Ivanāns: man vienalga, kurš kautiņā uzvarēja 0
Hokeja kluba Rīgas „Dinamo” iepriekšējā mačā pret Čerepovecas „Severstaļ” (0:1) pirmo reizi šosezon izkāvās Raitis Ivanāns, un iznāca tā, kā mūsu līdzjutēji redzējuši tikai televizorā NHL – pirmais izgājiens uz ledus, iemetiens, Raitis un Pahrudins Gimbatovs nostājas blakus, pārmij trīs vārdus, nomet cimdus un izplūcas. Nosēž piecu minūšu sodu un mierīgi aizvada spēles atlikušo daļu.
„Pirms mača neko nebijām sarunājuši, iemetienā satikāmies, gribējām uzmundrināt komandu un – aiziet. Ziemeļamerikā tā bieži notiek, abi taču zinām, kas jādara. Komandas biedri un arī draugi pabrīdināja, ka viņiem ir tāds spēlētājs. Ko es par viņu tagad varu pateikt? Liels, stiprs – normāls džeks. Tas bija parasts hokeja kautiņš, sākumā viņš gāja kā kreilis, tad pārgāja uz labo, atkal uz kreiso. Man pozīciju izdevās ieņemt, kā gribēju. Parasti tā negāžos, bet šoreiz zaudēju balansu. Man ir vienalga, kuram bija pārsvars – tas nav svarīgi,” “LA” pēc spēles sacīja Raitis Ivanāns.
„Raitis ir malacis, tādas lietas kolektīvam dod ļoti daudz – jutu, ka uz soliņa pēc tam bija liela enerģija. Raitis ir nozīmīga mūsu komandas daļa, pārējie jūtas droši un zina, ka uz viņu var paļauties,” Ivanānu slavēja „Dinamo” uzbrucējs Robs Šremps.
Tas bija aizpērnajā oktobrī, kad NHL sezonas pirmajā spēlē salaspilieti nokautēja Stīvs Makintairs. Smadzeņu satricinājuma dēļ Raitis bija spiests izlaist visu sezonu: „Tagad kautiņos jūtos normāli, negribu domāt par to traumu. Ja kaut kas notiks, tad notiks.” 33 gadus vecais Ivanāns aizvadījis 282 spēles NHL, bet „Dinamo” sastāvā pirmo reizi piedzīvojis brīdi, kad visa arēna skandē „Raiti, Raiti”. „Patīkami, ka tevi atbalsta. Mūsu fani vispār ir ar komandu neatkarīgi no tā, vai zaudējam vai uzvaram. Tas ir pats foršākais.”
„Ripa neiet vārtos. Mēs cīnāmies, cenšamies, bet – nekā,” par sauso zaudējumu „Severstaļ” pārdzīvoja Raitis Ivanāns. „Protams, tas ir meistarības jautājums. Košečkins arī tik liels, nosēžas un aizsedz visus vārtus. Nostāvēja ideāli. Nedrīkstam nolaist galvu. Šī nav pirmā spēle, kad tā zaudējam. Jāiet pa to pašu ceļu, un ļoti ceru, ka drīz atvērsimies.”
