Foto – Timurs Subhankulovs

Izdevumi pārtikai – 224 lati mēnesī 0

“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts, izmantojot Igaunijas Uzturzinātņu asociācijas un Zviedrijas Nacionālā pārtikas dienesta ieteikumus, izveidojis katrā Baltijas valstī vienam cilvēkam un vienai ģimenei nepieciešamo pārtikas produktu grozu un salīdzinājis naudas izdevumus pirkumu veikšanai.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Ar pilnvērtīga uztura nodrošināšanai vajadzīgo produktu daudzumu, to pirkšanai vajadzīgo naudas summu salīdzinājumu visās Baltijas valstīs vakar tika iepazīstināti žurnālisti.

Četru cilvēku ģimene, kurā audzina vienu pirmsskolas vecuma bērnu un vienu pusaudzi un kurā vecāki pelna valstī vidējo algu, Latvijā pārtikas produktiem ar pamatcenu šā gada janvārī tērētu Ls 224 jeb 32,4% no saviem naudas ienākumiem. Salīdzinājumam – Igaunijā tēriņi pārtikas produktiem veidotu Ls 214 (22,4% no ģimenes budžeta), bet Lietuvā – Ls 196 (28,6% no ģimenes budžeta). Pārtikas groza veidošanā pieņemts, ka mājsaimniecības visus produktus pērk lielveikalos “Rimi”, “Maxima”, “Mego” un “Supernetto”, turklāt ēdiens tiek gatavots mājās un ņemts līdzi uz darbu vai mācību iestādi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rēķinot uz vienu pieaugušu ģimenes locekli, izdevumi pārtikas produktiem Latvijā veidotu Ls 63, Igaunijā – Ls 60 un Lietuvā – Ls 55. Atgādināšu, ka Centrālās statistikas pārvaldes iekļautajā iztikas minimumā izdevumi pārtikas produktiem vienam cilvēkam novērtēti 
Ls 53,40 lieli.

Vairāk nekā trešdaļu no Baltijas valstu mājsaimniecību pārtikas groza izmaksām veido gaļas un zivju produkti. Igaunijā viena ģimene par šiem produktiem janvārī maksāja Ls 85 (40% no pārtikas groza kopējām izmaksām), Latvijā – Ls 77 (34%) un Lietuvā – Ls 69 (35%). Visaug-stākās svaigas gaļas un zivju cenas ir Igaunijā, kur kilograms cūkgaļas vidēji maksā Ls 3,45. Salīdzinājumam – Latvijā cena ir 
Ls 3,17, bet Lietuvā – Ls 2,67.

Otra lielākā izdevumu grupa ir maize un graudaugi. Šajā grupā iekļauta rupjmaize, baltmaize, makaroni – spageti, rīsi, auzu pārslas, putraimi, griķi, manna un milti. Ģimene Igaunijā šo produktu pirkšanai tērētu Ls 32 (15% no kopējām izmaksām), Lietuvā – Ls 34 (17%), bet Latvijā – 
Ls 37 (16%). Šajā pārtikas produktu grupā visi produkti, izņemot baltmaizi, Latvijā ir visdārgākie. Ģimenes par baltmaizi Lietuvā maksā vidēji Ls 1,27 par kg, Latvijā – Ls 1,13, bet Igaunijā – Ls 0,92.

Arī par piena produktiem, dārzeņiem un taukvielām Latvijā dzīvojoša četru cilvēku ģimene maksā visvairāk. Savukārt par augļiem Latvijā un Igaunijā vienai ģimenei izdevumi ir vienādi – aptuveni Ls 25 mēnesī, bet Lietuvā – Ls 22.

Pētījuma veicēji arī secina, ka, pērkot īpašo piedāvājumu (atlaižu) produktus, Latvijas pircēji var ietaupīt visvairāk – līdz pat 14% (Ls 31) no pārtikas groza izmaksām. Lietuvā ietaupījumi veidotu 8% (Ls 16), bet Igaunijā – ne vairāk kā 3% (Ls 6). Ņemot vērā šo ietaupījumu, par visdārgāko kļūst Igaunijas pārtikas grozs, kas četru cilvēku ģimenei veidotu 
Ls 208 lielas izmaksas. Latvijā izdevumi pārtikai kristu līdz Ls 193 mēnesī, bet Lietuvā – līdz Ls 180.

Reklāma
Reklāma

Vienlīdz liela nozīme izdevumu samazināšanā ir atbildīgai un prasmīgai saimniekošanai, izvairoties no neapēstu pārtikas produktu nonākšanas atkritumos. “Ēdienkartes un pirkumu plānošana, iepirkšanās pēc saraksta – šie ir lietderīgi ieradumi, kas neļaus pirkt neko lieku,” teic “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriana Kauliņa.