Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. aprīlis, 2016
Drukāt

Izcilu izglītību par “Dosjas” cenu? Saruna ar LU rektoru Indriķi Muižnieku (5)

Foto - Valts KleinsFoto - Valts Kleins
Uzziņai:

Indriķis Muižnieks, Dr. hab. biol, LU profesors, Latvijas Universitātes rektors, LZA akadēmiķis
dzimis 1953. gada 9. jūlijā Rīgā,
absolvējis LU Bioloģijas fakultāti, papildinājies Rēgensburgas Universitātes Ģenētikas katedrā un Ķelnes Universitātes Ģenētikas institūtā.
1997. gadā aizstāvēja Dr. hab. biol. grādu par darbu kopu "Dažu imūnmodulatoru mikrobioloģiskās sintēzes izpēte",
bijis LU bioloģijas fakultātes dekāns, zinātņu prorektors, 2015. gada 4. augustā stājies rektora amatā.
Biedrības "Iespējamā misija" valdes loceklis.

Vai obligāti jāstudē bioloģija, lai pēc tam tiktu lielā amatā- Raimonds Vējonis ir Latvijas valsts prezidents, bet INDRIĶIS MUIŽNIEKS – lielākās Latvijas augstskolas Latvijas universitātes rektors… To biju domājusi kā joku sarunas sākumam. Tomēr izrādījās, ka tā ir dialektika.

– Attīstība iet no vienkāršākā uz sarežģītāko. Bioloģiskā forma ir sarežģītāka, nekā fiziskā. Agrāk dominēja fiziķi, tagad nāk biologi. Cilvēki un sabiedrība kļūst aizvien sarežģītāki, un turpmāk to vadīs arī citu jomu pārstāvji. Prezidentu vidū jau bija psiholoģijas doktore Vaira Vīķe-Freiberga, universitātē padomju laikos rektori bija juristi un ekonomisti, pēc tam – dabas zinātnieki. Tas atkal apliecina – sociālajiem un humanitārajiem zinātniekiem vēl ir adaptācijas laiks tam jaunajam periodam, kas ir sarežģītāks, – pasmaida rektors un sākam sarunu.

– Goda reizēm jums ir iespaidīgs talārs un ķēde. Kā rektors ir jāuzrunā?

– Rector Magnificus. Tas nāk no viduslaikiem, kad radās universitātes.

– Astoņi mēneši rektora krēslā. Esat pārkārtojis prorektoru darbību, agrāk bija divi, tagad trīs prorektori. Ko tas dod?

– Tie ir principiāli pārkārtojumi. Agrāk universitātē viens prorektors atbildēja par visām zinātnēm, otrs – par visām studijām. Tagad pa jomām – gan par zinātni, gan studijām. (Humanitāro un izglītības zinātņu jomā – Ina Druviete. Sociālo un tiesību zinātņu jomā – Jānis Ikstens. Eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomā – Valdis Segliņš.) Tas ir būtiski, jo visu laiku uzsveram – studijas un zinātniskā darbība universitātē ir vienota, un ja reiz tā, tad arī prorektoru līmenī nevajag nodalīt šīs divas darbības sfēras.

– Jūsu komandā ir divas politiķes Ina Druviete un Baiba Broka – vai tas ir kā politiskais nodrošinājums?

– Nekādā ziņā, kolēģes jau sen strādā universitātē. Baiba – Juridiskajā un Ina Humanitāro zinātņu un arī Pedagoģijas fakultātē. Drīzāk jājautā, kāpēc viņas no universitātes ir aizgājušas politikā. Bet to mēs nevaram liegt. Universitātē ir visu politisko partiju pārstāvji, spektrs ir ļoti plašs. Mēs esam Latvijas universitāte un pārstāvēsim Latvijas intereses kopumā visā daudzveidībā.

Jauninājums LU struktūrā ir arī Stratēģijas padome (prorektori, LU sociālie partneri un akadēmiskās domas līderi) ar profesoru Andreju Ērgli priekšgalā. Domājam šo padomi paplašināt, piesaistot ārpus universitātes aktīvi darbojošos, bet arī akadēmisko dzīvi saprotošus cilvēkus. Ja mēs pārāk dziļi ieslīgstam administratīvos un saimnieciskos jautājumos, pazaudējam jēgu, kāpēc tā universitāte vispār ir.

– Un kāpēc tad tā ir?

– Mūsu augstskolu skaisti sauc – Latvijas universitāte. Un Latvijas universitāte ir tāpēc, lai Latvija augtu un attīstītos.

– No mūsu atjaunotās valsts 19 ministru prezidentiem 15 ir LU “produkti”. Varētu secināt – LU iegūtā izglītība un kontakti viņiem ir palīdzējuši konkurences cīņā. Bet, raugoties uz valsts attīstību…

– …varēja būt labāk.

– Jā, stipri vien! Kas valsts vadītājiem tomēr ir pietrūcis?

– Aizejot no universitātes daudziem pazūd akadēmiskās ilgtspējas izpratne un viņi to aizstāj ar politisko īslaicīgumu. Tas ir tas bēdīgākais. It kā ir vadošās koalīcijas izpratne, ka mūsu valstī noziedzīgi vieglprātīgi attiecamies pret augstākās izglītības un zinātnes finansēšanu, kas ir ne mazāk svarīgi par aizsardzības un drošības finansēšanu. Bet mūžīgais jautājums – ko mēs varam parādīt pusgada vai pusotra gada termiņos līdz nākamajai valdības krišanai vai vēlēšanām? Diemžēl, lai zinātnes sasniegumi īstenotos produktos vai produktu pieaugumā ir nepieciešams process. Tas nav tā – šodien iedod naudu un rīt dabūjam produkciju. Piemēram, starptautiski ļoti veiksmīga kompānija “Biosan”, kas Latvijā ražo unikālu zinātnisko aparatūru konkurētspējīga visā pasaulē, ieguldījumus saņēma 2003. un 2004. gadā, bet rezultāti sāka nākt ap 2010. gadu un tagad tie pa īstam ir uzplaukuši. Paiet sešu desmit gadu periods, kamēr ieraugām zinātnes augļus. Bet pa to laiku ne vienas vien vēlēšanas ir bijušas.

– Jā, nesaņemot pienācīgu finansējumu, droši vien LU nespēj ierindoties pasaules augstskolu reitingu spicē…

– 40 000 pasaules augstskolu vidū Latvijas universitāte ir 600 vai 800 vietā (kā kurā reitingā). Tas nozīmē, ka esam labāko 5% pasaules augstskolu vidū. No Latvijas augstskolām šajos reitingos pagaidām esam vienīgie.

– Bet kurā vietā ir Kembridža un Oksforda?

– Tās ir pirmajā desmitniekā. Bet, protams, vērā tiek ņemti dažādi faktori. Viens – tradīcijas un augstskolas vecums. Salīdzinājumam – LU tuvojas simtgadei, bet Kembrižai jau astoņsimt. Arī Tartu universitātei, kas LU ir priekšā reitingos, ļoti būtisks moments ir tas, ka tā ir krietni vecāka – dibināta 1632, bet nepārtraukta augstskolas tradīcija ir kopš 1800. gada. Viļņas universitāte ir vēl vecāka, bet tur ir bijis nopietns pārrāvums poļu valdīšanas laikā.

Otrs faktors – ja augstskolas reitinga vietu salīdzina ir finansējuma apjomu, tad mēs būtu pirmie pasaulē. (Smejas.)

– Bet ar prātiem gan varam sacensties – datorzinātnieks Ambainis, kvantu fiziķis Kaščejevs…

-Arī Mieriņa, Ozoliņa, Šķilters, Austers. Jo universitāte nav tikai datori, fizika, bioloģija, bet arī socioloģija, psiholoģija, filozofija…Universitāte ir universāla, tas ir tas, kas to padara tiešām stipru.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. 60-to gadu komjauniete Atbildēt

    Vai Dosja nav Ždanokas VĻKJS laiku pagrīdes kļička?

  2. Jautājums Indriķim M – vai LU bakalauri un maģistru izsniedzēji ir lietas kursā, ka viņu f-kā 90% no visiem rakstu darbiem ir veikti ar
    CTRL + C
    CTR + V
    ?

  3. Laiž labāk mani pie šprices.

  4. “Latvijas skolēnu vidējais līmenis ir pat augstāks nekā ASV vai Zviedrijā. Bet satraucoši, ka mums ir relatīvi maz izcilnieku, pat salīdzinājumā ar kaimiņvalstu skolēniem.”
    Tad sanāk, ka students vismaz daļskaitli ar daiļskaitli (pamatos!) izdalīt tomēr māk.
    Vai varat to teikt arī par humanitārajiem?

  5. kam jau nu smadzenes tās mācās visu mūžu, bet cik tur nav pamuļķu ar diplomiem…………

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+