Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
30. aprīlis, 2014
Drukāt

Iveta Šulca: Černobiļas memoriāls un zaļās enerģijas politikas izaicinājumi (3)

vejagenerat_LETA

1986.gada 26.aprīlis bija saulaina un karsta diena.Kailie koki, ko bija pārsteidzis lielais karstums, izskatījās spokaini. Šo dienu vienmēr atcerēšos spilgti, jo tā bija mana kāzu diena. Tikai dienas vēlāk, klausoties raidstaciju “Amerikas balss” ,uzzinājām par neiedomājamo traģēdiju Černobiļā.
Ir pagājuši 28 gadi, bet joprojām notiek cīņa ar sekām. Ukraina par to samaksāja ļoti dārgi -pusmiljons cilvēku mira, zaudējumi aptuveni  200 miljardu ASV dolāru apmērā, zaudēta teritorija, kas pēc lieluma līdzinās Luksemburgai. Černobiļas bērni šodien ir manas meitas vecumā. Tā ir jaunā paaudze,kas uzaugusi vāja un slima.

Televīzijā redzēju interviju ar kādu glābēju, kurš tobrīd pašaizliedzīgi glāba citus Černobiļā. Viņam, tāpat kā man šobrīd, ir piecdesmit gadi. Viņš sirgst ar desmitiem slimību.Viņš ir kodolenerģijas pretinieks. Neskatoties uz notikušo, šodien Ukrainā nav spēcīgas kustības, kas iestātos pret kodolenerģiju. Sarežģītajā ekonomiskajā situācijā tur katra diena paiet cīņā par eksistenci un pret atkarību no citas valsts. Tur dienas paiet bailēs, vai gāzes piegādes krāns tiks aizgriezts vai nē. Ukraina šodien ir kā dzīvs memoriāls, uz kuru skatoties, prātā nāk populārā un nervus kutinošā TV raidījuma”Degpunktā” sauklis- mēs rādām, lai tā nenotiek!

Enerģētiskā  neatkarība un enerģijas avotu dažādošana ir valsts pienākums nākotnes vārdā. Apmēram puse no Eiropas Savienības valstīm joprojām iegūst savu enerģiju no atomelektrostacijām. 2010.gadā Eiropas Savienības valstis vienojās, ka pēc 20 gadiem gribam, ka 45% no enerģijas vajadzībām tiks segtas no zaļās enerģijas. Tomēr patlaban Eiropas Komisija spriež, vai līdzšinējo ikgadējo zaļās enerģijas pieauguma mērķi 5% apmērā  nesamazināt līdz 1% gadā. Sanāk, ka zaļās enerģijas īpatsvars veidotu mazāk par trešdaļu no kopējā apjoma, salīdzinot ar sākotnēji plānotajiem 45%. Un šis mērķis valstīm būtu vien rekomendējošs, nevis saistošs.Vai nākotnes mērķiem tas nav par maz? Vai saukļi par atbildību savu bērnu un mazbērnu priekšā politikā ir tikai modes lieta?

Latvijas politikai Eiropā līdz šim ir pietrūcis savas lielās tēmas. Elektrības ražošanā esam otrā zaļākā valsts Eiropas Savienībā starp  Austriju un Zviedriju. Arī CO2 izmešu ziņā esam stipri labāki par saviem kaimiņiem, gan Eiropas Savienībā vidēji. Sauklis “Latvija kā  zaļākā valsts” ir ticis ekspluatēts kā vien varēts. Tas ticis likts arī mūsu plānošanas dokumentos, bet kā ar reāliem rezultātiem? Starplaikā reitingā,kur vēl 2012. gadā bijām otra zaļākā valsts pasaulē pēc Šveices, šobrīd esam nogāzušies līdz četrdesmitajai vietai!( avots: Jēlas un Kolumbijas universitāšu “Environmental Performance Index” (EPI) pētījums) Zaļā politika sen vairs nav tikai sociāli atbildīga politika, bet arī ļoti perspektīva uzņēmējdarbības niša.

Patlaban par  atjaunojamo energoresursu enerģiju vidēji tiek maksāts vairāk par vidējo elektroenerģijas cenu tirgū. Lai kāds indīgi nejautātu- vai gribam būt svētāki par Romas pāvestu, vispirms būtu jāatbild uz ekonomiski pamatotu jautājumu – cik godīgas ir enerģijas cenas šodien Latvijā? Ja obligātā iepirkuma cena desmit reizes pārsniedz  kilovatstundas tirgus cenu, tad kaut kas nav kārtībā ar pašu mehānismu.Vai saules, biogāzes, biomasas elektrostacijas aug kā sēnes pēc lietus tādēļ, ka ir pieejams trekns atbalsts, vai arī tā ir tālredzīga un gudra saimniekošana, lai labums no tīras un jaunas enerģijas būtu katram? Ja nevarēsim pārliecināt Latvijas cilvēku, tad arī no zaļās politikas čiks vien iznāks.

Dānija ceturto daļu no savas enerģijas saražo vēja elektrostacijās un ambiciozi plāno līdz 2020. gadam palielināt vēja enerģijas īpatsvaru līdz pusei. Atšķirībā no Latvijas,vēja enerģētika silda Dānijas ekonomiku, jo dāņu firma “Vestas” ir lielākais vēja ģeneratoru ražotājs Eiropā un saražo pusi no Eiropas vēja ģeneratoriem. Piekritīsiet, ka ir vieglāk būt zaļās enerģijas patriotam, ja tā silda Latvijas ekonomiku un dod jaunas darba vietas!

Autore ir bijusī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, bet patlaban – Latvijas Zaļās partijas kandidāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Autorei ļoti gribas sēdēt par deputāti EP, bet nav ar ko sevi tautai nest priekšā pirms vēlēšanām.

  2. Atbalstu šo politiku, jo man zināms, ka atjaunojamā enerģija nereti ir pat lētāka, jau īstermiņā !

  3. Paldies, labs raksts! vēlu autorei strādāt ES!

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (34)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Jūs, bērniņi, nāciet…

Bijušais premjers, tagadējais uzņēmuma “Latvijas Gāze” vadītājs Aigars Kalvītis turpmāk varēs daudz biežāk sazināties ar savu bērnības draugu Kasparu Upacieri jeb Ufo, kurš pieņemts darbā par sabiedrisko attiecību speciālistu. “Latvijas Gāzē” iztiku pelna arī tādi bijušie politiķi un amatpersonas kā Jānis Straume, Vinets Veldre un Elita Dreimane.

Lasītāju aptauja
Vai Egila Baldzēna vadībā arodbiedrības kļūs ietekmīgākas?
Draugiem Facebook Twitter Google+