Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
29. aprīlis, 2014
Drukāt

Jānis Vādons: Izcilības novērtējums kultūrā

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Lai gan valsts apbalvojumu apmērs nesen Sočos notikušo olimpisko spēļu veiksminiekiem droši vien arī ir nepietiekams, tomēr publiski izskanējušās summas neviļus vedina ieskatīties, kā valsts novērtē izcilniekus dažādās kultūras jomās.

Uzrunājot mūsu Kultūras ministriju (KM), saņēmu atbildi, ka pati ministrija tiešā veidā nevienu apbalvojumu nepiešķir, organizatoriskie pienākumi uzticēti dažādām kultūras organizācijām. Balvu fonds kopā ar organizatoriskajiem izdevumiem 2013. gadā bijis ap 112 000 eiro, bet pārējā finansējuma daļa saņemta no Valsts kultūrkapitāla fonda. Ieskatījies KM publiskajos pārskatos, pārliecinājos, ka ministrija ir rūpīgi apkopojusi Latvijas mākslinieku ievērojamos starptautiskos panākumus un saņemtās Eiropas un pasaules mēroga balvas. Savādi, ka pretēji sasniegumiem sportā valsts neuzskata par nepieciešamu atzīt un materiāli novērtēt izcilību kultūrā, lai gan nav šaubu, ka ieguldītais darbs ir ne mazāk sūrs un grūts. Savdabīgas izjūtas raisa arī, piemēram, valsts atzinība tiem māksliniekiem, kuru devums sniedzas mūža garumā. Balva par mūža ieguldījumu skan cildeni un lepni, bet, piemēram, literatūrā valsts šādu devumu atalgo vien ar 3000 eiro. Daudzi valsts pārvaldes iestādēs un uzņēmumos strādājošie mēnesī saņem krietni vairāk…

Kā vienmēr, situāciju ir lietderīgi “izgaismot” salīdzinājumā. Atkal jāmin līdz apnikumam piesauktais Igaunijas piemērs attieksmē pret kultūru: valsts ik gadu piešķir trīs balvas par mūža ieguldījumu kultūrā ­
60 000 eiro apmērā katram prēmijas saņēmējam. Savukārt mūsu otras kaimiņzemes Lietuvas Kultūras ministrija šogad mākslas un kultūras balvām atvēlējusi 
474 000 eiro, tostarp sešas ikgadējās Valsts mākslas un kultūras balvas 30 000 eiro apmērā katram saņēmējam, kā arī 12 valdības balvas mākslas un kultūras jomā, katram saņēmējam piešķirot 13 000 eiro. Kopumā Lietuvā kultūras un mākslas jomā ir 51 balva, tostarp pašvaldību un privātie apbalvojumi.

Spilgts piemērs tam, ka kultūras jomas apbalvojumi veido un atspoguļo valsts kultūrpolitiku, ir Austrija. Nerunājot par visnotaļ iespaidīgo materiālās atzinības kopsummu literatūrā – ap 120 000 eiro, vērtīgi ir iepazīties ar balvu struktūru. Līdztekus arī Latvijā piešķirtajām balvām par spilgtu sasniegumu bērnu literatūras, dzejas, prozas, grāmatas noformējuma u. c. jomās, Austrijā īpašas balvas pasniedz labākajiem scenāriju autoriem 
(11 000 eiro un divas veicināšanas balvas 5500 eiro apmērā), labākā sabiedriski politiskā prozas darba vai eseju (8000 eiro) un labākā bērnu dzejas krājuma (8000 eiro) autoram, kā arī viena Eiropas literāta darbu tulkošanai vācu valodā (25 000 eiro) un vienam ārvalsts tulkotājam par labāko Austrijas rakstnieka grāmatas tulkojumu (8000 eiro). Tāpat 8000 eiro piešķir labākajam kultūras publicistam vai literatūrkritiķim.

Kultūrā valsts atzinība pilda vismaz trīs svarīgas funkcijas: izcila sasnieguma publisks novērtējums, finansiāls atbalsts autoram un iespēja popularizēt attiecīgo veikumu. Tostarp tā ir arī valsts iespēja atzīt, ka sasniegumi dažādās mākslās un panākumu kaldināšanā ieguldītais darbs netiek vērtēts zemāk, piemēram, par sportistu treniņos izlietajiem sviedriem. Ņemot vērā objektīvo situāciju, ka Latvijā daudzi būtiski un kvalitatīvi mākslas darbi rodas teju finansiālā vakuumā, balva attiecīgajam māksliniekam dod iespēju izdzīvot un turpināt darbu. Diemžēl Latvijā situācija izcilu kultūras darbinieku un mākslinieku novērtēšanā vēlreiz apliecina, ka kultūrpolitika kā viens no valsts fundamentiem joprojām vīd tikai ministriju koncepcijās un teorētiskos nodomu pierakstos, bet faktiskā rīcība uzrāda pretējo – sak, jūsu sasniegumi mūs ielīksmo, mēs tos noteikti iekļausim pārskatos un varbūt pat pieminēsim Vecgada vakara uzrunā, taču par finansējumu un balvām nerunāsim, drusku jāpagaida, paši zināt – spiedīgos un nestabilos apstākļos tomēr ir citas prioritātes. Protams, neba kāds šedevrs vai tā radītājs bez balvas būtu pazudis vai iznīcis, tomēr valsts atzinība veido arī nozares paštēlu, prestižu, tiešos un netiešos veidos izceļot un veicinot kultūrā notiekošos dzīvības procesus.

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+