Mobilā versija
+0.6°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
27. oktobris, 2017
Drukāt

Izdevīgs pirkums vai noziegums? (13)

Foto - Marta OplucāneFoto - Marta Oplucāne

Viltotās preces, kuras konfiscējuši muitas darbinieki.

Viltoto preču apjomi augtin aug. Cilvēki tās labprātīgi iegādājas un lieto, nenojaušot, ka tādā veidā tiek atbalstīta organizētā noziedzība. Var šķist – kādēļ gan nevarētu pirkt preces, kas maksā krietni lētāk, bet izskatās tikpat labi? Tādēļ, ka šādā veidā ne tikai tiek kropļota godīga konkurence, bremzēta valsts tautsaimniecības attīstība, bet arī radīti nopietni draudi paša pircēja drošībai un veselībai.

Nebaidās pirkt viltotas zāles

Apzināta viltojumu pirkšana vai nelikumīga mūzikas un filmu lejupielādēšana un straumēšana ir zādzība. Tas ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums. Patentu valde uzsākusi kampaņu “Viltotā realitāte”, kuras mērķis ir brīdināt cilvēkus par apdraudējumu, ko rada viltotu preču, kas uzdotas par oriģināliem, iegāde. Piemēram, šāda veida zāles mēdz izgatavot no nepārbaudītām izejvielām, neveicot nekādas drošības pārbaudes. Pērkot nepārbaudītus medikamentus, var gadīties kā mātei un meitai, kas septembra sākumā vitamīnu vietā saņēma narkotikas un nokļuva slimnīcā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījumiem, viltojumi ik gadu Latvijas tautsaimniecībai nodara 141 miljonu eiro lielus zaudējumus. Tādā veidā arī darba tirgū tiek zaudētas aptuveni 2500 darba vietas. “Diemžēl, bet šis “fenomens” izplatās arvien straujāk. Kādreiz pārsvarā viltoja modes apģērbus, dārgus rokaspulksteņus, somas. Mūsdienās šis klāsts ir daudz plašāks – elektropreces, mašīnu rezerves daļas, medikamenti u. c. Vērtējot pa nozarēm, pirmo vietu tomēr ieņem apģērbi un apavi. Otrajā vietā ir parfimērija, trešajā – alkoholiskie dzērieni. Biedējoši ir tas, ka ne vienmēr iedzīvotāji apzinās apdraudējumu, kas var rasties, iegādājoties viltotas preces. Ir cilvēki, kas uzskata, ka tā nav nosodāma rīcība, bet gan prātīgs pirkums. Tomēr vēlos likt uzsvaru, ka šādā veidā var radīt draudus ne tikai sev, bet arī saviem tuviniekiem. Neizvēloties oriģinālu, cilvēks atbalsta organizētās noziedzības grupas, kas nodarbojas ar viltotu preču izplatīšanu. Tāpat notiek patērētāju maldināšana un legālās uzņēmējdarbības bremzēšana,” satraucies par cilvēku neapdomību ir Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.

Muitnieki un policisti mācās

Šā gada deviņos mēnešos Latvijas muitas darbinieki ir aizturējuši 54 tūkstošus viltoto preču vienību. Šāda veida pārbaudes tiek veiktas katru dienu. Tādēļ šobrīd Latvijā ir vairāk nekā tūkstotis aktīvu tiesību īpašnieku, kuri pieteikuši savas preces aizsardzībai. Muitas dienesta apkopotie dati liecina, ka pēdējo divu gadu laikā to preču vērtība, kas aizturētas uz Latvijas robežas, ir vairāk nekā septiņi miljoni eiro. “Šis darbs nav viegls. Lai atklātu viltojumus, efektīvi aizsargātu šo tirgu, muitniekiem ir jābūt ļoti vērīgiem. Ņemot vērā viltojumu lielo daudzumu, preču zīmju īpašnieki katru gadu apmāca muitas dienestus visā Latvijā. Viņiem ir specifiskas zināšanas, kuras tiek nodotas gan mums, gan policijas darbiniekiem. Konkrētās apmācības tiek organizētas vairākās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Kā arī sadarbojamies ar lielākajiem preču īpašniekiem, atsevišķi rīkojot profesionālos seminārus,” “LA” pastāstīja Muitas pārvaldes Riska vadības daļas ierobežojumu un aizliegumu uzraudzības nodaļas vecākais muitas eksperts Egīls Misītis. Visbiežāk muitnieki konfiscē apģērbu, apavus, somas un medikamentus. Lielākā daļa viltoto preču Latvijā tiek ievestas no Ķīnas, Singapūras, Turcijas, Ukrainas un Krievijas.

Lupata ir un paliek lupata

“Viltoto preču lietā pārstāvu klientus kopš 2001. gada. Interesants bija laiks, kad uzsāku darbu šajā jomā. Ekonomikas policijā par mums diezgan klaji pasmējās, sakot: “Kāda starpība, kur tas “Dolce&Gabbana” krekliņš ir ražots? Lupata ir un paliek lupata.” Tomēr lēni un pamatīgi strādājot ar tiesību aizsardzības iestāžu darbiniekiem, skaidrojot, ka runa jau nav tikai par somām un T krekliem, šo gadu laikā ir jūtams progress. Vislielākā pretestība tam, lai notiktu efektīva cīņa pret viltojumiem, novērojama tabakas industrijā. Tabakas izstrādājumi Latvijā ne tikai ienāk importa vai tranzīta ceļā, bet tiek ražoti arī šeit uz vietas. Runājot par modes precēm, ne vienmēr var skaidri noteikt, vai tās ir viltotas. Dzīves stila preču jomā viltojumi dalās divās daļās – lētie un dārgie. Piemēram, uzreiz var pateikt, ja pulkstenis “Rolex” ir no plastmasas. Bet ir arī tādi viltojumi, kas tiek pārdoti veikalos par 5000 eiro un atgādina oriģinālo ražojumu. EUIPO nupat kā veicis pētījumu četrās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kurā konstatēts, ka vairāk nekā 27 tūkstoši interneta veikalu tirgo viltotas preces. Vēl viena ikgadēja pētījuma dati liecina, ka 2016. gadā tika aizturēts 41 miljons viltotu preču uz ES ārējās robežas. Manuprāt, tie ir skaitļi, ko vērts paturēt prātā,” savā pieredzē dalās zvērinātu advokātu biroja “Vilgerts” vecākā partnere Ineta Krodere.

1_8

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. "Rolex" no krūmiem Atbildēt

    Kas no tā, ko pie mums tirgo, nav KRUTKA? AK jā, varbūt daļa humpalu nav viltotas …

  2. Ja runājam par viltotām zālēm, tad paliek atklāts jautājums, ar ko viņas atšķiras. Kā vienas, tā otras kaitīgas veselībai. Oficiālām dārgajām zālēm kāds uzpirktais klerks nepievieno profesora doto atdzinumu, ka zāles izplatīt aizliegts, jo kaitīgas veselībai, un viltotās zāles iztiek bez tā profesora atdzinuma. Radi šad tad atved kādu kafijas bundžu no Norvēģijas. Iepakojumi vienādi, tikai saturu salīdzināt nevar. Tā ka mūs pasaule par īsti gudriem neuzskata, sūta viszemākās kvalitātes preces, bet naudu iekasē pēc tās augstākās proves. Bez elektrības neko nesaražosi. Bet mūsu valdības vīreļi godam nopelnījuši Ginesa rekordu. Izmantojot fosilo degvielu ražojam zaļo elektroenerģiju Man tikai nav skaidrs, kāpēc pārbaudām izplūdes gāzes automašīnām, tur arī izmanto fosilo degvielu, tātad braucam izmantojot zaļo enerģiju. Un čiepstēt Latvijā par pakaļdarinājumiem, nudien, tas nav nopietni.

  3. Simtkāršu cenu šmotkām uzlikt un tad aizliegt alternatīvas gadījumā nav noziegums?

  4. Manuprāt, par šo tematu runā jau x gadus, uzskatot, ka ikviens “viltojuma” pircējs ir dižblēdis un nelietis. Faktiski tas viss ir lielisks, apzināts bizness ar vienu niansi – Tu vari par sevi parūpēties lētāk un pie reizes vēl noslaukt soda naudu. Pieļauju, ka daudziem zināmiem zimoliem pakaļdarinājumu bizness ir tikpat ienesīgs. Vienīgais noteikums – nedrīksti “iekrist”, jo tad Tevi sodīs.
    Latvijas problēma ir sistēmas cilvēku sapratnes trūkums (stulbums, pakļāvība, neprofesionalitāte), cik Latvijā ir piktspējīgu iedzīvotāju. T.s. “lietoto preču” veikali parādās arvien vairāk, vai Tev ir Abibas vai Adidas – liela šķirba. Toties valsts iestāžu un juridiskais bizness strādā “uz urrā”! Domāju, ka, pērkot šmigu, zāles un visu citu, cilvēks pats ir atbildīgs par savu veselību. Nevienai valstij tur nav nekādas daļas. Sistēmai jārūpējas, lai viltotās preces netirgotu, nevis lai valsts pilsoņus divkārt apzagtu vai iesaistītu privātdetektīvdarbos. Jo tas ir sistēmas pienākums nodrošināt preču īstumu nevis vēl nozagt nopirkto!

  5. fufelis ne pētijums Atbildēt

    kāds veikli manipulē ar exel tabulu, bet ar realitāti tam nav nekāda sakara. lai viņi pamato to darbavietu zaudešanu. pie mums ne orģinālus ne viltojumus neražo tāpat par tiem zaudejumiem- čiksa kas nopērk tirgū pradu pa 20 eiro nekad nenopirks orģinālu pa tūkstošiem tāpec rēķinat ka starpiba cenās ir zaudejumi, ir pastulba iedoma

  6. 1991. gadā, pie varas nākusī komunistu un VDK darbinieku koalīcija, it kā aizgāja pa rietumu attīstības ceļu, bet visi principi palika tādi paši, kā padomju laikā. Igauņiem pie varas nonāca Pilsoņu kongres un tāpēc mēs arī esam igauņiem pakaļā, visās lietās. Igauņi tiešām izvēlējās rietumu demokrātiskās vērtības un rietumu attīstības ceļu. Mums kā zaga, tā zog kā savulaik pie padomju varas. Ja godīgi, tad daudzās lietās okupācijas vara izturējās pret iedzīvotājiem labāk, nekā tagad, pašu vēlētie kundziņi.

  7. Vai tad Latvijas valsts vadības sistēma arī nav organizēta noziedzība?

  8. Vai tad Latvijas valsts valdības sistēma arī nav organizēta noziedzība?

  9. Pilnīgs fufels Neko Latvijas ekonomika nevar zaudēt un nekādas darba vietas ar nē Pie mums taču neko neražo no tiem zīmoliem Piedevām dārgos zīmolus pie mums arī nepērk Speciāli meklē lai būtu lētais viltotas Kas var atļauties oriģinālu tie paši no ārzemēm ved jo te neuzticas pirkt

  10. Nu ne mazāku kaitējumu tautsaimniecībai nodara izzagtie desmitiem un simtiem miljoni eiro. Enerģētikā tas notiek pilnīgi atklāti. Zelta tilts pāri Daugavai…, visu neuzskaitīt. Par to gan būtu jāuztraucas. Savukārt pirkt ļoti dārgu, vai lētāku lupatu, katra brīva izvēle.

  11. princips vienkāršs Atbildēt

    samazināsiet vietējām precēm nodokļus – atkritīs ievedējiem kāre ievest !

  12. kas taas ir par kaķa vaimanām,kas te sarakstītas? Katrs Saimnieks taču pats nosaka,ko ienesīs viņa mājās,ko ne ! Paši savu ražošanu nolaiduši uz grunti,nu vaimanā.Būtu kaunējušies ko tādu teikt un rakstīt ! Drīz *ūdu ieliks mutē,un varēsiet šmakstināt,jo žēl būs izspļaut 😉

Darbs ir, bet nav kas strādā (63)Nacionālā apvienība nākotni redz vietējiem melnstrādniekiem un ievestiem inženieriem
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+