Kultūra
Literatūra

Izdevēji: valsts atbalsts Latvijas literatūras izdošanai ārvalstīs stiprinātu autoru atpazīstamību0


Nora Ikstena (no labās) britu PEN kluba sarunā ar kultūras žurnālisti Klēru Armitstedu.
Nora Ikstena (no labās) britu PEN kluba sarunā ar kultūras žurnālisti Klēru Armitstedu.
TOMS HARJO FOTO PLATFORMAI LATVIAN L ITERATURE

Valsts papildu finansējums 277 000 eiro apmērā Latvijas literatūras izdošanai ārvalstīs stiprinātu grāmatu autoru atpazīstamību pasaulē, aģentūrai LETA atzina izdevēji.

Apgāda “Jānis Roze” valdes locekle Renāta Punka aģentūrai LETA sacīja, ka problēma ir ieilgusi, taču pēdējos trijos gados sistēma, kā Latvijas literatūra nonāk ārvalstu tirgos, ir sakārota tā, lai atbalstītu autoru darbus arī turpmāk.

Viņa uzsvēra, ka valsts finansējums ir būtisks atbalsts, jo ir iespējams stiprināt grāmatu eksportu, savukārt, ja valdība pieņem lēmumu finansējumu apturēt, “mēs atgriežamies sākumpunktā pirms 20 gadiem, kad Latvija spēra pirmo soli starptautiskajā tirgū”.

Punka norādīja, ka valsts atbalsts nozarei palīdzētu arī turpmāk attīstīties un pilnveidot sistēmu, kas stiprinātu Latvijas literatūras atpazīstamību starptautiskā līmenī.

Apgāda “Jumava” valdes priekšsēdētājs Juris Visockis norādīja, ka “Jumava” vairākus gadus ir iesaistīta grāmatu izdošanā un valdības atbalsts būtu tikai loģisks solis, lai šo darbu turpinātu.

Visockis informēja, ka “Jumava” gadā uz ārvalstīm tulko vidēji 10 autoru darbus, bet nākotnē gribētos izdot vismaz 20 autoru darbus.

“Tas ir ļoti dārgs process. Lai arī tagad tulkojam Latvijas literatūru no Lietuvas līdz Ķīnai, mēs cenšamies ieiet jaunos tirgos. Patlaban mums notiek sarunas ar Vāciju, bet, lai iekļūtu viņu tirgū, vēl ir daudz jāstrādā,” skaidroja Visockis.

Viņš piebilda, ka vērtīgi būtu, ja Latvija spētu piesaistīt starptautiskus aģentus, taču arī tam ir nepieciešams būtisks finansiāls atbalsts.

Izdevniecības “Latvijas Mediji” vadītāja Evija Veide atzīmēja, ka iepriekšējiem trijiem gadiem piešķirtais finansējums Latvijas literatūras atbalstam ir iztērēts lietderīgi, taču, lai turpinātu izaugsmi, ir nepieciešams finansējums.

“Ja finansējumu pārtrauks, tad nišu aizņems citu valstu literatūras. Tāpēc finansējuma piešķiršana ir būtisks moments, lai turpinātu nodrošināt Latvijas tulkojumus,” viņa teica.

Runājot par “Latvijas Mediju” pievēršanos latviešu literatūras tulkošanā, Veide sacīja, ka kompānija līdz šim ir pamatā koncentrējusies uz Latvijas tirgu un ārvalstu tirgum pievērsusies nesen.

“Patlaban mēs ārvalstīm tulkojam maz autoru darbus, bet nākotnē mēs gribētu attīstīt Latvijas literatūras eksportu. Precīzus skaitļus tagad nemācēšu teikt, jo tas būs atkarīgs no pašu un valsts finansējumu, bet, jo vairāk tulkoto darbu, jo labāk,” viņa sacīja.

Veide atzīmēja, ka nākotnē gribētu ārzemēs izdot trīs līdz piecus darbus gadā – gan bērnu, gan pieaugušo daiļliteratūru.

LETA jau ziņoja, ka Kultūras ministrija (KM) latviešu literatūras eksportam turpmākajos trīs gados pieprasījusi 831 000 eiro.

KM paredzējusi, ka 277 000 eiro piešķirami ik gadu no 2020. līdz 2022. gadam, lai varētu turpināt Latvijas valsts simtgadē sākto iniciatīvu.

Tāpat ziņots, ka Latvijas literatūras atbalsta platforma “Latvian Literature” aicinājusi Ministru kabinetu turpināt piešķirt atbalstu Latvijas literatūras izdošanai ārvalstīs.

Saistītie raksti

Valdības sēde, kurā tiks lemts par 2020. gada budžeta prioritārajiem pasākumiem, tostarp 277 000 eiro papildu finansējuma piešķiršanu platformai “Latvian Literature'”, notiks 23.augustā. “Latvian Literature” aplēses liecina, ka platformas darbības nodrošināšanai pēdējo trīs gadu līmenī nepieciešami 455 000 eiro.

KM norādīja, ka 2019. gada valsts budžeta prioritātēs ministrija prasīja 277 000 eiro Latvijas literatūras eksporta pēctecības nodrošināšanai, tomēr valdība to neapstiprināja. Tāpēc KM rada risinājumu 100 000 eiro šim mērķim novirzīt no Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma.

LA.lv