Itālijas prezidentūra neatstāj pēdas ES vēsturē 0
Šonedēļ Itālijas parlamenta Senātā notika sanāksme, kuras dalībnieki valsts premjera Mateo Renci vadībā atskatījās uz Itālijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē, kas beigsies gadu mijā, kad Itālija nodos vadības grožus Latvijai. Renci izteica apmierinātību ar šajā pusgadā paveikto, kaut arī dažos jautājumos būtu vēlējies straujākus panākumus. Taču Itālijas neatkarīgā prese nepiekrīt premjera vērtējumam un pauž viedokli, ka šī prezidentūra, kas neatstās nekādas pēdas ES vēsturē, ir sagādājusi itāliešiem kārtējo vilšanos.
Renci skubina ES
Itālijas premjers, uzstājoties Senātā, atzina, ka kopumā Itālijas prezidentūru ES Padomē vērtē pozitīvi, kaut gan dažos jautājumos, piemēram, sarunās par ES un ASV brīvās tirdzniecības un ieguldījumu līguma noslēgšanu, kas bija viena no Itālijas izvirzītajām prioritātēm šai prezidentūrai, būtu “vēlējies skriet ātrāk”. Renci atzīmēja, ka Itālijas prezidentūras semestra norisi būtiski ietekmējusi un vislielāko kavēšanos radījusi ES amatpersonu maiņa, vienlaikus apsveicot Polijas bijušo premjerministru Donaldu Tusku, kurš 1. decembrī sāka pildīt Eiropadomes prezidenta pienākumus, šajā amatā aizstājot Hermanu van Rompeju.
Itālijas prezidentūrai ES Padomē veltītajā sanāksmē Renci ne tik daudz apcerēja šajā pusgadā paveikto vai nepadarīto, cik uzsvēra, ka ES pienācis laiks mainīt virzienu. Itālijas valdības vadītājs uzskata, ka pretējā gadījumā ES riskē kļūt par “pasaules pelnrušķīti”, jo “pasaule skrien uz priekšu, bet Eiropa paliek uz vietas, tās ekonomiskā izaugsme ir tuvu nullei”. Tādēļ, teica Renci, Eiropai laiks kustēties, tai “jāskrien lielākā ātrumā”, jo “pārējie to negaidīs”. Renci pauda vilšanos par par ES un ASV brīvās tirdzniecības un investīciju līguma sagatavošanas sarunām, “ko esam apturējuši, kamēr citi noslēdz līdzīgus līgumus”. Vienlaikus Itālijas premjers precizēja: “Nevēlamies izmantot ES kā mūsu alibi, jo zinām, ka mums jāturpina reformas, ko esam iesākuši. Itālija mainās, un tā nebaidās mainīties.”
Vārdi nepārtop darbos
Tomēr Itālijas plašsaziņas līdzekļi aizvien retāk jūsmo par premjera skaļajiem lozungiem, kuri ne vienmēr pārtop darbos. Neatkarīgais informācijas portāls blogo.it jautā: “Iespējams, ka Renci bija taisnība, kad viņš nesen teica: “Mūsu Eiropas partneri ir pārsteigti par daudzajām reformām, ko vēlamies paveikt,” – taču cik īstas un konkrētas reformas ir jau īstenotas? Kas noticis ar pretenciozo programmu, ko Renci skandēja, atklājot prezidentūras semestri, un kuras ievads vēstīja: “Izaugsme un darbs, brīvība un drošība, kas nodrošinās pilsoņu tiesības un nostiprinās ES lomu, būs mūsu prezidentūras pamatā”? Itālijas prezidentūras semestris tuvojas noslēgumam, bet starpība starp runām un darbiem ir milzīga.”
Portāls pauž viedokli, ka Renci vārdiem vairs neviens netic, jo solītās ekonomiskās izaugsmes vietā viss palicis pa vecam, nav panākta pat vienošanās par ES budžetu nākamajam gadam, Brisele turpina strostēt dalībvalstis par to parādiem, kamēr pati šķērdē miljardus nevajadzīgiem tēriņiem. Ar solījumiem un paziņojumiem vien nav iespējams “mainīt virzienu” Eiropai, tāpat kā tas neizdodas pašu mājās Itālijā, kur blogo.it kā spilgtāko piemēru citē valdības apsolīto tiesnešu atvaļinājumu saīsināšanu, kas neprasmīgu likuma grozījumu dēļ ir pagarināti.
Vāja iekšējo problēmu dēļ
Arī neatkarīgā laikraksta “Il Foglio” žurnālists Enriko Čisneto ir noraizējies: “Itālijas prezidentūra ES Padomē tuvojas nobeigumam, un riskējam, ka tā beigsies, neatstājot nekādas pēdas. Itālija šobrīd nav savā labākajā ekonomiskajā un arī politiskajā situācijā, un tas padara prezidējošo valsti vāju tieši tagad, kad tai būtu jābūt pārliecinošai un uzticību viesošai. Renci jāsaprot, ka ES politika nav kā pašu mājās, kur darbojas princips “jo vairāk ienaidnieku, jo lielāks atbalsts”. Eiropas līmenī ir jāprot aizstāvēt savas intereses un vēl pirms tam labi jāzina, kādas tās ir, jo arī to reizēm neapzināmies.”
“Il Foglio” pārstāvis kā simboliskāko un jaunāko Itālijas neveiksmīgās vadības piemēru min vienaldzību pret Eiropas Banku savienības izveidi, kas pašlaik tiek realizēta un kļūs par svarīgāko Eiropas līmeņa integrāciju pēc vienotās valūtas ieviešanas. “Normas, saskaņā ar kurām tiks veikta banku uzraudzība, nav kaitinošas tehniskas detaļas, kas interesē tikai baņķierus, bet gan noteiks, kuri būs galvenie spēlētāji Eiropas kredītu sistēmā, un pavirša attieksme pret šiem jautājumiem ir ļoti rupja kļūda.”
Itālijas iedzīvotājiem visvairāk rūp valsts ekonomisko interešu aizstāvēšana Briselē, lai nestātos spēkā vienošanās starp Itāliju un ES, kas paredz valsts parāda nesamazināšanas gadījumā no nākamā gada palielināt akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai un no aiznākamā gada pievienotās vērtības nodokli. Arī šajā jautājumā itāliešiem draud liela vilšanās, jo prezidentūra nav palīdzējusi valstij mainīt ES prasības un līdz šim valdība izlīdzējusies, piepušķojot ciparus, piemēram, budžeta grozījumos paredzēts, ka no atmaskotajiem nodokļu nemaksātājiem nākamgad tiks iekasēti 3,4 miljardi eiro, kaut gan tas ir nereāls skaitlis, jo šā gada pirmajos deviņos mēnešos iegūti vien 760 miljoni eiro.
