seterus. Savukārt Ernesto ir vīndaris. Viņam pieder neliels vīnogulājs un sava vīna darītava. Viņi brauc uz dažādām valstīm, meklē labākas medību vietas, organizē medības un treniņus.

 

Tradīcijas Itālijā

Itālijā ir atļauts medīt diezgan daudz dažādu sugu putnus, arī mērkaziņu. Taču ir viens liels bet. Slokas un mērkaziņas var medīt tikai un vienīgi ar suņiem. Lai izaudzētu piemērotu palīgu, pamatā tie ir angļu seteri, ir jāiegulda liels darbs un jā­trenē tas dabiskos apstākļos ar savvaļas putniem.

Sloku medības Itālijā ir ārkārtīgi populāras. N. Dipaoli stāsta, ka viņa valstī putnu blīvums ir pavisam citāds nekā Baltijas valstīs migrācijas laikā. Mums ir unikāla iespēja rudenī ik dienas atrast un nomedīt vairākus desmitus putnu. Protams, tas nenozīmē, ka tā ir jādara. Vietējā populācija un cauri ceļojošie putni noteikti ir jāsaudzē, un nomedīšanas apjoms ir jāierobežo. Taču salīdzinājumā ar Itāliju Igaunijā un Lietuvā ir sloku paradīze. Par Latviju viņš vēl nezinot, jo nav vēl bijis iespējas pārliecināties par sloku daudzumu mūsu mežos. Tomēr, spriežot pēc sākotnējām aplēsēm, putnu migrācijas ceļu izvietojuma un ziņām par ceļojošo putnu parādīšanās laikiem Igaunijā un Lietuvā, var ar pārliecību teikt, ka Latvijas mežos rudenī sloku ir daudz. Tā tas patiešām ir. Pat tad, ja sloku medības neinteresē, daudziem jo daudziem medniekiem dzinējmedību sezonā ir nācies iztramdīt šo garknābi.

E. Filipi rāda, zem kādām eglēm slokām patīk slēpties un kārpīties, meklējot kukaiņus un tārpus. Zariem jāsniedzas līdz pat zemei, bet apkārt jābūt jauniem kociņiem. Foto - Kate ŠternaE. Filipi rāda, zem kādām eglēm slokām patīk slēpties un kārpīties, meklējot kukaiņus un tārpus. Zariem jāsniedzas līdz pat zemei, bet apkārt jābūt jauniem kociņiem. Foto - Kate Šterna

Protams, slokas nedzīvo visā valsts teritorijā un jebkādos apstākļos. Ir konkrētas dzīvotnes, kur “Scolopax rusticola” ir atrodama.

N. Dipaoli un E. Filipi ieradās Papē, lai iepazītos ar sloku rudens medību rīkošanas iespējām un vietām. Dienvidkurzemes Baltijas jūras piekrastes mežos ir daudz piemērotu biotopu. Slokām patīk mitras vietas ar treknu, trūdvielām bagātu melnzemi, kādas ir caurspīdīgos lapu koku mežos, bērzu birzīs, krūmājos, retos, ar kritalām pilnos mežos, mitrās zemienēs ar krūmiem un jauniem kociņiem. Slokām tīk lapu koku jaunaudzes, meža un mitro pļavu robeža. Ja vēl pļava tiek nopļauta, slokas noteikti ieradīsies, lai mielotos ar tārpiem. Govju, aitu un zirgu ganību tuvumā, ja vien netālu ir mežs, slokas noteikti arī būs atrodamas. Govju pļekas ir viens no sloku klātbūtnes indikatoriem. Medniekam jāpalūkojas uz liellopa atstāto izkārnījumu. Ja tajā ir daudz apmēram 5 milimetrus lielu caurumu, tad var būt drošs, ka slokas apkārtnē ir.

Tāpat šiem putniem dzīvošanai tīri labi der ne pārāk blīvs egļu mežs, bet ne kurš katrs. Eglēm ir jābūt dažāda vecuma, ar lielu jauno kociņu daudzumu, bet vecajiem kokiem jābūt ar zemiem zariem. Ir dažādas egļu sugas, un ne visām vecie koki saglabā apakšējos zarus. Dažreiz slokas var atrast arī priežu silos, taču tur šie putnu var apmesties tikai uzreiz pēc pārlidojuma no iepriekšējās migrācijas pieturvietas. Slokas atpūtīsies un dosies meklēt sev raksturīgākas dzīvotnes.

 

Suņi

Latvijā, kā jau minēts, slokas rudenī praktiski nemedī. Reti kuram ir tāda iespēja un interese. Apmācītu un labi strādājošu putnu suņu ir samērā maz un gandrīz neviena angļu setera, kurš ietu medībās. Gluži pretēja situācija ir Itālijā, kur katram medniekam ir vismaz viens angļu seters. Sloku medībām šos suņus gatavo īpaši. Pat vaislas darbs tiek pakārtots tā, lai veidotu šauri specializētus šķirnes suņus, kas medī tikai slokas. Viņi ir mazāki, kompaktāki. Itālijas darba suņi, meklējot putnu, teju vai pieplok pie zemes, piezogas un paceļ putnu kā kaķi. N. Depaoli stāsta, ka labs angļu seters uzvedas un medī kā pantera. Seteram mežā jāskrien klusi, ātri, maziem pārskrējieniem, un, pieplokot zemei un sajūtot putnu, suns jau lielā attālumā teju apguļas un rāpo klāt, pēc iespējas turoties krūmu, zāles puduru un celmu aizsegā.

Tā kā Itālijā sloku skaits ir mazāks, suņi ir apmācīti meklēt tālu no mednieka. Lai noteiktu setera atrašanās vietu, izmanto GPS siksnu ar t. s. bīperi. Pīkstieni palīdz saprast, kur suns ir, bet, ja tas atradis putnu un sastindzis stājā, bīpers izmaina tonalitāti un signālu ritmu.

 

Mednieki

Mednieks dienā noiet divus trīs kilometrus, bet suns “nosedz” hektāriem lielus meža posmus. Līdz ar to medībām ir vajadzīgas lielas platības. Mēnesi medījot, nelielai Itālijas mednieku kompānijai ir vajadzīgi ap trīsdesmit tūkstošiem hektāru atbilstoša meža. Itālijas vīri līdzi ved divus un vairāk suņu. Katru reizi slokās iet ar vienu seteru. Medības sākas ap deviņiem rītā. Pusdienlaikā uzkoda, un tad līdz četriem pieciem turpinās putnu meklēšana. No rīta itāļi izvēlas vieglas un saldas brokastis. Nekādu pārslu, desu, olu, bekona. Tikai tosti ar ievārījumu, kruasāni, jogurti un kafija vai tēja, lai diena būtu viegla un enerģijas pietiktu līdz pusdienlaika sendvičiem. Lielā maltīte ir tikai vakarā.

Kā zināms, medību tūrisms ir viens no pasaulē populārākajiem ceļošanas veidiem. Latvijā tas vēl ir attīstības stadijā. Taču, iespējams, itāļu mednieku interese par sloku medībām un piemērs iedvesmos arī vietējos medniekus izmēģināt šīs aizraujošās un tik satraucošās medības.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Jā ,nav ko teikt, latviešiem medības izcūkoja , tagad laidīsim ārzemniekus , lai cūko tālāk .

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +4.9
Alūksne +3.5
Daugavpils +5
Saldus +3
Liepāja +5.9
Jelgava +5
Ventspils +5.4
Limbaži +3
Madona +4
Rēzekne +4
Draugiem Facebook Twitter Google+