Gata Šļūkas zīmējums
Prezidentūras kultūras programma: izcili mākslinieki, dārgas telpas, lieli tēriņi 8
Nupat sabiedrību satrauca ziņa, ka Latvijas Nacionālās operas (LNO) iestudējuma “Valentīna” viesizrāde 19. maijā Berlīnes Vācu operā valstij izmaksās 405 919 eiro. Tas ir visdārgākais projekts visā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programmā, kas sastāv no gandrīz 200 pasākumiem Latvijā un ārvalstīs ar 5,2 miljonu eiro budžetu. Taču, ielūkojoties prezidentūras kultūras programmas kopumā, atklājas arī citi dārgi projekti un arī tādi kā, piemēram, Ledus skulptūru festivāls (notika 5. janvārī, Harbinā), kas rosina domāt, ka programmā iekļauti ne vien unikāli, bet arī regulārie pasākumi, kuros Latvija piedalās ik gadu.
Reklāma
Reklāma
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
18
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
21
Kāpēc apklusis Krievijas tirāns? Pēc prezidenta vēlēšanām pazudis Putins
Kā veidojās prezidentūras kultūras programma?
Latvijas Ārlietu ministrija jau 2012. gada rudenī nosauca vienpadsmit valstis, ar kurām tās pakļautības iestādei – Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariātam – jāsadarbojas, gatavojot kultūras programmu. Vēriens plašs – Eiropa, Amerika, Krievija, Ķīna. Kā stāsta sekretariāta Publiskās diplomātijas un kultūras programmas departamenta vadītāja Selga Laizāne, bijušas tikšanās ar kultūras institūciju vadītājiem, asociācijām, nevalstiskām organizācijām, dažādas prāta vētras, lai saprastu, kas katrā nozarē spilgtākais, ar ko parādīt Latviju pasaulē. Tādēļ programma dažādās valstīs ir atšķirīga. Viens no galvenajiem uzdevumiem bijis atrast sadarbības partnerus ārzemēs, lai racionālāk izlietotu līdzekļus. Piemēram, Luksemburgas Filharmonija pati izvēlējusies orķestra “Kremerata Baltica” koncertu. Viens no lielākajiem sadarbības partneriem – mākslas centrs “Bozar” Briselē – izvēlējās Alvja Hermaņa režisēto Jaunā Rīgas teātra izrādi “Soņa”.
