Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
25. jūnijs, 2015
Drukāt

Itālija kļūst par bēgļu nometni, Francija pastiprina robežkontroli

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Šogad Itālijā pa jūru ieradušies 54 000 nelegālo imigrantu, no kuriem 7500 jūnija pirmajā nedēļā. Šā gada pirmajos piecos mēnešos ieradušies par 12 procentiem vairāk cilvēku nekā pērn tajā pašā laikposmā. Itālijas laikraksts “Il Post” vēsta, ka aptuveni puse no jūras šķērsotājiem ierodas Itālijā ar mērķi pieprasīt bēgļa statusu. Itālijai ir aizvien lielākas grūtības uzņemt šos cilvēkus, un vairāki politiķi, tostarp Ligūrijas reģiona gubernators Džovanni Toti, ir izteikuši bažas, ka Itālija aizvien vairāk pārvēršas par Eiropas bēgļu nometni.

Francija slēdz robežu

Liela daļa imigrantu, kas pa jūru ierodas Itālijā, nevēlas palikt šajā valstī, bet gan doties tālāk uz citām Eiropas valstīm, kur jau dzīvo viņu radi vai draugi. Taču Itālijas kaimiņvalstis nevēlas ielaist šos imigrantus savā teritorijā un uzņemties rūpes par viņiem. Īpaši saspīlēta situācija radusies Ventimiljas pilsētiņā pie Francijas robežas, kur vairāki simti imigrantu jau divas nedēļas dzīvo uz jūras piekrastes akmeņiem un vēl vairāki simti ir apmetušies vietējā dzelzceļa stacijā. Francija pastiprinājusi robežkontroli, neielaižot savā valstī ieceļotājus bez dokumentiem un nogādājot atpakaļ uz Itāliju Francijas teritorijā iekļuvušos migrantus. Itālija un Eiropas Komisija ir kritizējusi Francijas lēmumu, jo tas ir pretrunā ar Šengenas līgumu, kas atcēla robežkontroli starp Šengenas zonas valstīm un pieļauj tikai atsevišķas pārbaudes, nevis regulāru dokumentu kontroli. Francija savu lēmumu attaisno ar 1997. gadā parakstītu Francijas–Itālijas divpusēju vienošanos, kas paredz nosūtīt nelegālos imigrantus atpakaļ no Francijas uz Itāliju, ja ir iespējams pierādīt, ka viņi ieradušies no Itālijas, un otrādi.

Itālijas premjerministrs Mateo Renci atzinis: “2003. gada Dublinas regula ir ļoti neizdevīga Itālijai, bet tas ir līgums un ir jāpilda. Regula paredz, ka tā valsts, kurā patvēruma meklētāji ierodas, ir atbildīga par viņu uzņemšanu un uzturēšanu. Mēs to līdz šim esam darījuši vienatnē. Bet Eiropa nav tikai noteikumu kopums un var izlemt par kopīgu imigrācijas politiku, kā tas ir noticis daudzos citos jautājumos. Ja izdosies panākt Eiropas līmeņa vienošanos – labi, bet, ja savstarpējās palīdzības nebūs, Itālija ir gatava plānam B un tiks galā viena, kā to līdz šim ir darījusi.”

Šodien un rīt notiekošajā ES galotņu sanāksmē Briselē tiks runāts arī par imigrācijas un bēgļu uzņemšanas jautājumiem. Francijas prezidents Fransuā Olands uzskata: “Bēgļu jautājumā katrai valstij pašai vajadzētu izlemt, ko tā var darīt, ņemot vērā savu ģeogrāfisko, ekonomisko un politisko situāciju. Bēgļu kvotām nav jēgas, vajadzētu atrast citu formulu. Un tie imigranti, kas ieradušies tikai labākas dzīves meklējumos, nevarēs palikt Eiropā uz visiem laikiem. Viņi jānogādā atpakaļ mājās, bet arī to nevar paveikt Itālija viena pati.”

 

ES sāk misiju pret pārvadātājiem

Pirmdien notikušajā ES ārlietu ministru sanāksmē vienbalsīgi pieņemts lēmums, kas varētu kļūt par pirmo soli situācijas uzlabošanā, – par Eiropas flotes misijas pirmās fāzes uzsākšanu pret imigrantu pārvadātājiem. ES pārstāve ārējās un drošības politikas jomā Federika Mogerīni atgādināja, ka šīs misijas mērķis ir vērsties pret pārvadātājiem, nevis imigrantiem. Eiropas Padome pieņēma šādu lēmumu aprīlī, kad uzticēja Mogerīni kundzei izstrādāt vadlīnijas ES misijai ar mērķi konfiscēt un iznīcināt imigrantu pārvadāšanai izmantotās laivas. Operācija pret imigrantu pārvadātājiem ir otrais svarīgākais no desmit pasākumiem, kas iekļauti ES plānā par ārkārtas situācijas risināšanu imigrācijas jautājumos.

Itālijas laikraksts “La Repubblica” vēsta, ka pirmie kuģi, zemūdenes un lidmašīnas, kas piedalīsies misijā, sāks savu uzdevumu izpildi nedēļas laikā. Tiks iznīcinātas gan laivas, kurās tiek sasēdināti migranti, gan tās, kuras tiek izmantotas pirmo ievilkšanai jūrā. Bez ANO Drošības padomes rezolūcijas nav iespējama militārā spēka izmantošana Lībijas teritoriālajos ūdeņos, tāpēc misijas pirmā fāze būs ierobežota. Itālijas admirāļa Enriko Kredendino rīcībā būs pieci kuģi, divas zemūdenes, trīs izlūkošanas lidaparāti, divi bezpilota lidaparāti un trīs helikopteri, kā arī aptuveni tūkstotis cilvēku. Misijas uzsākšanu pozitīvi novērtēja Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni, kurš to nodēvēja par “Eiropas iniciatīvas kriksīti”. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ir nepieciešama ES valstu savstarpēja solidaritāte un ir ļoti būtiski, lai tiktu panākta vienošanās par bēgļu izvietošanu. Reaģējot uz pieaugošo nelegālo imigrantu plūsmu pār Lamanša šaurumu, Britānija pastiprinājusi robežkontroli Duvrā un izveidojusi īpašu vienību cīņai ar cilvēku kontrabandistiem. Par robežkontroles pastiprināšanu Londona paziņojusi pēc nopietnajiem satiksmes traucējumiem pār Lamanša kanālu, ko izraisīja Francijas prāmju darbinieku streiks. Nelegālie imigranti centās šo situāciju izmantot un ielauzties kravas automašīnās, kas dodas uz Apvienoto Karalisti.

 

Ungārija: “Laiva ir pilna”

Budapešta otrdien paziņoja, ka pārtrauc to nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu, kas citās ES dalībvalstīs nokļuvuši, sākotnēji šķērsojot Ungārijas teritoriju. “Laiva ir pilna,” sarunā ar Austrijas žurnālistiem norādīja Ungārijas valdības pārstāvis. “Mēs visi vēlamies Eiropas risinājumu, taču mums jāaizsargā Ungārijas intereses un mūsu iedzīvotāji.” Pēc Ungārijas valdības datiem, šogad valstī ieradušies jau 60 000 nelegālo imigrantu, no kuriem lielākā daļa šķērsojusi robežu ar kaimiņos esošo Serbiju. Pagājušajā nedēļā Ungārija paziņoja, ka sāks būvēt četrus metrus augstu žogu gar robežu ar Serbiju, lai apturētu nelegālo imigrantu plūsmu. Jau agrāk Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns izteicies, ka multikulturālisma laikmetam pienācis gals un ka viņš darīs visu, lai pasargātu savu valsti no šīs iepriekšējās neveiksmīgās politikas sekām. Austrija paziņojusi, ka Ungārijas lēmums apturēt nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu ir nepieņemams, un brīdinājusi Budapeštu par negatīvām sekām.

Pievienot komentāru

Pēc sakāves referendumā no amata atkāpjas Itālijas premjers RenciItālijas premjerministrs Mateo Renci paziņojis par atkāpšanos no amata, kas seko pēc tam, kad svētdien notikušajā referendumā tika noraidītas viņa vadītās valdības
Draugiem Facebook Twitter Google+