Prokurori izdeg, strādājot policijas vietā 4
Prokuratūras 2013. gada pārskata sanāksmē ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers kopumā pozitīvi izteicās par prokuratūru un prokuroru darbu: attaisnotu personu procents ir mazāks par vienu (84 cilvēki no 10 415), kas esot labi, jo nulle esot tikai totalitārās valstīs.
Pie darba turas
Labs rādītājs esot arī mazā kadru mainība: pagājušajā gadā darbā pieņemti astoņi prokurori, bet aizgājuši desmit, no kuriem – neviens piespiedu kārtā. Prokuroriem esot laba darba pieredze: virs 20 gadiem 19%, no 15 līdz 20 gadiem – 40%, no 10 līdz 15 – 26%, no 5 līdz 10 – 5%, līdz 5 – 10%.
Jau tradicionālā kritikas deva tika policijai. Ģenerālprokurors pārmeta izmeklētāju tiešajiem priekšniekiem, kuri nekontrolē savu padoto darbu pie lietām, bet vairāk nodarbojas ar administratīvajiem darbiem, līdz ar to tas jādara prokuroriem. Kāds prokurors tā arī pateicis Ē. Kalnmeieram: viņš esot izdedzis, strādājot policijas vietā un vēl par to saņemot kritiku.
Šā gada prokuroru galvenā prioritāte: uzraudzības darba uzlabošana kriminālprocesu izmeklēšanā, īpašu vērību veltot Zolitūdes traģēdijai, Latvijas Krājbankas un “Liepājas metalurga” lietām. Otra prioritāte – uzraudzība pār lietām, kas sāktas pēc Valsts kontroles ziņojumiem. Trešā prioritāte: uzraudzība pār lietām, kas saistās ar juridisko personu atbildību.
Prokuratūrā jānotur darbā cilvēki ar specifisku pieredzi, kas strādā ar cilvēku tirdzniecības lietam, kuras kļuvušas aktuālas visā pasaulē.
Ģenerālprokurors aizstāvēja likumdevēju un citas valsts struktūras, kas cīnās ar tā sauktajām legālajam narkotikām. Pēc viņa vārdiem, šajā cīņā Latvija esot priekšā citām Eiropas valstīm, kuras, piemēram, tikai vēl domā par pagaidu aizlieguma ieviešanu aizdomīgām vielām, līdz tās tiek pārbaudītas.
Slepkavo mazāk
Runājot par situāciju ar noziedzību valstī, Ē. Kalnmeiers uzsvēra, ka noziedzīgo nodarījumu skaits valstī gan samazinājies par 4,7% (no 49 905 2012. gadā uz 47 561 pērn), bet to lielā mērā varot izskaidrot ar izmaiņām Krimināllikumā, kas izslēdza vairākus nodarījumus. Izmaiņas likumā ietekmējušas arī noziegumu veidu procentus, bet interesanti, ka visos reģionos noziedzīgu nodarījumu skaits sarucis, izņemot Latgali, kur tas par 14% pieaudzis. Noziedzīgu nodarījumu skaits lielajās pilsētās nav daudz mainījies, vislielākais sarukums bija vērojams Ventspilī (no 1092 aizpērn līdz 783 pērn). Kopš 2011. gada Latvijā ir vismazākais noziedzīgu nodarījumu skaits Baltijas valstīs, rēķinot uz 100 000 cilvēkiem: 2360 iepretim 2874 Lietuvā un 3002 Igaunijā.
Bet tik maz slepkavību un to mēģinājumi (75) neatkarīgā Latvijā mazāk bijuši tikai 1935., 1936., 1937. un 1938. gadā (attiecīgi 64, 58, 53, 72). No 2004. gada līdz 2012. gadam slepkavību skaits svārstījies no 199 līdz 82, no 1994. līdz 2003. gadam – no 366 līdz 220, bet visvairāk bijis 1993. gadā – 429.
Samazinājies arī krāpšanu skaits lielos apmēros.
Grib atņemt pat medaļas
Ē. Kalnmeiers sanāksmē atļāvās arī pasūdzēties, jo sūdzoties visi un par visu. Viens no pēdējiem zvaniem viņam esot bijis par Latvijas kamaniņu braucējiem Šiciem: viņiem Soču olimpiskajās spēlēs izcīnītās bronzas medaļas nemaz nepienākoties, tās esot jāatdod Latvijas valstij. Par Latvijas hokeja izlasi sūdzību vēl neesot: iespējams, tās viņš saņemšot pēc mūsējo spēles ar kanādiešiem…
