Foto: Meaghan Dyer/Copyright Antiquity

Izdevies noskaidrot, kāds izskatījās akmens laikmeta slepkavības ierocis 3

Veicot izrakumus uz neolītu jeb vēlo akmens laikmetu attiecināmos apbedījumos, arheologiem Eiropā vairākkārt nācies konstatēt mirušo galvaskausos trieciena izraisītu traumu pēdas; dažkārt lūzumi galvaskausā sadzijuši, bet visbiežāk kļuvuši par nāves iemeslu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Zinātnieki, pieļaujot, ka galvaskausa traumas gūtas karadarbības vai kādu konfliktu gaitā, līdz šim tomēr ļoti reti centušies noskaidrot no kāda ieroča akmens laikmeta cilvēks cietis. Edinburgas universitātes zinātnieku grupa eksperimentālā ceļā konstatējusi, kas, visticamāk, varējis izraisīt tāda rakstura kaulu bojājumus, vēstīts žurnālā “Antiquity” jaunākajā numurā.

Durošus un cērtošos metāla ieročus cilvēce iepazina bronzas un dzelzs laikmetā, taču akmens laikmetā tādus vēl nepazina. Akmens laikmeta neolīta periodā, kas Eiropā attiecināms uz 7000 – 2000 gadiem p. m. ē., nāvējošākais ierocis bija koka vāles. Tās turpināja izmantot arī nākamajās tūkstošgadēs, taču vairs nekā svarīgāko ieroci. Kā “Antiquity” pavēstījusi pētnieku grupas vadītāja, Edinburgas universitātes doktorante Megana Daiere, eksperimentiem izmantota rekonstruēta koka kaujas vāle, kāda lietota pirms 5500 gadiem. Tas ir 1,2 kg smags ar vienu vai abām rokām turams koka sitamais, tā sauktā “Temzas vāle”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savu nosaukumu artefakts ieguvis, pateicoties atrašanas vietai – pārpurvotam Temzas krastam Londonas apkaimē. Purvainajā augsnē koksne bezskābekļa vidē bija lieliski saglabājusies. Pēc konservācijas kriketa nūjai līdzīgais priekšmets nonāca Londonas muzejā. Daiere uzskata, ka tieši tāds izskatījās ierocis, ko akmens laikmeta cilvēki ņēma līdzi, ja bija paredzams kādu nogalināt.

Lai eksperimentāli noskaidrotu kādus bojājumus tas nodara, tika izmantoti no sintētiska materiāla izgatavoti cilvēka galvas modeļi, kādus parasti lieto šaujamieroču testēšanai. Vāles sitieni šajos “galvaskausos” radīja lineārus lūzumus un plaisas. Eksperimentā iegūtie bojājumi izrādījās tuvu tiem, kādus antropologi jau agrāk konstatējuši 67 akmens laikmeta cilvēku masu apbedījumā pie Šlecas pilsētiņas Austrijā, 33 km attālumā no Vīnes. Zināms, ka slaktiņš pie Šlecas noticis 5200 gada p. m. ē. un nogalinātie bijuši kādas apmetnes iedzīvotāji. Ar lielu varbūtību var secināt, ka daudziem no viņiem dzīvības laupītas ar “Temzas vālei” līdzīgu ieroci.