×
Mobilā versija
Brīdinājums +21.4°C
Emīls, Egita, Monvīds
Ceturtdiena, 21. jūnijs, 2018
6. jūlijs, 2015
Drukāt

Izaugsme pievilcīgajā Rīgā plicinās reģionus, lēš uzņēmēji

uznemejdarbibas_tab
Pozīcija

Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktores vietnieks Kristaps Soms:

– Izstrādājot Latvijas Viedās specializācijas stratēģiju, EM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju secināja, ka viens no izaicinājumiem Latvijas tautsaimniecības izaugsmes modeļa transformācijai ir reģionāli monocentriska attīstība, kas rada nelabvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai reģionos, veicina teritoriju depopulāciju un neefektīvu reģiona resursu izmantošanu. Monocentriskas attīstības turpināšanās var samazināt Latvijas konkurētspēju, jo pieaugs darbaspēka un infrastruktūras izmaksas monocentrā, bet netiks izmantotas citas izaugsmes iespējas reģionos. Tāpēc uzņēmējdarbības attīstība reģionos ir galvenais mērķis dažādās valsts politikās, kuru ietvaros īsteno dažādus pasākumus šā mērķa sasniegšanai.

Piemēram, EM ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā ir iecerējusi atbalstīt reģionālo biznesa inkubatoru veidošanu, kā arī sniegt plašu atbalsta programmu klāstu iesācējuzņēmumiem, mikro un mazajiem uzņēmējiem, gan atbalstot prasmju attīstību un uzņēmējdarbības gara iedzīvināšanu, gan atbalstot uzsākšanas kapitāla ieguvi.

Sociālekonomiskās izaugsmes rosināšanai Latgales plānošanas reģionā Ministru kabinetā ir apstiprināts Rīcības plāns Latgales reģiona izaugsmei 2015. – 2017. gadam, kas ietver noteiktus pasākumus reģiona attīstībai, tostarp arī uzņēmējdarbības stimulēšanai.

Šķēršļi un aplokšņu algas

Visu reģionu uzņēmēji visbiežāk par traucēkli savai darbībai nosauc nodokļu likmes un likumu un noteikumu biežās izmaiņas. Vienlaikus ir arī atšķirības starp reģioniem. Proti, Rīgā biežāk nekā citos reģionos darba devēji kā problēmu nosauc korupciju valsts sektorā un “draugu būšanu”, Pierīgā un Zemgalē – konkurenci ierobežojošas darbības no citiem uzņēmējiem, Vidzemē – infrastruktūras pieejamību. Uzņēmēji Kurzemē izteikti retāk nekā citos reģionos nosauc konkurenci ar ēnu ekonomiku. Viņi arī izteikti retāk par būtisku problēmu nosauc dažādus ar nodokļu administrēšanu saistītus samezglojumus. Piemēroto soda naudu lielumu kā traucējumu biežāk nekā citviet novērtē Vidzemes un Latgales uzņēmēji.

Aptuveni katrs trešais uzņēmējs Latvijā uzskata – būtiska problēma ir augsti kvalificēts darbaspēks, kā arī darbaspēka pieejamība, kopā ņemot. Mazkvalificēta darbaspēka trūkumu izjūt vien katrs desmitais Latvijas uzņēmējs. Vērtējot reģionus, ir redzamas atšķirības. Latgalē katrs otrais darba devējs kvalificētu darbaspēka trūkumu nosauc par problēmu, mazkvalificēta darbaspēka atrašana rūpes sagādā katram ceturtajam uzņēmējam.

Attieksme pret “aplok­šņu algu” maksāšanu arī ir atšķirīga. Zemgalē un Latgalē to attaisno 37% uzņēmēju, Rīgā – 20%, Pierīgā – 10%, Vidzemē – 19%, bet Kurzemē – 10% darba devēju. Latgalē 31% uzņēmēju attaisno nelegālo nodarbinātību, Zemgalē 19% – nodokļu nemaksāšanu. Zemgalē un arī Latgalē katrs desmitais uzņēmējs attaisno diskrimināciju darba tirgū. Pierīgā vien retais uzņēmējs attaisno negodīgu uzņēmējdarbības prakšu pastāvēšanu reģionā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+