Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. novembris, 2016
Drukāt

Izcilā Staprāna mūžā šīs būs traģiskākās ASV prezidenta vēlēšanas. Ko viņš domā par Latviju? (2)

Publicitātes un Wikimedia Commons foto.Publicitātes un Wikimedia Commons foto.

Amerika ir pārdzīvojusi visādus prezidentus, un tomēr savos pamatos tā demokrātija ir pietiekoši stipra, lai pārdzīvotu jebkuru, šādu viedokli intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pauda Amerikā dzīvojošais latviešu gleznotājs un dramaturgs Raimonds Staprāns, kurš savā 90.dzimšanas dienas priekšvakarā šoruden atkal bija Rīgā.

Viņš teica, ka vismaz viņa dzīves laikā šīs ir “traģiskākās vēlēšanas”. “Donalds Tramps – savā veidā viņš ir slims cilvēks, un kā viņš kā slims cilvēks tik tālu ir nonācis tai vietā?” sprieda mākslinieks.

Tomēr viņš norādīja, ka Amerika pārdzīvojusi dažādus prezidentus, “kā mēs sakām, tā ir pārdzīvojusi Ronaldu Reiganu”. Līdz ar to tas, ka Tramps tiktu ievēlēts, viņu pārāk neuztraucot. “Pati valsts un, kā teikt, vienkāršā cilvēka domāšana un birokrātijas struktūra ir tik stingra, ka to pārdzīvotu,” uzskata Staprāns.

Viņš gan esot pārsteigts, ka apmēram puse no vēlētājiem vēlēs par Trampu. “Tas man ļoti traucē, ka viņam ir tik daudz to atbalstītāju,” atzina mākslinieks.

Viņš atzina, ka Latvijas šodienas politikai nedzīvojot līdzi. “Varbūt man ir domas, ka līdz šim, atskaitot Vairu Vīķi-Freibergu, mūsu prezidentu izvēlība nav bijusi pārāk laimīga, un nezinu, kā tas arī būs nākotnē,” uzskata Staprāns.

Vaicāts, ko gribētu novēlēt Latvijai simtgadē, viņš teica: “Redzēt, ka demokrātija attīstītos pirmām kārtām uz zemāka līmeņa, skolās, pagastos vai organizācijās, kuru dēļ, patiesību sakot, šī demokrātija tiek stiprināta. Tas šeit nenotiek. Un tas ir ļoti slikti demokrātijas attīstībai, jo, ja nav stingra tā apakša, paša pamata, demokrātijai ir ļoti grūti pastāvēt un ļoti viegli atkal var nākt kāds diktators, kas pārņem. Es novēlētu, lai mums tiek ievēlēts labs prezidents, kuru visa tauta varētu vairāk vai mazāk cienīt.”

Staprāns ar ģimeni trimdā devās Otrā pasaules kara beigās, un atzina, ka viņa spilgtākās atmiņas par Latviju esot no agras bērnības.

“Pirmkārt, jums jāņem vērā un jāievēro tas, ka es esmu šausmīgi vecs. Es pats varu brīnīties, kā tie gadi ir aizgājuši un kā tas var būt, ka es vēl varu kustēt. Mana visupirmā atmiņa – tas varbūt ir ilustrācija tam, cik es esmu pašlaik vecs, – ir no Raiņa bērēm. Tad man bija kādi trīs, trīs ar pusi gadi, un tās ir manas visupirmās atmiņas, kad gāja cilvēku masa pa Miera ielu uz Raiņa kapsētas pusi un tur stāvēja mana vecmāte sarkanā mētelī,” atminējās Staprāns.

Tomēr par tiem laikiem esot gan pozitīvas, gan arī negatīvas atmiņas, kas saistās ar politiku. Tā kā tēvs bija sociāldemokrāts, viņš visos režīmos ticis savā veidā “spaidīts”.

Staprāns dzimis Rīgā 1926.gadā, bet Otrā pasaules kara beigās kopā ar ģimeni devies trimdā. Kopš 1947.gada viņš ir apmeties ASV. Staprāns 1952.gadā ieguva bakalaura grādu mākslā un dramaturģijā Vašingtonas Universitātē Sietlā, 1954.gadā – mākslas maģistra grādu Kalifornijas Universitātē Bērklijā. Staprāna darbi atrodas Sanfrancisko, Losandželosas, Santa Barbaras, Hjūstonas, Kenedija u.c. mākslas muzeju krājumā, un viņš ir autors tādām lugām kā “Sasalšana”, “Četras dienas jūnijā”, “Gūsteknis pilī”, “Pēdējā izrāde”.

Izstādē “Piecas gleznas” redzamie darbi tapuši laikā no 2010. līdz 2015.gadam; tos Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā varēs apskatīt līdz 20.novembrim. Iepriekšējā Staprāna gleznu izstāde Latvijā bija pirms desmit gadiem, un izstāde “Piecas gleznas” ir trešā 25 gadu laikā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. …bet Hil,arija Baltiju pataisiis par placdarmu…..kodolkaraa…

    • Hillarija?Vai tad tas nav Vovčiks,kurš visu laiku dīdās aiz robežas un vicina kodolieročus,sludinot savas izdarības par savas Parašas aizsardzību?Nez no kā tikai?Vēl jau neviens viņu teritorijā nav ne soli iespēris,kamēr paši spļauj virsū visiem likumiem un līgumiem un to vien dzird-atkal izgudrotas jaunas raķetes vai vēl kāds BUKkamēr to gan nadzird,ka kaut kas būtu paveikts tautas labā.Tā tiek nozombēta pārtikt no tankiem un raķetēm,”ka tikai kāds no mums baidītos”.Ar to arī viņi dzīvo,bet brīnās-kāpēc mūs neviens nemīl?

Draugiem Facebook Twitter Google+