Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
17. februāris, 2015
Drukāt

Itāliešu salātus pārdod kā vietējos. “LA” aptur pircēju maldināšanu ar lapu salātiem (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pēc "LA" iejaukšanās pārdevēja nosvītroja uzrakstu "Latvija" un pierakstīja "Itālija".

Skaidrojums

Kāda informācija par pārtikas 
produktu ir jāsaņem pircējam

Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova: "ES Regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem izvirza prasības izcelsmes valsts vai vietas norādēm. Papildus dažādu kategoriju produktiem ir noteiktas īpašās prasības izcelsmes valsts vai vietas norādēm, piemēram, augļiem un dārzeņiem, liellopu gaļai u. c. Pircējam ir tiesības minēto informāciju saņemt arī mutvārdos, ja to obligāti nenosaka normatīvie akti vai ja preces marķējums nesniedz patiesu informāciju par preces izcelsmes vietu. 26. panta 2. punktā norādīts, ka izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšana ir obligāta, ja tās nenorādīšana var maldināt patērētāju par pārtikas produkta īsto izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, jo īpaši, ja pievienotā informācija vai etiķete varētu netieši norādīt, ka produktam ir cita izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta.

“Latvijā, Līvbērzē audzēti salāti. Kādus vēlaties – lielāku vai mazāku galviņu?” Rīgas Centrāltirgus Sakņu paviljonā pārliecinoši piedāvā pārdevēja Daina Arcimoviča un ņem rokās salātu galviņu no trauka, kur salātus rotā cenu zīme “7 eiro” un uzraksts “Latvija”.

Kad vēlos noskaidrot, kur tie audzēti, tad saimniece tikpat pārliecinoši teic, ka salāti audzēti Līvbērzē, siltumnīcās. Tās pieder SIA “Bērzes dārzeņi”, un saimniece esot vāciete. Uzņēmums viņai piegādājot arī skābenes, spinātus un rukolu. Meklējam pavadzīmi un – patiešām atrodam – SIA “Bērzes dārzeņi” piegādājuši visus pēdējos trīs nosauktos zaļumus. Kur tad pavadzīme par salātiem? Ak, kaut kur pazudusi esot…

Saku, ka nevar taču pārdot nezināmas izcelsmes produktus, un aicinu palīgā Rīgas Centrāltirgus Kontroles daļas vadītāju Aivo Bruģi. Tirgus amatpersona paskaidro, ka produktu izcelsmes dokuments var atrasties pie saimnieka, nevis pie pārdevēja. Pie pārdevēja esot jābūt Centrāltirgus laboratorijas veterinārās laboratorijas apliecībai, kur norādīta produkta izcelsmes valsts. Apliecībā norādīts, ka laboratorija pārbaudījusi Itālijā audzētus salātus. Pēc Bruģa kunga pieprasījuma, pārdevēja nosvītro uzrakstu “Latvija” un pieraksta “Itālija”. Cena gan paliek iepriekšējā: 7 eiro, kaut gan blakus tādus pašus pārdod par 3,50 eiro…

“Jums bija taisnība. Esmu pārsteigts par šo gadījumu. Grūti komentēt. Produktu izcelsmi pārbauda mūsu veterinārā laboratorija, kas apliecību atjauno ik pēc septiņām dienām. Arī Kontroles dienesta darbinieki izdara pārbaudes neatkarīgi no veterinārās laboratorijas veikuma. Aizdomīgos gadījumos prasām pierādīt produktu izcelsmi,” tā A. Bruģis. Viņš teic, ka pirmajā reizē par šādu šmaukšanos pārdevēju brīdina, nākamajā reizē esot jāmaksā naudas sods. Tomēr šādu gadījumu esot ļoti maz. Iemesls – tirgotāju attieksme pēdējos gados esot ļoti mainījusies, viņi kļuvuši disciplinētāki nekā agrāk. Pārsteidz gan kontrolētāju “nezināšana” par to, kad Latvijā sākas vietējo salātu sezona.

Kamēr runājam, iepretim Arcimovičas stendam cenu zīmē salātu izcelsmi “Itālijas” paspējusi nomainīt cita tirgotāja – Ina Ivartovska. Arī viņa brīdi iepriekš pārliecinoši apgalvoja, ka pārdod Latvijā audzētos salātus. Cena salātiem tā pati – 7 eiro kilogramā. Itālijā audzētos salātus citviet Centrāltirgū pārdod par 3 – 4,5 eiro kilogramā. Tātad, šādi darbojoties, vēl papildus tirdzniecības uzcenojumam tirgotājs par Latvijas vārda izmantošanu pelna 2,5 – 4 eiro par kilogramu salātu.

Lai pārbaudītu D. Arcimovičas teikto par salātu audzēšanu SIA “Bērzes dārzeņi”, dažas stundas vēlāk ieradāmies šajā Līvbērzes saimniecībā. Saimniece Ingrīda Millere bija pārsteigta par žurnālistu ierašanos, tomēr piekrita parādīt, ko tad aptuveni 1,2 hektārus lielajā un ar gāzi apkurināmajā siltumnīcā audzē (pavisam siltumnīcu kompleksu veido 3,2 ha segto platību). Pirms vairākiem gadiem ar ES fondu naudas atbalstu pārbūvētajā siltumnīcā patiešām aug zaļumi garšvielas, tostarp spināti, skābenes, rukola, koriandrs. Tiek vākta arī kolrābju un redīsu raža, spēkā pieņemas gurķi. “Mēs salātus nelielā daudzumā audzējam vien vasarā gar gurķu dobju malām. Audzējot tumšajā ziemas laikā, augos uzkrātos nitrāti, salāti būtu mīksti. Mūsu saimniekošanas filozofija neļauj tā darboties. Centrāltirgū it kā mūsu saimniecības izcelsmes salātus pārdod bez mūsu ziņas,” teic I. Millere. Viņa uzsver – “Bērzes dārzeņi” pārdod vien savu audzēto ražu, tāpēc pērn bijis sāpīgi plašsaziņas līdzekļos lasīt par it kā uzņēmuma īstenoto dārzeņu vai zaļumu importu no Polijas.

Vakar pārliecinājos, ka arī Vidzemes tirgū pārdod Latvijā, kā pārdevēja teic, Iecavā audzētos salātus. Cena 8 eiro par kilogramu. (Itālijas salāti Vid­zemes tirgū maksā līdz 6 eiro par kilogramu). Pavadzīmes gan saimniecei neesot. Citi dārzeņu un zaļumu pārdevēji kolēģes rīcību vērtēja ar daudznozīmīgu: “Nu, jūs taču saprotat…” Noskaidroju, ka Iecavas lielākais salātu audzētājs tos vēl nav pat iesējis.

“Latvijas Avīzes” atklātā pircēju maldināšana ar dārzeņu izcelsmi skaidrojama ar negodīgu pārdevēju vēlēšanos savtīgi izmantot cilvēku uzticēšanos vietējam produktam. Agrāk esam stāstījuši par maldināšanu ar gurķu, tomātu un citu dārzeņu izcelsmi. Kā pret to cīnīties? Visticamāk, pilnīgi izskaust krāpšanos neizdosies, tomēr stingrāk uzlikt grožus vajadzētu. Biedrības “Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš teic, ka pērn Saeimas apstiprinātie jaunie, lielākie sodi par nepareizas izcelsmes uzrādīšanu pārtikas produktiem situāciju ar krāpšanos esot uzlabojuši. “Pārtikas un veterinārais dienests patlaban darbojas atbilstoši savām iespējām, tostarp veic pārbaudes arī saimniecībās. Tomēr ne visu var izdarīt ar administratīvām metodēm. Vietējā produkta atbalstīšanā var izmantot arī ekonomiskās metodes. Ar to es domāju pievienotā vērtības nodokļa likmes mazināšanu dārzeņiem, kas nelikumīgo svaigo zaļumu un dārzeņu importu padarītu neizdevīgu,” uzskata asociācijas vadītājs.

Pārtikas un veterinārais dienests ziņo, ka pērn Centrāltirgus nakts tirgū veiktas 15 pārbaudes. Bijušas arī vizītes tā saucamo lauksaimnieku saimniecībās, un izrādījies, ka dārzeņu vietā aug… krūmi.

Latvijā siltumnīcās salātus pārdošanai ziemas sezonā audzē vien dažas saimniecības. Šās nedēļas beigās veikalos nonāks Salas SIA “Rītausma” podiņos audzētie salāti un nedaudz vēlāk vai vienlaikus – arī Zaļenieku pagasta “Mežacīruļos” audzētie salāti.

siltumnicas

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. par vietējiem dārzeņiem ,salātiem u.t.t.,uzticos tikai sev vai zināmam cilvēkam un tikai sezonas laikā Latvijā.Var visu gadu pirkt zaļumus,bet tad ir SKAIDRI jāsaprot ar savu prātu,ka tas nevar būt no Latvijas tik zaļā,stingrā ,labā izskatā,bez saules gaismas tu-tū..

  2. tīrs finanansu apsvērums varetu būt Atbildēt

    nezinu kā centrāltirgū, bet mums mazpilsētā ja es pārdodu savus ” salātus” tad vieta maksā biki zem 2 eiro dienā, ja itāļu tad biki pāri 6 eiro. ja vsi;ar ko tādu kas veikalā iederetos tipa siers, margarins, kafija…. tad 12 eiro. atiecigi pārdevejs ieintresēts pārdot ” savu preci” neviss ” svešu” un tas nekas ka āboli poliski runā un tomāti spāniski, vienalga apgalvos ka no sava dārza novākts

  3. Un es vēl visu laiku uzticējos Līvbērzes zaļajai produkcijai! Kaut tiem meļiem par to visu piemestos caureja!

  4. Pag,pag vairs ilgi nav jàgaida,kad arí gurķíši un svaigas dilles bús pilni tirgi.un visiem “vietéjie”. Nu cilvêki nesam létticígi ,domájam ar galvu!

    • ar sankcijām pret krieviju,mums forši,visu ziemu var nopirkt lētus,garšīgus gurķus,arī dažādu šķirņu tomātus un tomātiņus no Spānijas.Smuki un garšigi,galvenais d a u d z lētāk kā citus gadus.Piem aisb.salāti agrāk maksāja līdz pat 3.90 kg,šogad no 1,4 līdz 3.3( augstākais)€ kg.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+