Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. septembris, 2016
Drukāt

Ivars Grāvlejs par nezināmo latviešu fotogrāfiju

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latvijas fotogrāfijas muzejā līdz 4. septembrim skatāma fotomākslinieka Ivara Grāvleja fotogrāfiju izstāde “Nezināmā latviešu fotogrāfija”, kas ir fragments no maģistra darba, ko autors rakstījis, absolvējot FAMU akadēmiju – Izpildītājmākslas akadēmijas Kino un televīzijas fakultāti Prāgā.

Ivara Grāvleja radītie fotogrāfu tēli pārstāv noteiktu Latvijas fotogrāfijas periodu. Viņš secina, ka šobrīd ir ļoti grūti rekonstruēt Latvijas fotogrāfijas tendences un vēsturi, jo Pirmā un Otrā pasaules kara laikā daudzu latviešu fotogrāfu arhīvi tika iznīcināti vai pazuda. Vīlušie būs tie, kas uz izstādi ies skatīties bildes. Ne I. Grāvleja paša, ne arī nezināmo latviešu daiļradi šajā izstādē nevarēs skatīt. “Tas ir mākslas projekts, kur tiek parādīti tādi autori kā Jānis Auseklis, Toms Rozenbaums vai Kārlis Kalnbērzs, un arī provokators Jānis Piparsons. Šie ir kā tādi piemēri 20. gadsimta foto vēstures kontekstā. Nezinot fotogrāfijas vēstures kontekstu, ir grūti dziļāk saprast šos autorus,” skaidro I. Grāvlejs.

Izstāde ir subjektīva, ironiska interpretācija par Latvijas fotogrāfijas pagājušā gadsimta vēsturi. “Izstādē ļoti mazs fotogrāfiju skaits ir tāpēc, kad Fotogrāfijas muzejā ir pārāk maz telpu… Līdz ar to tā vairāk balstīta tekstuāli un, protams, vairāk tajā psiholoģiskajā iztēles telpā tiek radīti šie tēli. Šie daži attēli ir tikai tādi kā papildu elementi šai izstādei,” teic I. Grāvlejs. Izstādē ir svarīgi lasīt un domāt par pašiem autoriem, par kuriem ir gan autobiogrāfiski stāsti, gan arī tiek stāstīts par aspektiem, kas ir būtiski fotogrāfu daiļradē. “Mūsdienās jāsaka kā tādam vecam fotogrāfam no kāda veca fotokluba, ka tagad jau visi fotografē un to bilžu ir tik daudz, ka varbūt mēs varam mazliet arī atpūsties un palasīt. Varētu būt jauki, ja pasaulē būtu diena bez fotogrāfijas – ieturēt bezkameru diētu,” tā I. Grāvlejs.

Izvēlētie fotogrāfi un notikumi ir fikcija, kas provokatīvā un humoristiskā veidā raksturo Latvijas fotogrāfijas tendences un priekšstatus, jo, kā ironizē I. Grāvlejs: “Latvijas fotogrāfi nav vērsti uz ārēju spožumu un ātru slavu. Tas padara viņu popularizēšanu starptautiskajā arēnā daudz komplicētāku. Latvijā ir daudz interesantu un spēcīgu fotogrāfu, kuru darbus raksturo ziemeļnieciska atturība, dziļums un daudzveidība.”

Izstādē “Nezināmā latviešu fotogrāfija” ir iespēja uzzināt par fotogrāfiem, kurus neviens nav pazinis. “Izstādē eksponēti latviešu fotomākslinieku darbi, kuri pasaules mākslas kontekstā varētu būt spoži piemēri, bet par kuriem lielākā daļa sabiedrības pat nenojauš. Kā piemēru var minēt fotofutūristu Kārli Kalnbērzu no 20. gs. 20. gadiem un Tomu Rozenbaumu, kurš 60. gados, protestējot pret padomju iekārtu, fotografēja, nenoņēmis vāciņu no objektīva, un pēc filmas attīstīšanas palielināja vienīgi nosēdušos putekļus uz fotofilmas. Kā vienu no ievērojamākajiem 20. gadsimta 70. gadu fotogrāfiem jāizceļ Jānis Auseklis. Viņš bija pazīstams kā viens no Latvijas hipiju kopienas “Lakstīgalas” dalībniekiem, kurš dokumentēja hipiju bohēmu un muzikālo kultūras dzīvi. Viņš bija īpaši ieinteresēts veicināt seksuālo brīvību un cīnījās par minoritāšu tiesībām. Homoseksuālās orientācijas dēļ 1978. gadā viņu arestēja Valsts drošības komiteja un pusotru gadu J. Auseklim bija jāizcieš smags cietumsods,” stāsta izstādes autors.

Pievienot komentāru

Hermaņa režisētās "Madama Butterfly" pirmizrādi "La Scala" rādīs arī Rīgā (1)Trešdien, 7. decembrī, notiks Alvja Hermaņa režisētās operas "Madama Butterfly" pirmizrāde pasaulslavenajā opernamā "La Scala", un to, vietējiem skatītājiem par prieku, tiešraidē varēs noskatīties arī Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace".
Draugiem Facebook Twitter Google+