Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
4. februāris, 2014
Drukāt

Ivars Jakovels: Vietvarām īstais brīdis vienoties, lai piespiestu valdību tās respektēt (2)

jelgava

Autors: Ivars Jakovels, Jelgavas domes deputāts (SC)

No jaunās valdības pilsētās un novados sagaida ja ne pretimnākošu, tad vismaz pielaidīgāku attieksmi pret pašvaldību centieniem ar tām pieejamiem līdzekļiem veicināt vietējās ekonomikas izaugsmi, nodrošināt saviem iedzīvotājiem augstākus sadzīves un sabiedrisko pakalpojumu standartus. Zaļo un zemnieku savienībai, pērnā jūnija vēlēšanu ieguvējai reģionos, ir jāmīkstina valsts izpildvaras kategoriskais uzstādījums “Pašvaldībām biznesā nelīst!” Jau gadiem varas virsotnē tiek ar pārmērīgām aizdomām aplūkota jebkura pilsētu vai novadu domju patstāvības izpausme saimnieciskajā politikā. Turklāt Valda Dombrovska kabineta modrās rūpes, lai tās stingri turētos pie pamatfunkcijām un neaizrautos ar ekonomiskām iecerēm, bija uzkrītoši farizejiskas: pašvaldībām atvēlētie līdzekļi joprojām tiek ierobežoti, savukārt to pienākumi un tēriņi pieaug.

Daudzi pašvaldību uzņēmumi ir spējīgi piedāvāt arī dažādus papildus pakalpojumus, tādējādi papildus nopelnot līdzekļus savai attīstībai, darba vietu saglabāšanai, atalgojumam un līdz ar to veiksmīgākai pamatfunkciju veikšanai. Piemēram, SIA “Jelgavas autobusu parks” (JAP) bez sabiedriskā transporta pakalpojumiem līdz šim veica arī autotransporta nomu, kas nodrošināja pilsētniekiem kvalitatīvākus pasažieru pārvadājumus, bet pēc Valsts kontroles formāliem pārmetumiem tā tiks pārtraukta. Diemžēl. Agrāk JAP arī piedāvāja veikt autobusu remontus citiem uzņēmumiem, ko izmantoja dažādu klientu loks. Tāpat, esmu pārliecināts, parks varētu ne tikai pats mazgāt savus autobusus (nevis pirkt to kā ārpakalpojumu), bet piedāvāt apkopt arī citu uzņēmumu transportlīdzekļus. Tas tikai spēcinātu uzņēmuma darbību.

Mums ir jāsaprot – jo pašvaldības un to struktūras veiksmīgāk saimniekos, jo stabilākas tās būs un labāk spēs veikt savus tiešos pienākumus: gādāt par novada vai pilsētas labiekārtošanu un iedzīvotāju ērtībām, nodrošināt sociālo palīdzību. Pašvaldībām aktīvāk un prasmīgāk piesaistot uzņēmējus – piešķirot tiem zemi ražotņu celšanai un nodrošinot piekļuvi infrastruktūrai (ceļiem, elektrībai, ūdensvadam, kanalizācijai) – pilsētās un novados ātrāk mazināsies bezdarbs. Daudzās darbavietas Jelgavā, Ventspilī vai Liepājā ir radušās tieši tādēļ, ka pašvaldības konsekventi īsteno savu saimniecisko politiku, nevis, rokas klēpī turot, gaida ministrijas rīkojumus vai krītam no gaisa brīvā tirgus burvju varas sūtītus investorus.

Ne dēļ labas dzīves vairāku pilsētu domes tagad vēlas ar iedzīvotāju privilēģijām sev atgūt vai piesaistīt nodokļu maksātājus. Jelgavai, īstenojot aktīvu ekonomisko politiku, atrodot likumīgus risinājumus pilsētas biznesa vides attīstībai, nav vajadzējis prātot par “burkāniem” pilsētnieku noturēšanai. Tomēr valsts pārvaldes kungiem arī tas nav labi: no Valsts kontroles pašvaldība saņēma aizrādījumu par tās īpašumā esošajiem AS “Amo Plant” 2,6% akciju (saņemtas kā atlīdzība par rūpnīcai piešķirto zemi).

Izrādās, ka pilnīgi likumīga domes rīcība uzņemējdarbības veicināšanai un jaunu darba vietu radīšanā valdības acīs ir ideoloģisks nāves grēks. Kāds troksnis tika sacelts tad, kad pašvaldības uzņēmums “Rīgas ūdens” nolēma pildīt pudelēs un tirgot dzeramo ūdeni, lai tādējādi nopelnītu papildu līdzekļus savai attīstībai – nevis tos iegūtu, paceļot tarifu visiem pilsētniekiem! Dombrovska valdības niknums bija tik liels, ka daudzas pašvaldības saprata: labāk dzīvosim nabadzīgāk, lieki acīs kungiem neleksim. Iespējams, arī Jūrmalas domei būtu vienkāršāk vērot sabrūkam Ķemeru sanatoriju, nevis censties to pārņemt un tad uzklausīt apsūdzības par “neraksturīgu funkciju veikšanu”. Neviens nerēķina, cik daudz līdzekļu, cik darba vietu tā tiek palaists garām; kas sabrucis vai palicis nepaveikts, cik cilvēku tādēļ dodas meklēt iztiku svešumā.

Valdība ir samainījusies, tuvojas vēlēšanas – ministri un Saeimas deputāti kļūst nervozāki, vairs nav tik stingri pārliecināti par līdzšinējās politikas dogmu nemaldību un to, ka viņi labāk zina, kā tautai dzīvot. Šis ir īstais brīdis pašām pilsētām un novadiem vienoties, lai piespiestu valdību respektēt sevi un savas tiesības.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Nevienam SC/VK pārstāvim nepatīk latviešu valdība. Tāpēc jau arī visa tā ušakovveidīgā dīdīšanās notiek.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (6)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+