Foto-LETA

Izdevumi pabalstiem var pieaugt 3

Valsts speciālajā budžetā būtiski straujāk, nekā prognozēts, aug izdevumi slimību un bezdarbnieku pabalstiem. Lielāki izdevumi šiem mērķiem, visticamāk, būs nākotnē, tāpēc valdība uzdevusi Finanšu ministrijai (FM) un Labklājības ministrijai (LM) vērtēt situāciju un piedāvāt risinājumu.

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 154
Lasīt citas ziņas

Šā gada pirmajā ceturksnī vidējais bezdarbniekam maksātais pabalsts kāpa par 14,7%, vidējā darba samaksa (pirms nodokļu nomaksas) par 5,3%, bet minimālās algas kāpums bija 2,8%. Lai gan vidējais bezdarbnieka pabalsts absolūtā summā nav liels, ik gadu par vairākiem tūkstošiem kāpj tā saņēmēju skaits, turklāt bezdarbs Latvijā samazinās. Kāpj arīdzan gan slimības pabalstu saņēmēju skaits, gan šajos pabalstos maksātās naudas summas. Pērn ik mēnesi slimības pabalstos maksāja 9,5 milj. eiro, gadu agrāk – 6,8 milj. eiro. Nākamā gada mēneša prognoze ir 13,2 milj. eiro. Bezdarba pabalstos pērn ik mēnesi 38 070 cilvēku maksāti 8,5 milj. eiro, gadu agrāk – 35 849 darba meklētājiem 7,1 milj. eiro. Nākamā gada mēneša izmaksu prognoze ir 11 milj. eiro. Kopš 2015. gada slimības pabalstiem ir atcelti griesti – tos maksā 80% apmērā no darba nespējas kalendāro dienu skaita un dienas vidējās iemaksu algas reizinājuma. Savukārt pabalstu bezdarba gadījumā kopš 2013. gada maksā deviņus mēnešus. Pirmos trīs mēnešus pabalstu maksā piešķirtajā apmērā, nākamos trīs mēnešus 75% apmērā no piešķirtā, bet pēdējos trīs mēnešus 50% apmērā no piešķirtā pabalsta summas. Piešķirtā bezdarbnieka pabalsta summa ir atkarīga arī no kalendāra dienas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas un bezdarba perioda kalendāra dienu skaita mēnesī reizinājuma summas, kas ņemta 50 līdz 65% apmērā (atkarībā no darba stāža).

LM Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece teic, ka izdevumi aug pamatoti. “Tie ir pamatoti tāpēc, ka pieaug iemaksu maksātāju un to cilvēku, kam ir tiesības uz pabalstiem, skaits. Kāpj arīdzan algas. Šajā gadā cilvēki vairāk slimoja, jo bija lielāka gripas epidēmija. Tāpat cilvēki ilgāk dzīvo un ir vecāki, pieaug dzimstība, proporcionāli vairāk bērni slimo, pieaug bērnudārzu pieejamība, un no tā izriet, ka bērni vairāk slimo, veselības aprūpes pieejamība. Visus izdevumus iespējams segt no iemaksu veicēju izdarītajām iemaksām 34,09% no saņemtās algas. Cilvēki ir maksājuši sociālās apdrošināšanas iemaksas, un viņiem ir tiesības saņemt pabalstus, iestājoties riskam,” izmaksu kāpumu pamato J. Muižniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers pie slimības pabalstu kāpuma iemesliem nosauc arīdzan pensijas vecuma celšanu (vecāki cilvēki biežāk slimo) un veselības aprūpei piešķirto nepietiekamo naudas daudzumu. Valdis Keris, Veselības aprūpes un sociālo darbinieku arodbiedrības vadītājs, piebilst – nauda, ko nesaņem veselības aprūpes nozare, ir jāsamaksā slimības pabalstos. “Ja sliktāk pieejama veselības aprūpe, vairāk cilvēku slimo un vairāk jātērē veselības aprūpei. 2020. gadā Latvijas veselības aprūpes finansējumam ir jāsasniedz četri procenti no IKP, tāpēc nākamajā gadā šo īpatsvaru vajadzētu palielināt līdz 3,25 procentiem. Pie patlaban budžeta projekta apspriešanas laikā solītajiem papildu 34 miljoniem eiro vēl ir jāatrod vismaz 43 – 45 miljoni eiro,” tā V. Keris.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa vērtē: “Mēs uzskatām, ka darba grupa ir nepieciešama, lai izvērtētu spēkā esošo likumdošanu slimības pabalstu un bezdarbnieku pabalstu aprēķināšanai un izmaksas ilgumam, jo Labklājības ministrija korekti norāda, ka statistiski ir pieaudzis vidējais atalgojums valstī, kā arī dzimstība, kas ietekmē slimības pabalstu apmērus un izmaksu palielināšanos. ”

VIEDOKLIS

Jānis Platais, Fiskālās padomes priekšsēdētājs: “Straujš izdevumu pieaugums darba nespējas un bezdarba pabalstiem ir uztraucošs. Padome seko, lai VSA uzkrājums atjaunotos nepieciešamajā līmenī kopš pagājušās ekonomiskās krīzes, lai varētu turpināt sniegt sociālo palīdzību visos apdrošinātajos sociālo risku gadījumos, arī tādā situācijā, ja ekonomikas attīstībā iezīmētos nelabvēlīgas tendences. Diemžēl pēdējos gados izdevumu līmenis valsts speciālajā budžetā, kas pārstāv VSA sistēmu, ir bijis augstāks nekā plānotais un nav notikusi uzkrājuma veidošana pietiekamā līmenī.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.