Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
28. oktobris, 2013
Drukāt

Izcelt pragmatiskos elementus (2)

Foto no Valsts prezidenta kancelejas arhīvaFoto no Valsts prezidenta kancelejas arhīva

Šogad “SC” politiķa Jāņa Urbanoviča rīkoto konferenci “Baltijas forums”, kas notika 25. – 26. oktobrī, apmeklēja arī augsta ranga Krievijas amatpersona – 
prezidenta Vladimira Putina palīgs Igors Levitins, kurš pēc savas iniciatīvas devās arī pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa.

Levitins pie prezidenta


“Baltijas forums” risinājās 15. reizi, un tā temats bija “Pārmaiņas Eirāzijā: adekvātu atbilžu meklējumi mūsdienu izaicinājumiem”. Ievadsesijā Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs norādīja, ka Latvijas un Krievijas politiskais dialogs pašlaik nenorisinās tik aktīvi kā ekonomiskās attiecības, tādēļ nepieciešama savstarpējas uzticības veicināšana. Cita starpā viņš sacīja, ka Krievijas īstenotās sankcijas pret valstīm, kas vēlas ciešāku sadarbību ar ES, nav produktīvi instrumenti. Latvijas un Krievijas ekonomisko attiecību dinamiku tikmēr cildināja I. Levitins. “Svarīgi, ka tagad Latvijas ekonomika ir augoša, un drīzumā tās savstarpējā tirdzniecības bilance ar Krieviju sasniegs rekordu – 12 miljardus ASV dolāru. Latvija ir vārti uz Eiropu, kas padara to pievilcīgu Krievijas acīs,” teica I. Levitins. Viņš piebilda, ka Latvijas ostās tiek pārkrauti 75 miljoni tonnu gadā un 40 miljoni tonnu esot Krievijas preces. Eir
āzijas kontekstā viņš uzsvēra Latvijas lomu Ziemeļu distribūcijas tīklā, kur tā jau ir globālā līmenī.

Vēlāk I. Levitins devās uz Melngalvju namu, kur tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu un pēc tikšanās žurnālistiem uzsvēra tās pašas tēzes, kuras minēja forumā. Prezidenta preses dienests ziņoja, ka sarunā uzsvērta abu valstu attiecību pozitīvā, konstruktīvā un dinamiskā attīstība. Sarunā skarti jautājumi, kas skar tranzītu un Ziemeļu distribūcijas tīklu. I. Levitins arī paslavējis Latviju par pasažieru aviopārvadājumiem uz Krieviju. Vērtējot abu valstu attiecību dinamiku, A. Bērziņš teica: “Ja man kāds jautā par mūsu valsts attiecībām ar lielo austrumu kaimiņu, es saku, lai paskatās uz tirdzniecības apgrozījuma pieauguma dinamiku, kas pērn vien bija 25%. Attiecības attīstās un paplašinās ļoti strauji.” Savukārt Krievijas uzņēmēju interesi par investīcijām Latvijā I. Levitins raksturojis šādi: “Kādēļ mūsu cilvēki vēlas investēt Latvijā? Tādēļ, ka šeit valda politiska stabilitāte.” Tikšanās saistīta ar kādas īpašas vēsts nodošanu Latvijas prezidentam no Vladimira Putina. Politologs Kārlis Daukšts sarunā ar mani atzina: ja kāds īpašs vēstījums vai vēstule no Krievijas prezidenta tikšanās laikā tiešām nodota, tam vajadzētu kļūt zināmam tuvākajā laikā. I. Levitina vizīti viņš nodēvēja par apliecinājumu tam, ka Krievija attiecībās ar Latviju cenšas izcelt pragmatiskos elementus. “Krievijai ar Lietuvu un Igauniju pašlaik ir problēmas, tādēļ Latvija Baltijas valstīs tiek izvēlēta par praktiskās politikas realizācijas centru. Tas nenozīmē, ka Latvija būtu uzskatāma par vājāko punktu starp Baltijas valstīm,” skaidroja K. Daukšts.

Spiediens uz Ukrainu – izsmiekls


Tikmēr forumā Krievijas Mūsdienu attīstības institūta valdes priekšsēdētājs un “Baltijas foruma” padomes priekšsēdētājs Igors Jurgens norādīja, ka vēsturisko pretrunu slogs abu valstu attiecībās ir mazinājies, taču pauda bažas, ka apātijas politika aizstājusi konfliktu politiku. “Cilvēciskie kontakti ir aktīvi – Jūrmalā redzam mājas, kas pieder Krievijas pilsoņiem, bet lidmašīnas uz Maskavu ir pilnas ar Latvijas uzņēmējiem. Tā ir tautu griba, kas neatbilst politiskajām sistēmām,” piebilda I. Jurgens. Mūsdienu attīstības institūta starptautiskās attīstības lietu direktors Sergejs Kuļiks diskusijā norādīja, ka NATO atbildība ir arī “nepatīkamās sajūtas attiecībā uz krievvalodīgo stāvokli Baltijā”.

Viens no galvenajiem foruma jautājumiem bija Ukrainas vēlme slēgt asociācijas līgumu ar ES. “Ļoti bieži tiek nodota vēsts, ka ar Austrumu partnerību Ukraina iet uz priekšu, bet ar Krieviju atpakaļ. Prezidents nerunā, ka ir pret Ukrainas izvēli. Valstis, kas parakstīs līgumus ar ES, vēl nav ES biedri. Prasības gan kļūst eiropeiskākas. Šeit arī jautājums, ko notiekošais nozīmē ekonomiskajā jomā,” teica I. Levitins. Eiropas Politikas pētījumu centra (Beļģija) asociētais pētnieks Maikls Emersons Krievijas spiedienu uz Ukrainu nosauca par izsmieklu un pieminēja, ka tas tiek īstenots caur Krievijas pārtikas kvalitātes uzraugu – galveno sanitāro ārstu Genādiju Oņiščenko.

Savukārt Lietuvas Ģeopolitisko pētījumu centra vadītāja Grēta Monika Tučkute uzsvēra, ka Krievija pašlaik veic spiedienu pret Lietuvu par atbalstu Austrumu partnerības valstīm, ne tikai liedzot ievest Krievijā piena produktus, bet arī transporta un enerģētikas jomās. Tikmēr Starptautiskās drošības centra direktors (Maskava) Aleksejs Arbatovs sacīja, ka Krievija ES tiek uztverta kā nabaga radinieks, kurš piegādā naftu un gāzi. Viņaprāt, Krievijai jāizvēlas, vai tā savu ekonomiku balsta uz izsīkstošām izejvielām vai arī uz tehnoloģijām un zināšanām. Tāpat forumā pieminēti globālās politikas jautājumi.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kas tad nu…? Kā tika par prezidentu, tā vairs negrib kārtīgi pieliekties?! Jā, tas vecums jau visiem traucē…he he!

Rietumu sabiedrībās populisma sezona, notikušo Itālijā komentē eksperts (1)Pašlaik nevajadzētu pārspīlēt ar prognozēm par Itālijā notikušā referenduma sekām, jo Rietumu sabiedrības ir nonākušas “salīdzinoši lielā populisma sezonā”.
Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+