Politiskās jukas Itālijā vairojušas nervozitāti finanšu tirgos 0
Divu partiju izvirzītais jurists Džuzepe Konte nav spējis izveidot jauno valdību, jo Itālijas prezidents Serdžo Matarella nav piekritis finanšu ministra kandidatūrai koalīcijas valdībā. Tagad var tikt iecelts tehnokrātisks premjerministra pienākumu izpildītājs, bet visdrīzāk valstī gaidāmas jaunas vēlēšanas.
Prezidents noraida finanšu ministra kandidatūru
Matarella noraidīja populistiskās Pieczvaigžņu kustības un Līgas alianses izvēli iecelt par finanšu ministru 81 gadu veco eiroskeptiķi Paolo Savonu, kurš nodēvējis eiro ieviešanu Itālijā par “vēsturisku kļūdu”. Savona arī salīdzinājis eirozonu ar “vācu būri”, pieļaujot Itālijas izstāšanos no monetārās savienības. Savona nekad nav bijis diplomātisks vārdu izvēlē, paziņojot, ka “Vācija nav mainījusi nostāju par tās lomu Eiropā pēc nacisma beigām, pat ja tā ir atmetusi ideju par savu militāro varenību”. Apvainojies par savas kandidatūras atraidīšanu, Savona tīmekļa vietnē apgalvoja, ka viņš tikai vēloties “citādu Eiropu” un atbalstot Māstrihtas un Lisabonas līgumu īstenošanu.
Skaidrojot savu rīcību, prezidents paziņoja, ka valsts dalība eirozonā nav bijusi vēlēšanu kampaņas darba kārtībā, tāpēc tā nevar tikt apšaubīta bez pienācīgas diskusijas sabiedrībā. Vakar Matarella uzaicināja uz sarunu prezidenta rezidencē Starptautiskā valūtas fonda (SVF) bijušo ierēdni Karlo Kotarelli un piedāvāja viņam veidot jauno Itālijas valdību. 64 gadus vecais SVF ekonomists Kotarelli Itālijā pazīstams kā “Misters Šķēres”, jo savulaik atbalstījis sabiedrisko izdevumu apcirpšanu. Iepriekšējā premjera Mateo Renci centriski kreisajā valdībā Kotarelli bija uzdots palīdzēt samazināt budžeta izdevumus. Analītiķi atzīmē, ka Kotarelli varētu būt premjerministra pienākumu izpildītājs līdz jaunu vēlēšanu sarīkošanai. Kotarelli uzņēmies jaunās valdības veidošanu un paziņojis, ka jaunas vēlēšanas notiks 2019. gada sākumā. Pret viņa kandidatūru valdības vadītāja amatam iebilst koalīcijas partijas, tāpēc valstī var iestāties kārtējais politiskas nestabilitātes posms, kas raisa bažas Briselē, jo Itālija ir eirozonas trešā lielākā ekonomika. Ja Kotarelli kandidatūra premjera amatam tiktu noraidīta parlamentā, šā gada rudenī nāktos rīkot pirmstermiņa vēlēšanas. Itālijas prezidenta pilnvaras ikdienišķajā politikā ir ierobežotas, taču valsts galva var pieņemt svarīgus lēmumus izšķirīgos brīžos, atzīmē laikraksts “The Financial Times”.
Opozīcija nosoda prezidenta lēmumu
Opozīcijas partiju līderi nosodījuši prezidentu par viņu piedāvātā finanšu ministra kandidāta atraidīšanu, paužot sašutumu par valdības veidošanas procesa sabrukumu pēc tam, kad premjerministra amata kandidāts Džuzepe Konte bija atteicies no valdības veidošanas. “Mēs nedēļām ilgi kopīgi strādājām, lai izveidotu valdību, kas aizstāvētu Itālijas pilsoņu tiesības. Bet kāds (..) mums pateica “NĒ”,” sociālajos medijos paziņoja Līgas līderis Mateo Salvīni. Pieczvaigžņu kustības līderis Di Maio pat aicinājis atstādināt prezidentu no amata, kas var notikt tikai tad, ja valsts galva apsūdzēts valsts nodevībā un uzbrukumā konstitūcijai. “Pateiksim skaidri, ka balsošana ir bezjēdzīga, jo valdības vada reitingu aģentūras, kā arī finanšu un banku lobija grupas. Vienmēr tas pats,” viņš paziņoja vietnē “Facebook” publicētā video. Galēji labējās Līgas līderis Mateo Salvīni brīdinājis, ka Itāliju nevajadzētu uzskatīt par Vācijas un Francijas “koloniju”. “Ja valdības veidošanu ietekmē draudi no Eiropas Savienības, tad Līga nepiedalīsies šādā valdībā,” paziņojis Salvīni. Pieczvaigžņu kustības līderis Di Maio ironizējis, ka Itālijā “jūs varat būt par finanšu krāpniecību notiesāts noziedznieks, bet jūs nevarat būt ministrs, ja esat kritizējis eiro un Eiropu”.
Divas lielākās opozīcijas partijas – ekspremjera Silvio Berluskoni centriski labējā “Forza Italia” un centriski kreisā Sociāldemokrātu partija – paziņojušas par atbalstu prezidenta Matarellas virzītajam premjera kandidātam, taču tām nepietiek Kotarelli apstiprināšanai. Aliansē apvienojušās Pieczvaigžņu kustība un Līga norādījušas, ka dotu priekšroku pirmstermiņa vēlēšanām. Pat ja itālieši nākamajās vēlēšanās novērstos no nacionālistiska naida sludinātājiem, analītiķi pauž bažas, ka viņi varētu nobalsot līdzīgi kā martā, vairojot Pieczvaigžņu kustības un Līgas ietekmi.
Eksperti atzīmē, ka politiskās jukas vairojušas nervozitāti finanšu tirgos. Analītiķi uzskata, ka dažu politiķu runas par Itālijas varbūtēju izstāšanos no eirozonas ir tukši draudi, jo lielākie zaudētāji būtu paši itālieši, tāpēc tas nebūtu ticams scenārijs. Brīdinot no “domino efekta”, finanšu eksperti atzīmē, ka vēl aprīlī Itālija varēja veikt aizņēmumus starptautiskajā finanšu tirgū uz desmit gadiem par 1,7% likmi gadā, bet maijā likme bija jau 2,3%. Vācijas laikraksts “Der Tagesspiegel” uzsver, ka finanšu krīze Itālijā var apdraudēt fiskālo stabilitāti Spānijā, Portugālē un pat Īrijā, tāpēc Vācijai, Francijai un Itālijai vajadzētu rast gudru risinājumu eirozonas reformām.
