Mobilā versija
Brīdinājums +14.3°C
Guntra, Marianna, Ginters
Trešdiena, 20. septembris, 2017
11. marts, 2017
Drukāt

Izdejos un izdziedās Eiropu

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Tautas deju ansamblis "Zelta sietiņš" izdejos 21 ES valstu dejas.

Jau šajā nedēļas nogalē, 12. martā, – Cēsīs Vidzemes koncertzālē, bet pēc tam Rēzeknē “Gorā”, Daugavpilī Vienības namā un Rīgā kultūras pilī “Ziemeļblāzma” – būs skatāms aizraujošs un krāsains koncerts “Latvijas bērni izdejo un izdzied Eiropu”.

Tajā tautas deju ansamblis “Zelta sietiņš” izdejos 21 Eiropas Savienības (ES) valstu dejas, bet septiņu valstu dziesmas dziedās vokālais ansamblis “Momo”. Ansambļa “Zelta sietiņš” mākslinieciskā vadītāja Baiba Šteina stāsta, ka koncerts uzbūvēts tā, ka tas sākas ar latviešu dejām un dziesmām, tad programma virzās uz tuvākajiem kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem. Pēc tam dejotāji dodas vēl tālāk, nonākot arī līdz Vidusjūras valstīm. Savukārt koncerta noslēgumā caur dejām un dziesmām notiek atgriešanās Latvijā, jo “nekur jau nav tik labi kā mājās”. “Šajā koncertā labi var redzēt arī Latvijas dejas un dziesmas uz citu valstu kultūras fona. Līdz ar to programma labi iekļaujas arī valsts simtgades kontekstā,” saka B. Šteina.

Dažādu tautu dejas “Zelta sietiņš” dejojis jau agrāk. Kolektīvam ir paradums no visām valstīm, kur tas uzstājies “ciemakukulī”, atvest kādu deju. “Mēs esam bijuši vairāk nekā 50 valstīs, tostarp teju visās Eiropas valstīs. No Eiropas Savienības valstīm neesam bijuši tikai Īrijā un Maltā, tāpēc šo valstu dejas iepriekš nebijām dejojuši,” stāsta B. Šteina. “Gadu gaitā esam krājuši gan dejas, gan tērpus.”

Dažādo priekšnesumu bagātības dēļ pērnajā pavasarī kolektīvs uzaicināts uzstāties Eiropas dienas koncertā. Tajā dejotāji dažādas dejas dancojuši gan tikai desmit minūšu ilgā priekšnesumā. Taču pēc šīs uzstāšanās B. Šteinai radās ideja izveidot veselu koncertprogrammu, veltītu Eiropas tautu dejām.

“Tas būs absolūti unikāls koncerts,” vērtē B. Šteina. “Zinu, ka pat Eiropas Parlamentā brīnījušies, kā vienā mazā valstī divi bērnu kolektīvi var uztaisīt šādu koncertprogrammu ar visu 28 valstu dziesmām un dejām.”

Kaut arī daudzu valstu dejas jau bija “Zelta sietiņa” krājumā, tās vienalga nācās atjaunot, jo bērni aug un dejotāji mainās. Ar īru deju speciālista palīdzību pavisam no jauna iestudēta īru deja, jo to kolektīvs līdz šim nav dejojis. Sagādāti arī šai dejai piemēroti tērpi: audumu sagādāja pastāvīgā “Zelta sietiņa” mājvieta – VEF kultūras pils, bet šūšanu apmaksāja dejotāju vecāki. “Es apbrīnoju “savu bērnu” vecākus, kuri arī citādi ļoti daudz palīdzēja šī koncerta tapšanā. Piemēram, sakārtoja vairākus desmitus gadus senus čehu dejas tērpus,” piebilst B. Šteina.

Mācīties citu tautu dejas bērniem ļoti patīkot: tas ir kas jauns, atšķirīgs, un dejotājiem acis priekā mirdz. Jautāta, kuras dejas apgūt bijis visgrūtāk, ansambļa vadītāja min Austrumeiropas – balkānu tautu, bulgāru, rumāņu – dejas. Šīm tautām esot no latviešu dejām ļoti atšķirīgs ritms un kustības.

Visu ES tautu dejas “Zelta sietiņam” tomēr neizdevies atrast vai iemācīties. Tad nu talkā nācis bērnu vokālais ansamblis “Momo”, kas koncertā dziedās to tautu dziesmas, kuru dejas koncertā nebūs redzamas. “Momo” mākslinieciskā vadītāja Dagnija Kravale stāsta: daļu dziesmu bērni dziedās attiecīgo valstu valodā, bet citās svešvalodās būs tikai piedziedājums, kamēr pārējais teksts iztulkots latviski. Iemācīties tik daudz dažādu dziesmu un valodu nav bijis viegli, taču “grūtākās dziesmas bērniem tagad ir tās mīļākās”. Fonogrammas Eiropas tautu dziesmām gatavojis komponists Valdis Zilvers. Daudz darba ieguldījuši arī mazo dziedātāju vecāki, kas palīdzējuši atrast atbilstošākās dziesmas un meklējuši kādu, kas var tās iztulkot.

Koncertā varēs ne tikai baudīt dziesmas un dejas, bet arī uzzināt vairāk par Eiropu: programmā iekļauti arī dažādi jautājumi skatītājiem par ES. Gudrākie saņems balvas no Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā, kā arī iespēju vērot pirmos “Zelta sietiņa” koncertus atjaunotajā VEF kultūras pilī. Arī dejotāji, gatavojoties konkursam, gatavoja uzskates materiālus par dažādām Eiropas valstīm, lai labāk tās iepazītu. Jo, kā uzsver B. Šteina, svarīgi ir ne tikai pareizi nodejot dejas soļus: priekšnesumā jāatklāj arī katras tautas raksturs. Ansambļa vadītāja uzskata: tieši caur mākslu, mūziku un deju dažādām tautām vislabāk var izdoties vienai otru iepazīt, tādējādi īstenojot ES devīzi “Vienoti dažādībā”.

Koncerts tapis, pateicoties EK finansiālam atbalstam 6500 eiro apmērā. EK apmaksājusi koncerta scenārija un režijas veidošanu, deju iestudēšanu, kā arī gādās par koncerta dalībnieku nogādāšanu uz koncertu norises vietām. “Ir svarīgi šo koncertu parādīt ne tikai Rīgā, kur pasākumu tāpat pietiek, bet arī ārpus galvaspilsētas,” teic B. Šteina. Viņa piebilst, ka koncerta dalībnieki būtu gatavi braukt arī uz citām Latvijas pilsētām, kas pagaidām koncertu grafikā nav iekļautas, ja vien kāds segtu ansambļu ceļa izdevumus.

 

Pievienot komentāru

Katru dienu pazūd kāds bērns. Saruna ar JRT aktieri Andri Keišu (4) Andrejs Zvjagincevs ieradīsies Rīgā ar Kannu festivāla žūrijas balvu ieguvušo filmu "Nemīlestība", kurā vienā no galvenajām lomām ir JRT aktieris Andris Keišs.
Draugiem Facebook Twitter Google+