Mobilā versija
Brīdinājums +14.7°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
31. maijs, 2016
Drukāt

Izdevīgs maiņas darījums – “LA” pret “Spiegel” (1)

Foto - Kārlis TkačovsFoto - Kārlis Tkačovs

Viens no Annas Veidemanes vaļaspriekiem ir skaista dārza kopšana.

Jelgavniece Anna Veidemane “Latvijas Avīzi” abonē jau sen. Kad izlasījusi pati, iedod laikrakstu kaimiņienei – frau Ženijai (Ženijas kundzei), kura pārcēlusies no Vācijas uz Jelgavu pavadīt mūža nogali.

Ženijas kundze salīdzinot, ka Vācijā tik teicamus apstākļus kā Latvijā viņa par pensiju sev nevarētu nodrošināt, jo šeit tiek aprūpēta pašas nopirktā mājā, bet Vācijā ļoti labam pansionātam naudas nepietiktu. Kad pie Ženijas atbraukuši draugi no Vācijas, sacījuši: “Tev tik skaista māja, puķes, esi gan tu laimīga!” Viņa Annai pretim dod vācu žurnālus “Spiegel” un “Stern”. Tāpēc Anna joko: “”Latvijas Avīze” man ir izdevīga maiņas prece!” A. Veidemane ir strādājusi Latvijas Lauksaimniecības universitātes valodu katedrā, labprāt lasa svešvalodās.

Uz jautājumu, kas “LA” piesaista visvairāk, Anna atbild, ka tā ir konsekventi izturētā vadlīnija – “būt saimniekiem savā zemē!”, ko dažādās jomās un izpausmēs īsteno visi žurnālisti. Par izcilību Anna slavē abus “LA” karikatūristus un teic, ka feļetonista Līcīša stilu var pazīt no pirmās rindiņas. Lasa Māra Antoneviča komentārus; priecājas par Otto Ozolu – “viņš sevi ir apliecinājis kā respektējams publicists”.

A. Veidemane vērtē: “”LA” raksta par valodu, kas ir ikvienas tautas savdabības, universalitātes zīme. Prast valodu ir cieņas izpausme, ja esi izvēlējies šo zemi par savu dzīves vietu. Kā var vadīt pašvaldību, neprotot valsts valodu? Manuprāt, tas rāda attieksmi pret pamatiedzīvotājiem, pret Latvijas vēsturi.” Par ministru, kurš sakās nešķirojam, izteikties latviski vai krieviski, Anna ir skarba: “Tas vien ir apliecinājums, ka darīšana nav ar valstsvīru.” Viņa atgādina, ka latvieši nav tikuši vaļā no līkās muguras sindroma:

“Vai ir dzirdēts, ka saka: esmu ķīniešu, angļu vai franču tautības? Taču nez kādēļ mutiski un rakstu valodā čum un mudž “viņš ir krievu tautības”.” Par neseno “Saskaņas” politiķa Jāņa Urbanoviča rīcību, vēršoties pie Obamas nepilsoņu jautājumā, A. Veidemane spriež: “Urbanovičs pazemo nepilsoņus, uzskatot, ka viņi valsts valodu nav prast spējīgi, tāpēc glābt viņus var tikai Obama. Iegūt pilsonību nozīmē apgūt valsts valodu un uzkrāt elementāras zināšanas par Latviju.”

Anna pozitīvi vērtē “LA” “Kultūrzīmes”, uzticas teātra kritiķu viedoklim un pēc recenzijas izlasīšanas nolemj, vai ir vērts iet uz izrādi vai ne. Pārskata arī rakstus par saimniekiem, lauku un vides tematiku: “Labi zinu, kā saimniekot sāka Juris Cīrulis un Jānis Vinters, kādi ir viņu sasniegumi šodien. Darbs un prāts visa pamatā.”

Annai rūp vides sakoptība. Viņa nesen bijusi ceļojumā Vācijā un salīdzina: “Vācijā prātoju: saimnieko arī vācu zemnieks, bet viņa sētā neredz lūžņus, būceņus, čupas, krāvumus. Attieksme pret savu īpašumu, savu teritoriju arī ir tēvzemes patriotisms. Savulaik Izraēlā un Irānā ar roku aptaustīju ūdens pievadcaurulītes, kas dod dzīvību ik stādiņam. Mēs savas zemes svētību pārāk bieži nenovērtējam.”

Annas vaļasprieki ir grāmatas, ceļošana, puķu audzēšana. Tagad viņa lasa grāmatu “Brīnumainā kārtā…: stāsti par Bruņa Rubesa trim mūžiem”. To, tāpat kā pirms tam lasītos Miķeļa Valtera memuārus, iesaka ikvienam, īpaši jauniešiem. Jo tie ir stāsti par sevis izglītošanu, mērķtiecību, augstiem sasniegumiem karjerā, patiesu Latvijas mīlestību un kalpošanu tai.

Anna visiem novēl: “Celt godā Dievzemīti – tās vēsturi, dabas krāšņumu un senču strādātgribu. Lai zūd gļēvulība un tieksme pēc trekna kumosa svešumā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Par godu mūsu vētrainajai naktij!

Nesen Karību jūras salā plosījās viesuļvētra “Irma”, kurai drīz Atlantijas okeānā sekoja viesuļvētra “Marija”. Savukārt Eiropā, tajā skaitā Latvijā, lielu lietu un vēju atnesa ciklons, kam dots vārds “Tomass”. Kā dabas stihijām tiek piešķirti vārdi? LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis raksta: “Tropisko vētru vārdi ir zināmi jau uz priekšu. ASV Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde (NOAA) ir izveidojusi sešus sarakstus, kuros ir gan sieviešu, gan vīriešu vārdi alfabētiskā secībā. Tādējādi vētru nosaukumi ik sešus gadus atkārtojas. Dažkārt vienā viesuļvētru sezonā izveidojas tik daudz tropisko vētru, ka sarakstā aptrūkstas vārdu. Tad vētrām nosaukuma vietā piešķir grieķu alfabēta burtu – Alfa, Beta, Gamma.”

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (91)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+