Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
27. septembris, 2013
Drukāt

Itālijas ūdensvados pazūd miljardi


Foto - LETAFoto - LETA

Dzeramais ūdens Itālijā kļūst aizvien dārgāks, liecina cenu novērotāju apvienības “Cittadinanzattiva” veiktais pētījums. 


 

Pašlaik trīs cilvēku ģimene Itālijā maksā par auksto krāna ūdeni vidēji 310 eiro gadā, kas ir par trešdaļu vairāk nekā pirms sešiem gadiem. Vides aizsardzības ministrijas eks-perti uzskata, ka šāds tarifs ir viens no zemākajiem attīstītajās valstīs, taču atzīst, ka Itālijas ūdensvadi pēdējo sešu gadu laikā pa ceļam “pazaudējuši” gandrīz pusi no sava satura jeb 19,4 miljardus eiro.

 

Visdārgākais ūdens – Toskānā

“Cittadinanzattiva” se-
cinājusi, ka dzeramā ūdens tarifs vidēji valstī
pieaudzis par trešdaļu, taču ir ļoti atšķirīgs dažādos Itālijas reģionos. Visdārgākais krāna ūdens ir Toskānā, kur iedzīvotāji vidēji maksā 470 eiro gadā. Vairāk nekā vidēji valstī par ūdeni maksā arī Markes, Umbrijas, Emīlijas-Romanjas un Apūlijas iedzīvotāji. Taču nereti pat viena reģiona robežās ir vērojamas milzīgas atšķirības, piemēram, Kalabrijas reģiona centra Redžo di Kalabrijas iedzīvotāji maksā par auksto ūdeni par 286 eiro vairāk nekā Kozencas iemītnieki.

Arī tarifa pieaugums nav bijis vienmērīgs visā valstī, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas palielinājies vairāk nekā 80 Itālijas pilsētās. Atsevišķās pilsētās tarifs, kas ietver aukstā ūdens piegādi, attīrīšanu un ūdens skaitītāju izmantošanu, sešu gadu laikā dubultojies. Jau minētajā Redžo di Kalabrijā tarifs pieaudzis pat par 165%.

Itālijas Vides aizsardzības ministrijas tehniķis Džordžo Pineski uzskata, ka trauksmei nav pamata, jo citās Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) valstīs ūdens tarifs ir augstāks. Tarifa pieaugums, viņaprāt, ir saistīts galvenokārt ar ieplānotajiem uzlabojumiem nepieciešamajām investīcijām, jo Itālijai vēl jāpiestrādā pie ūdens attīrīšanas kvalitātes.

 

Jāmaina puse ūdensvadu

Savukārt biznesa konsultāciju firma “Athesys” ir aprēķinājusi, ka, rūpīgāk apsaimniekojot savus ūdensvadus, Itālija sešu gadu laikā varētu ietaupīt 19,4 miljardus eiro. Vienlaikus, lai to īstenotu, būtu jāmaina vairāk nekā puse valsts ūdensvadu jeb 171 866 kilometri ūdens padeves cauruļu.

Arī valsts statistikas institūts “Istat” ir nonācis pie secinājuma, ka Itālijas ūdensvadi ir bēdīgā stāvoklī un pa ceļam pazaudē 33% ūdens. Salīdzinājumam – no Francijas ūdensvadiem ceļā izlīst 26% ūdens, Spānijas – 22%, Dānijas – 10% un Vācijas – 7%. Lai iegūtu “Athesys” aplēsto ietaupījumu, Itālijai būtu jāsamazina izšķērdētā ūdens īpatsvars līdz 10%. Šāds līmenis – no katriem 100 litriem zemē iztek ne vairāk kā 10 – jau ir sasniegts Milānā.

Arī Lombardijas reģions kopumā un Dienvidtirole daudz neatpaliek, turpretī vissliktākā situācija ir Apūlijā un Sardīnijā, kur no 180 litriem dzeramā ūdens galamērķī nonāk tikai 100 litri.

Arī izšķērdīgākās pilsētas pārsvarā atrodas valsts dienvidu pusē (L’Akvila, Kozenca, Kampobasso, Kaljari un Latina), ar dažiem izņēmumiem, jo arī Gorīcijas, Triestes un Groseto ūdensvadi zaudē pusi no sava satura.

 

Brisele ļaus neprivatizēt

Šovasar Itālijas pilsoņi aktīvi iesaistījās parakstu vākšanā pret ūdens apgādes uzņēmumu privatizāciju. Iniciatīvas “Right2Water” laikā visā ES tika savākti pusotra miljona parakstu, un ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē svītroja ūdens padevi no to pakalpojumu saraksta, kas valdībām jānodod privātuzņēmumu pārziņā.

Itālijā ūdens apgādes uzņēmumu privatizācija tika sākta jau pirms dažiem gadiem, taču drīz vien apturēta, jo 2011. gada referendumā 95% balsstiesīgo iedzīvotāju nobalsoja pret privatizāciju, baidoties no cenu paaugstināšanas. Neskatoties uz to, atsevišķas pašvaldības paguva piesaistīt privātus investorus saviem ūdens apgādes uzņēmumiem.

Lai gan virkne ekspertu uzskata, ka privāto kapitālu piesaistīšana nenozīmē tarifu paaugstināšanu, Itālijas pilsētu pieredze liecina pretējo. Florences vietējais laikraksts “Altracittà” uzsver, ka Toskānas galvaspilsētā ūdens ir visdārgākais Itālijā – 509 eiro gadā no trīs cilvēku ģimenes.

Salīdzinot situāciju ar Milānu, kur tāda pati ģimene maksā 123 eiro par efektīvu labas kvalitātes dzeramā ūdens padevi, “Altracittà” secina, ka pie ūdens dārdzības Florencē un visā Toskānā vainojama neveiksmīga politika un iesaistīto privātuzņēmumu tiekšanās pēc peļņas.

Pēc laikraksta datiem, tikai 27% no Florences ūdens apgādes uzņēmuma peļņas tiek investēti ūdensvadu sakārtošanai vai ūdens kvalitātes uzlabošanai, bet pārējais nonāk akcionāru kabatās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+