Izaicinājums lasītājam 1

Pirmais latviešu valodā uzrakstītais oriģinālpētījums par Senās Grieķijas vēsturi, viens no biezākajiem (teju 900 lpp.!) izdevumiem latviešu valodā – tie īsumā ir pirmie iespaidi par nesen iznākušo LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociētā profesora Harija Tumana grāmatu “Varoņi un varonība Senajā Grieķijā”.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Tam, kurš gribēs recenzēt šī darba saturu, radīsies lielas grūtības. Un ne tikai lielā apjoma dēļ, bet arī tāpēc, ka vēstures doktoram Tumanam Latvijā patiesībā nemaz lāgā nav konkurentu. Mūsdienās pat ar uguni grūti būtu atrast vēl kādu latviešu vēsturnieku, kurš specializētos Senās Grieķijas un Romas vēsturē.

Zinātāji stāsta, ka stils, kādā LU mācībspēks Tumans lasa lekcijas, līdzinās tam, kāds izmantots, grāmatas rakstus rakstot. Ja teksti būtu tradicionāli akadēmiski, grāmata droši vien sanāktu divreiz plānāka, taču autors ievadā atzīst, ka apzināti atkāpies no akadēmiskā stila, jo uzskata, ka vēsturei jābūt interesantai arī nespeciālistam, tāpēc paskaidrojumu un subjektīvu pārdomu iekļaušana tajā nav grēks. “Šajā grāmatā Senās Grieķijas vēsture tiek analizēta nevis caur ekonomikas un politikas prizmu, bet caur mentalitātes aspektu,” raksta Tumans. “Varoņi un varonība” ir tāds kā sengrieķu pasaules vēstures kurss no Homēra līdz Maķedonijas Aleksandram, izmantojot par atskaites punktiem stāstus par sengrieķu varoņiem. Varonības kults ir sengrieķu kultūras atslēga: ”Varonības tēma ir ārkārtīgi svarīga un patiesībā galvenā, lai izprastu antīkās kultūras un antīkā cilvēka būtību. Varonis vienmēr ir bijis šīs kultūras uzmanības centrā.” Varoņu attēlojums un tā evolūcija literatūrā, skulptūrās, freskās, keramikas apgleznojumos taču ir Senās Grieķijas vēstures pamatmotīvs. Seno grieķu veidotais varonības ideāls tomēr bija ietilpīgāks, nekā šobrīd pieņemts iedomāties. Varonība bija kā fiziska, tā garīga un intelektuāla, ja vēlaties. Varoņu statusā nonāca ne tikai tādi mītu un literāru sacerējumu tēli kā Hērakls, Ahillejs vai Odisejs, tie bija arī karavīri kā Atēnu stratēgs Miltiāds vai pēdējie hellēņu varoņi Maķedonijas Aleksandrs un Pirrs, filozofi kā Sokrats vai politiķi kā Pērikls. Kaut katrai grieķu pilsētvalstij varēja būt savi individuālie varoņi, viņi visi kopā veidoja personu galeriju, kas kalpoja par piemēru, par atdarināšanas vērtu ideālu sabiedrībai. Un arī mūsdienās tajā visā ir kas fascinējošs, ja jau par sengrieķu kultūru un vēsturi pasaulē sarakstītajiem grāmatu kalniem, kā norāda autors, ik gadu klāt vēl nāk jauni.

CITI ŠOBRĪD LASA

Harijs Tumans akcentē, ka viņa grāmatu var lasīt pat tādi interesenti, kam trūkst priekšzināšanu Senās Grieķijas vēsturē. Patiesībā lasīt “Varoņus un varonību” ir tāpat kā lasīt, teiksim, “Rīgas Laiku”. Bet darbs paveikts patiesi milzīgs, un antīkās personības aprakstītas krietni plašāk, nekā pieņemts vidusmēra antīkās vēstures grāmatā. Daudz detaļu, pārdomu. Un autors nemaz neslēpj, ka apzināti radījis savu darbu tik biezu, jo tas ir kā izaicinājums mūsdienu paviršībai un ierastajai ātrlasīšanai.

“Varoņi un varonība” nav vienā vakarā vai vienā vilciena braucienā aptverama. Ja būsiet šo grāmatu pievārējis, varēsiet arī sevi uzskatīt nedaudz par varoni.