Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. marts, 2012
Drukāt

Itālija neizmanto iespējas


zirgi_afp_10

No Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem, kuru kopsumma 2007. – 2013. gadam ir 347 miljardi eiro, Itālijai atvēlēti 28 miljardi. Neraugoties uz smago parādu krīzi un taupības pasākumiem visās nozarēs, itālieši ES līdzekļus neizmanto – līdz šim no minētajiem 28 miljardiem eiro iztērēti vien 18 procenti.

 

Īpaši slinki ES fondu apguvē ir Itālijas nabadzīgākie dienvidu reģioni, kas ne vien tērē maz, bet arī bezatbildīgi izšķiež līdzekļus visdīvainākajiem mērķiem.

 

Otrie sliktākie ES

Decembrī Itālijai par mata tiesu izdevās izvairīties no apkaunojošas izgāšanās – 80% no 2007. – 2009. gadam atvēlēto līdzekļu atdošanas ES, jo tie joprojām nebija iztērēti. Lai arī pērnā gada nogalē tika paveikts neticamais, janvārī Eiropas komisārs reģionālās politikas jautājumos Johanness Hāns minēja Itāliju kā vienu no valstīm, kur risks neizpildīt fondu izmantošanas plānu ir visaugstākais. Šobrīd sliktāki rezultāti par Itāliju ir tikai Rumānijai, kura izmantojusi vien 14% Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu 2007. – 2013. gadiem.

Kāpēc Itālijas reģioni, kas sūdzas par līdzekļu trūkumu, netērē ES dāsni atvēlētos? Iemesli ir vairāki. Itālijas valdība līdz šim ES fondu izmantošanai nav pievērsusi pietiekamu uzmanību, gluži otrādi. Silvio Berluskoni valdības laikā visdažādākajiem mērķiem, tostarp G8 valstu samita organizēšanai, iztukšots Valsts mazattīstīto teritoriju fonds, kuru dienvidu reģioni būtu varējuši izmantot projektu līdzfinansēšanai.

 

Daudziem reģioniem ir grūtības ar ilgtermiņa plānošanu, bet līdzekļu trūkums neļauj līdzfinansēt vērienīgus projektus. Problēmas rada arī politiskā nestabilitāte reģionos – ja pēc katrām vēlēšanām vietējā vara mainās, mainās arī tās mērķi, prioritātes un ilgtermiņa projekti.

 

Itālijas dienvidu reģions Kalabrija saņem 80 procentus no visiem Itālijas dienvidiem atvēlētajiem līdzekļiem, taču reģionā nav vērojama attīstība. No ESF fondiem Kalabrija ir izmantojusi 20,2 procentus, no ERAF līdzekļiem vēl mazāk – 13,8 procentus. Taču Kalabrijas problēma ir ne tik daudz izmantoto līdzekļu daudzumā, cik kvalitātē. Itālijas finanšu policija pērn reģionā atklājusi nelikumīgu ES līdzekļu piešķiršanu 150 miljonu eiro apmērā, bet arī pārējie tiek tērēti nepārdomāti vai vietējās varas pārstāvju personīgajās interesēs. Piemēram, pagātnē Kalabrija piešķīrusi 8 miljonus eiro Itālijas futbola izlases sponsorēšanai, pasniedzot to kā “Kalabrijas pozitīvā tēla spodrināšanu”, jo viens no izlases spēlētājiem bija no šī reģiona.

 

Mafija pievāc miljardus

ES līdzekļi pievilina arī Itālijas kriminālās organizācijas, un nereti tām tiešām izdodas iekasēt Eiropas naudu. Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) šobrīd izmeklē 41 ES fondu līdzekļu izkrāpšanas gadījumu Itālijā. No visām ES valstīm vienīgi Bulgārijā šādu gadījumu ir vēl vairāk.

Eiropas Revīzijas palāta lēš, ka Itālija katru gadu nelikumīgi saņem 800 miljonus eiro. No 1996. līdz 2007. gadam kopumā izkrāpti četri miljardi eiro, no kuriem vismaz 1,2 miljardi nonākuši mafijas kasē. Turklāt izmeklētāji uzskata, ka uz katru atklāto gadījumu ir vismaz pieci, kur krāpniekiem izdodas tikt cauri sveikā.

ES struktūrfondu līdzekļus mafijai izdodas piesavināties, pateicoties politiķiem vai uzņēmējiem, kas sadarbojas ar mafiju, kā arī mafijas pārziņā esošiem uzņēmumiem, kas reģistrēti uz “tīra” cilvēka vārda. Visvairāk šādu gadījumu ir Itālijas dienvidos – Sicīlijā, Kalabrijā, Bari un Neapoles tuvumā.

 

Taču krāpšanas metodes visos platuma grādos ir līdzīgas – viltus grāmatvedība, kursi, kas patiesībā nenotiek, vai pat uzņēmumi, kas eksistē tikai uz papīra. Kalabrijā ES finansējumu saņēmuši 30 dambji, kuri tā arī nav uzbūvēti.

 

Finansē cepumus un ēzeļu parādes

Lai gan ES struktūrfondi paredzēti ilgtermiņa ieguldījumiem, Itālijā un sevišķi valsts dienvidos tie tiek izšķērdēti dažādiem ekspresprojektiem. Skandalozākais gadījums bija 2009. gada septembrī Neapolē, kad uz Piedigrotas svētkiem tika uzaicināts Eltons Džons un britu mūziķa koncerta finansēšanai reģions atvēlēja 720 000 eiro no ERAF. Toreiz Brisele projektu nosauca par “īslaicīgu un pārejošu” un pieprasīja atmaksāt iztērēto naudu, kā arī samazināja turpmākos finansējumus. Tomēr šim pašam reģionam, nesaceļot skandālu, izdevās izmantot 70 000 eiro ES līdzekļu Afragolas roka festivāla rīkošanai un pusmiljonu Kazertas starptautiskajām zirgu skriešanās sacensībām.

Izklaidi par būtisku attīstības elementu uzskata arī Kalabrijā, kur no ES fondu līdzekļiem finansēts Diamantes aso piparu festivāls 2009. gadā (169 000 eiro), Kastrovillari džeza festivāls 2010. gadā (27 000 eiro), Katanzaro sieviešu mākslas festivāls (108 000 eiro), visigotu karalim Alariko veltītais mūzikas festivāls (114 000 eiro), Kutro starptautiskais šaha festivāls (19 000 eiro) un Kastelsilano ēzeļu parāde (17 000 eiro).

Sicīlijas reģiona īpašu labvēlību izpelnījušās atsevišķas profesijas un ražotnes, kuru atbalstam tiek tērēta puse no visiem reģionam atvēlētajiem ES fondiem. Kaut gan Eiropas Revīzijas palāta pārmet Sicīlijai fondu “sadrupināšanu” un organiska plāna trūkumu, tā piešķīrusi 36 000 eiro cepumu fabrikai “Monastra”, 24 750 eiro sasaldēto produktu ražotājam “Panellino d’oro”, 25 000 kafijas rūpnīcai “Morosito” un 18 866 eiro tipisko saldumu ražotājam “Geraci”.

 

EK brīdina arī Latviju

Lai gan Latvija izmantojusi ES fondus daudz cītīgāk nekā Itālija, aizvadītā gada decembrī Eiropas Komisija nosūtījusi Latvijas Finanšu ministrijai vēstuli, kurā pausta kritika par ES fondu apguvi, norādot uz Itālijai līdzīgām problēmām.

 

EK kritizē līdzšinējo ieguldījumu lietderību un to izvērtēšanas pētījumu zemo kvalitāti, jo tie nesniedz pilnīgu priekšstatu, ko no savas pieredzes vajadzētu mācīties un ko uzlabot. EK radies iespaids, ka ES fondi Latvijā, līdzīgi kā Itālijā, netiek ieguldīti stratēģiski, bet gan vadoties pēc tā, kur finanses būs vieglāk iztērēt, statistiski uzrādot it kā labus rezultātus.

 

Tāpat EK vēstulē norādīts uz samērā nelielām summām, kas atsevišķās programmās nonāk līdz gala saņēmējam, piemēram, programmā “Uzņēmējdarbība un inovācijas” no 2007. līdz 2011. gada novembrim tikai nepilni 10% bija nonākuši pie gala saņēmējiem – uzņēmējiem. Arī progress Latvijas noteiktajā prioritātē “Zinātne un inovācijas” EK šķiet gauss. Bažas tiek paustas arī par to, vai Latvijai izdosies laikus realizēt lielos transporta projektus un izstrādāt programmatiskos dokumentus, piemēram, Nacionālo attīstības plānu 2014. – 2020. gadam.

 

 

Viedokļi

Džanni Pitella, Eiroparlamenta deputāts, kuram īpaši rūp ES fondu apguve: “Itālijas vājā vieta ir sliktais ES fondu menedžments gan no valdības, gan reģionu puses. Bet pamazām kaut kas mainās, arī Monti valdība iet pareizajā virzienā.”

 

Patrīcija Minardi, Bazilikātas reģiona atbildīgā par ERAF līdzekļu sadali: “Bazilikāta ir labākais starp Itālijas dienvidu reģioniem ES fondu apguvē, un mūsu panākumu noslēpums ir koncentrēšanās tikai uz dažām svarīgākajām jomām. Mūsu gadījumā tas ir tūrisms, sociālā politika un pilsētvides sakārtošana.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+