Ekonomika
Īpašums

Izcirsts likumīgi. Vai arī godīgi? 16


Visvaldis Kamerads
Visvaldis Kamerads
Foto – Zigfrīds Dzedulis

Izcirsts likumīgi. Vai arī godīgi?

Kalnciema pagasta iedzīvotājs Visvaldis Kamerads trešo gadu nesekmīgi strīdas ar vietējo Jelgavas novada pašvaldību, kas, viņaprāt, patvaļīgi nocirtusi daļu no viņam piederošā meža.

“Pirms trim gadiem no kaimiņiem uzzinādams, ka manā mežā trīs sveši vīri cērt kokus, izsaucu policiju un pieprasīju nekavējoties pārtraukt ciršanu, ko toreiz viņi arī izdarīja,” stāsta Visvaldis Kamerads, “likās, ka patvaļu būs izdevies apturēt. Tā kā nocirstie koki palika guļam ceļa malā, sakārtoju tos pēc derīguma, jo biju nolēmis izlietot amatniecībā – suvenīru ražošanā. Bet nedēļu vēlāk atklāju, ka patvaļa turpinās. Manis sašķirotie koki ar meža tehniku sakrauti vienā lielā kaudzē un sabojāti, bet vēlāk tika sašķeldoti un aizvesti nezināmā virzienā. Kad otrreiz izsaucu policiju, lai noziegumu apturētu, tā atteicās ierasties.”

Mežs braucējiem skrāpējis sānus

Kā vēlāk atklāja policijā, izcirst daļu no Visvaldim Kameradam piederošā meža rīkojumu bija devis Jelgavas novada pašvaldības Kalnciema pagasta pārvaldes vadītājs Ilmārs Andersons. Visvaldis Kamerads ir pārliecināts, ka koki viņam nozagti, pagasta pārvaldes vadītājam slepus vienojoties ar meža izstrādes firmu, no šķeldas iegūto naudu sadalot savā starpā.

Kriminālizmeklēšanas gaitā Valsts meža dienesta Jelgavas virsmežniecības Jelgavas nodaļas mežzinis Pēteris Klapars policijā liecinājis, ka Visvaldim Kameradam piederošajā mežā izcirsti no 12 cm diametrā un resnāki koki ar kopējo krāju 3,51 kubikmetru apmērā, kā arī 68 par 12 cm diametrā tievāki koki, kuru krāju nevarot precīzi aprēķināt.

Valsts policijas Zemgales reģionā pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas inspektoram Dainim Ameteram pagasta pārvaldes vadītājs Ilmārs Andersons vēlāk taisnojies, ka no pagasta iedzīvotājiem esot saņemtas sūdzības par to, ka gar Visvalža Kamerada meža malu pašvaldībai piederošais vietējās nozīmes ar grants segumu klātais ceļš aizaudzis ar kokiem un krūmiem, kuri braucējiem skrāpējot automašīnu sānus. Vienas brauktuves platumam jābūt no 10,5 līdz 12 metriem. Tāpēc viņš nolēmis cirst, noslēdzot līgumu ar meža izstrādes firmu.


Atsaucas uz likumiem

Jelgavas novada pašvaldībā jautāju, vai tā atzīst koku ciršanas faktu Visvaldim Kameradam piederošajā mežā. Pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone atbild, ka atzīst tai daļā, kas atrodas pašvaldībai piederošā ceļa nodalījuma joslā. Koku ciršanu pašvaldība esot organizējusi, lai pildītu tai likumā “Par pašvaldībām” noteikto pienākumu gādāt par savas administratīvās teritorijas lab-
iekārtošanu un uzturēšanu. Savukārt likumā “Par autoceļiem” noteikts, ka autoceļa īpašniekam ir tiesības aizvākt no autoceļa klātnes un ceļu zemes nodalījuma joslas augošus un gāztus kokus vai krūmus, kas apdraud satiksmes drošību vai traucē autoceļa uzturēšanu.

Par izcirsto mežu Visvaldis Kamerads rakstiski prasīja pašvaldībai atlīdzināt viņam radītos zaudējumus 4000 eiro apmērā, ņemot vērā viņa ieplānoto koksnes izmantošanu suvenīru ražošanā. Bet pašvaldībā viņa iesniegumu neskatīja, tāpēc ka prasītājs bija nokavējis pašvaldības rīcības apstrīdēšanas termiņu.


Zaudējumu pieprasījums nokavēts

Visvaldis Kamerads mēģināja piedzīt pašvaldības radītos zaudējumus tiesā.

Bet Jelgavas tiesas tiesnese Maira Griķe nolēma izbeigt tiesvedību, atsaucoties uz Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, kuru, lūk, neesot ievērojis Visvaldis Kamerads. Izcirstā meža īpašnieks nebija šajā likumā noteiktajā kārtībā pieprasījis zaudējumu atlīdzināšanu tai iestādei, kas viņam tos bija sagādājusi. Tā kopā ar zemes robežu plāniem, izcirsto koku skicēm, zaudējumu novērtējumu un vēl veselu kaudzi citu dokumentu bija jāprasa Jelgavas novada pašvaldībai gada laikā, skaitot no dienas, kad meža īpašnieks uzzināja par notikušo. Bet Visvaldis Kamerads to bija pieprasījis pusgadu vēlāk nekā paredzēts likumā.

Arī Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā, kurā meža īpašnieks pārsūdzēja Jelgavas novada pašvaldības atteikumu atlīdzināt viņam radītos zaudējumus, tiesnesis Mārtiņš Birkmanis atsaucās uz to pašu, proti, prasītājs nokavējis zaudējumu atprasīšanas termiņus. Citstarp lēmumā minēts, ka, lemjot un organizējot koku ciršanu Visvaldim Kameradam piederošajā mežā, pašvaldības rīcība nav bijusi nelikumīga. Kamēr nav atzīta, tikmēr prasītājam nav tiesību prasīt zaudējumu atlīdzināšanu…

Diezin vai vairs vērts šaubīties un apcerēt likumos ierakstītos pantus, uz kuriem balstās vietējās pašvaldības amatpersonas, attaisnojot meža izciršanu, tāpat tos, kurus izmantojuši tiesu varas pārstāvji, noraidot pensionētā meža īpašnieka izmisīgos pūliņus panākt, lai tiktu atlīdzināti viņam sagādātie zaudējumi.

Tomēr neatstāj šaubas par notikušā morālo pusi. Vai, bez īpašnieka ziņas izcērtot mežu, pēc tam izcirsto koksni pārvēršot šķeldā un aizvedot, pašvaldība rīkojusies gluži godīgi? Vai, lemjot par nepieciešamību attīrīt aptuveni kilometru garu un piecarpus platu joslu gar ceļa malu, vietējai varai vispirms nebija jāpaziņo par to meža īpašniekam, vienojoties par nocirstās koksnes turpmāko izmantošanu un iespējamo zaudējumu atlīdzināšanu?

Arī pašvaldībā, atsaucoties uz Aizsargjoslu likumu, tagad atzīst, ka ar īpašnieku nepieciešams saskaņot aizsargjoslā plānoto koku ciršanu. Ja bija jāsaskaņo, kāpēc tas netika izdarīts? Tā vietā, kā jaušams, amatpersonas izvēlējās citu ceļu – parādīja savu neierobežotu varu, bez paskaidrojumiem izcērtot privātīpašnieka mežu.

Nav kam prasīt atbildību

Policijā iesāktā, vēlāk izbeigtā kriminālprocesa dokumentos atzīts, ka Kalnciema pagasta pārvaldes vadītājs ar savām darbībām izdarījis noziedzīgu nodarījumu, prettiesiski ierādot un pārraugot koku ciršanu Visvaldim Kameradam piederošajā mežā. Tas gan nekā neiet kopā ar tiesu varas atzinumu, proti, ka, organizējot koku ciršanu Visvaldim Kameradam piederošajā mežā, pašvaldības rīcība nav bijusi nelikumīga. Ja pagasta vecākais bija rīkojies prettiesiski, tad gluži dabiski jājautā: “Kāpēc policija pārtrauca kriminālizmeklēšanu?” Kā izrādās, drīz pēc notikušās meža patvaļīgās ciršanas Ilmārs Andersons piepeši bija devies viņsaulē. Krimināliz-
meklēšana bija jāpārtrauc, jo atbildību par nodarīto vairs nebija kam prasīt. Un par mirušajiem, kā zināms, var runāt tikai labu. Lasot starp Jelgavas novada pašvaldības Kalnciema pagasta pārvaldes vadītāju Ilmāru Andersonu un meža izstrādes uzņēmuma AS “PK OLIVER filiāle” pilnvaroto personu Renāru Arāju noslēgto līgumu, izbrīna arī tas, ka nevienam no līguma slēdzējiem pat nebija ienācis prātā noskaidrot, kam īsti pieder zeme, kuru nolemts attīrīt no apauguma, tāpat vēlāk nocirstie koki. Gan pasūtītājs, gan izpildītājs uzdarbojās Visvalža Kamerada mežā kā savā kabatā.


Vienīgais vainīgais…

Kopā ar Visvaldi Kameradu šajās dienās aizbraucot notikuma vietā, skaidri redzams, ka gar pašvaldības ceļu izcirstā meža mala pašlaik nav sakopta ne vairāk, ne labāk kā pirms ciršanas pagasta pārvaldes vadītāja virsvadībā. Tā tāpat ir aizaugusi, tik ar mazāk vērtīgiem krūmiem, kurus, iespējams, vēl nevar savākt, pārvērst šķeldā un nopelnīt. Tāpēc patiešām jāšaubās, vai gādība par ceļu, kuru ikdienā nemaz tik daudz braucēju vai kājāmgājēju neizmanto – otrs ceļa gals beidzas purvā –, ir attaisnojums meža ciršanai bez īpašnieka ziņas.

LA.lv