Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
24. februāris, 2015
Drukāt

Prezidentūras kultūras programma: izcili mākslinieki, dārgas telpas, lieli tēriņi (8)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums
Viedoklis

Viedokļi

Kā vērtējat prezidentūras kultūras programmas starptautisko atvēzienu?

Kultūras ministre Dace Melbārde: "Ar kultūras pasākumu starpniecību dažreiz var pavēstīt daudz vairāk nekā ar debatēm, konferencēm vai politiskiem dokumentiem. Tāpēc likumsakarīgi, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā mūsu kultūras sasniegumi tiek rādīti starptautiskajai sabiedrībai kā nozīmīga prezidentūras ārējās diplomātijas programmas daļa. No Latvijas skatpunkta operas "Valentīna" viesizrāžu izmaksas Berlīnē ir augstas, un laikā, kad tepat, Latvijā, ir tik daudz dažādu vajadzību, sabiedrības reakcija ir pilnībā saprotama. Tomēr, veidojot ārējās diplomātijas pasākumus, jāņem vērā, ka attīstītāko valstu kultūras pakalpojumu un infrastruktūras īres izmaksas objektīvi ir nesalīdzināmi augstākas nekā Rīgā. Tas, kas jāsaprot, – mums ir svarīgi gan kvalitatīvi dzīves apstākļi tepat, Latvijā, gan starptautiskais novērtējums un atpazīstamība."

Režisors Jānis Streičs: "Mazai valstij jādzīvo ar kalkulatoru, pat naktī liekot to pagalvī. Šajā gadījumā daudz lietderīgāk būtu ielūgt Rīgā 28 valstu kultūras menedžerus, lai iepazīstinātu ar mūsu Operu. Pie reizes – arī ar mūsu Mūzikas akadēmiju, jo abu to varēšana ir pasaules līmenī. Bet tas, ko plāno, ir vistīrākās proves provinciālisms un pašcieņas trūkums: "Ak, kāds gods mūsu pagastam. Gubernators pieturēja zirgu un izkāpa mežiņā. Ak, mēs būsim uzstājušies Berlīnes operā!" Paši uzprasījušies un par šo prieku dārgi maksājuši. Bet vai ir garantija, ka zāle būs pilna? Mūsu Opera un balets ir tā cienīgi, lai to uzlūdz uzstāties ne tikai Berlīnē vien un par to dārgi samaksā."

Rakstniece Māra Svīre: "Šī ir tā reize, kad nevajag žņaugt naudu rokā. Cik turīgi esam, tik esam. Bet tāpēc nesēdēsim savā kaktiņā – kādreiz ir jāatļaujas sevi parādīt Eiropai un pasaulei."

Nupat sabiedrību satrauca ziņa, ka Latvijas Nacionālās operas (LNO) iestudējuma “Valentīna” viesizrāde 19. maijā Berlīnes Vācu operā valstij izmaksās 405 919 eiro. Tas ir visdārgākais projekts visā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā, kas sastāv no gandrīz 200 pasākumiem Latvijā un ārvalstīs ar 5,2 miljonu eiro budžetu. Taču, ielūkojoties prezidentūras kultūras programmas kopumā, atklājas arī citi dārgi projekti un arī tādi kā, piemēram, Ledus skulptūru festivāls (notika 5. janvārī, Harbinā), kas rosina domāt, ka programmā iekļauti ne vien unikāli, bet arī regulārie pasākumi, kuros Latvija piedalās ik gadu.

Kā veidojās prezidentūras kultūras programma?

Latvijas Ārlietu ministrija jau 2012. gada rudenī nosauca vienpadsmit valstis, ar kurām tās pa­kļautības iestādei – Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātam – jāsadarbojas, gatavojot kultūras programmu. Vēriens plašs – Eiropa, Amerika, Krievija, Ķīna. Kā stāsta sekretariāta Publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne, bijušas tikšanās ar kultūras institūciju vadītājiem, asociācijām, nevalstiskām organizācijām, dažādas prāta vētras, lai saprastu, kas katrā nozarē spilgtākais, ar ko parādīt Latviju pasaulē. Tādēļ programma dažādās valstīs ir atšķirīga. Viens no galvenajiem uzdevumiem bijis atrast sadarbības partnerus ārzemēs, lai racionālāk izlietotu līdzekļus. Piemēram, Luksemburgas Filharmonija pati izvēlējusies orķestra “Kremerata Baltica” koncertu. Viens no lielākajiem sadarbības partneriem – mākslas centrs “Bozar” Briselē – izvēlējās Al­vja Hermaņa režisēto Jaunā Rīgas teātra izrādi “Soņa”.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Ja “Valentīnai” Berlīnē ir tik vājprātīgas izmaksas, tā ir jāatceļ, jo Latvija – viena no nabadzīgākajām ES valstīm – to nevar atļauties.

    Tā kā runa ir tikai par vienu izrādi – vienu divām dienām -, arī vāciešiem nekādi zaudējumi nebūs. Ieliks citu izrādi. Maijs vēl tālu.

    Turklāt, pie visas šīs penteres, gribētos zināt, kas par to ir atbildīgs?

    Kura partija nākamajās vēlēšanās varēs lielīties – 400 tk jūsu nodokļu par vienu izrādi Berlīnē, tas ir mūsu veikums? Vienotība? NA? To tagad būtu labi uzzināt un uz vēlēšanām ņemt vērā.

    Savādāk nekas cits neatliks, kā balsot par Reiznieci-Ozolu, kas vismaz savā kantorī to vājprāta šķērdēšanu un beztbildību cenšas apturēt.

  2. Nabaga pasaule! mēs pasauli BAROJAM! Pērkam ārzemju iekārtas, ārzemju auto, ārzemju šmotkas, ārzemju pārtiku, ārzemju dzērienus, maksājam par savu kultūru ārzemju teātriem pasakainas summas( tāds maksas neesot jāmaksā), barojam NABAGA PASAULI. IDIOTISMS! VAI OTKATI , CAUR ĀRZE;ĒM, KUR NEVIENS NEKO NEVAR PIEĶERT! 100% TĀ IR, MAN UN CILVĒKIEM TO NEIESTĀSTĪSIET! Uzvārdi zināmi, tikai privātdetektīviem vienreiz jāpašiverē. Kur niu šiverēs, jo mafija ir mafija! Kultūra VISU LATVIJAI!!!! Nē , visu pasaulei, tikai nekaunīga izkārtne- VISU LATVIJAI!

  3. Tajā pat laikā Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki nevar par savu algu normālu apģērbu nopirkt, ne komunālos par dzīvokli samaksāt.

  4. Galvenā balva “Kilograms kultūras”. Otrās vietas balva – “Litrs kultūras.” Bet trešās vietas balva – “Kubikmetrs kultūras.”

  5. Tērē ne jau savu naudu,bet kāpēc netērēt nodokļu maksātāju iemaksāto.Muļķīši maksāja un masās gudrākie aizbrauc.

  6. piekrītu J.Streiča viedoklim. KM D.Melbārde “peld” kultūrai piešķirtajā finansējumā, un “peld” bezatbildīgi bez kalkulatora.
    Pašslavināšanās Rīga 2014 GP jau pierādīja nenormālu naudas tērēšanu. Nekādas analīzes. Tas ir ļoti bīstami.
    Tagad prezidentūras nauda un vēl priekšā 100-gades.

    Liels paldies V.Kraujai par šo problēmrakstu. Bet negribētos, ka tas te arī apstātos.
    Palūkojaties, kas ar Dvēseļu puteņa piešķirto finansējumu notiek.
    D.Melbārde ne par ko neuztraucas. Viss ir normāli.

    Varbūt steidzami Valsts Kontrole jāpieaicina?
    Un trakākais, ka pie šīs lielās naudas plūsmas, kultūras pārstāvji nepārtraukti pārmet mazo finansējumu.

    • No dvēseļu puteņa iznāks nudas putenis! Vai tādam lieldarbam nebija labāk ņemt Brigitu Eglīti par režisori!. Ja paskatās uz to cilvēku, otkatu meistars. Glauns GRĀFS,KUR NAV JEĢAS PAR VIEKĀRŠU KAREIVI.

  7. Nožēlojami, ka valsts vadosie ieredņi neprot dzīvot ar valsts naudu un savas inreteses dēļ škiež pa labi un kreis, Latvija nav tik turīga un pat Parex parādos…

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+