Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
18. septembris, 2015
Drukāt

Izdevies “airBaltic” piesaistīt finanšu investoru; gatavs ieguldīt ap 50 miljoniem eiro (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas nacionālajai lidsabiedrībai “airBaltic” ir izdevies piesaistīt finanšu investoru no Rietumeiropas, kas ir gatavs investēt lidsabiedrībā aptuveni 50 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja finanšu konsultāciju uzņēmuma “Prudentia” valdes priekšsēdis Kārlis Krastiņš.

Patlaban ir parakstīts nodomu protokols. Investora vārdu vēl nevarot atklāt konfidencialitātes noteikumu dēļ. Tas esot “solīds Eiropas investors”, kurš redzot “airBaltic” konkurētspēju. Darījuma sagatavošanā iesaistīts respektabls juridisks birojs un auditorfirma, kā arī kāda Latvijas banka.

Kopumā plānots kompānijas kapitālā ieguldīt 120-130 miljonus eiro – gan no valsts kā akcionāra, gan no investora puses. Valsts varētu ieguldīt ap 80 miljoniem eiro.

Lēmums par valsts kā akcionāra jauno ieguldījumu pamatkapitālā esot jāpieņem Ministru kabinetam. Atbildīgās
amatpersonas ir informētas par jauno lidsabiedrības biznesa plānu līdz 2021.gadam, un tuvākajās nedēļās jautājumu par ieguldījumu veikšanu lidsabiedrībā plānots izskatīt valdības sēdē.

Krastiņš prognozēja, ka līgums ar finanšu investoru varētu tikt parakstīts tuvāko trīs nedēļu laikā, kad arī tiks atklāts tā vārds. Tagad notiekot darbs pie akcionāru līguma projekta. Tiek veikti arī pārbaudes darbi, jo investoram jāatbilst drošības kritērijiem.

Krastiņš nenoliedza, ka ideālā gadījumā stratēģiskais investors būtu kāda lidsabiedrība, kas ieguldītu “airBaltic” ne tikai naudu, bet nodrošinātu arī vairāk pasažieru. Šāds investors joprojām tiekot meklēts. Finanšu investora atrašana gan neesot pretrunā ar stratēģiskā investora meklējumiem Āzijā. Satiksmes ministrija esot ieguldījusi pūles sadarbības veicināšanā ar Ķīnu transporta jomā, un tās sevi attaisnojušas. Patlaban notiek konkrētas sarunas ar spēcīgu Ķīnas grupu par sadarbību ar “airBaltic” un transporta jomā kopumā.

Krastiņš arī uzsver, ka reģionā ir liela konkurence investoru piesaistē, piemēram, investorus meklējot gan Polijas LOT, gan arī Somijas “Finnair”.

Kā norādīja “Prudentia” vadītājs, “airBaltic” izstrādājusi jaunu, strukturētu biznesa plānu līdz 2021.gadam, saskaņā ar kuru ieguldījumus paredzēts veikt jau šī gada laikā. Mērķis esot atjaunot lidsabiedrības floti. Ar Kanādas ražotāju “Bombardier” jau pirms pāris gadiem esot parakstīti līgumi par lidmašīnu iegādi, kas ļauj uz izdevīgiem nosacījumiem iegādāties lidmašīnas.

Pēc Krastiņa teiktā, šis gads aviokompānijai esot bijis gan grūts, gan svarīgs. Restrukturizācijas rezultātā samazinājies reisu un darbinieku skaits, optimizētas izmaksas, taču lidsabiedrība atgriezusies pie pelnītspējas. Kompānija varot un gribot attīstīties un esot labi pozicionēta, lai augtu, uzsver Krastiņš. To arī nosakot jaunais biznesa plāns, kurā paredzēta arī attīstība Tallinas un Viļņas lidostās. Kā sacīja Krastiņš, neskatoties uz igauņu pretdarbību, plānots turpināt attīstību Tallinas lidostā. Lietuviešu attieksme savukārt esot pretimnākošāka – tiekot sekmēta “airBaltic” attīstība Viļņā.

Kā ziņots, Satiksmes ministrija jau 2012.gadā laikraksta “Financial Times” Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicēja sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem izteikt piedāvājumus par “airBaltic” akciju iegādi. Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā “airBaltic” līdz 50% mīnus vienu akciju. Savukārt

“Prudentia” jau no 2010.gada sniedz konsultācijas valstij “airBaltic” jautājumos, arī par investora piesaisti.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) iepriekš informēja, ka “airBaltic” investora meklējumos notiek sarunas ar diviem avionozares uzņēmumiem, kā arī tiek vērtētas iespējas uzņēmumā iesaistīties visām trim Baltijas valstīm. Matīss jūlija beigās “airBaltic” investoru meklējumus raksturoja kā aktīvus, kas pašlaik nonākuši reālu pārrunu fāzē. Pēc ministra vārdiem, aviokompānijas attīstībai esot “divi, varētu teikt, trīs” scenāriji. Pirmie divi scenāriji ir saistīt ar privātu investoru piesaisti “airBaltic”, bet trešais variants saistās ar jau izskanējušo iespēju, ka Latvijas aviokompānijā varētu iesaistīties arī pārējās divas Baltijas valstis.

Ministrs atlikušo divu privāto iespējamo investoru vārdus nenosauca, bet raksturoja, ka abi ir aviācijas nozares uzņēmumi, viens no tiem esot tepat no Eiropas, bet otrs esot tālāks. Tieši sarunas ar aviokompānijām esot pavirzījušās tālāk nekā sarunas ar Baltijas valstīm par kopīgu saimniekošanu “airBaltic”, stāstīja Matīss un uzsvēra, ka abi sarunu virzieni neizslēdz viens otru, proti, ka varētu tikt gan piesaistīts privātais investors, gan arī Baltijas valstis varētu kopīgi piedalīties uzņēmumā, kontrolējot 50% plus vienu balsi.

Kā ziņots, kopš 2008.gada “airBaltic” bija finansiālas grūtības, kā rezultātā 2010. un 2011.gadā uzņēmums cieta būtiskus zaudējumus, tam bija negatīvs pašu kapitāls un tika veikti vairāki valsts atbalsta pasākumi. EK 2012.gada novembrī sāka padziļinātu izmeklēšanu, lai novērtētu dažādo pasākumu atbilstību ES noteikumiem par valsts atbalstu. EK pērn konstatēja, ka “airBaltic” pārstrukturēšanas plāns ļaus uzņēmumam kļūt dzīvotspējīgam ilgtermiņā, neradot nepamatotus konkurences traucējumus vienotajā tirgū.

2011.gada nogalē pēc AS “Latvijas Krājbanka” darbības apturēšanas Latvijas valsts no bankas pilnvarnieka par akciju nominālvērtību 224 000 latu iegādājās 47,2% “airBaltic” akciju, kuras bija ieķīlājis aviokompānijas privātais akcionārs BAS. Latvijas valsts savu rīcību skaidroja ar lidsabiedrības privāto akcionāru neizpildītajām saistībām. BAS īpašnieki bija kādreizējais “airBaltic” vadītājs Bertolts Fliks un “Taurus Asset Management Fund Limited”. Līdz ar to patlaban Latvijas valstij pieder 99,8% akciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Cerams, ka Rietumu banka!

Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (5)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+