Mobilā versija

Agrotops

 

Agro Topā decembrī

Lauksaimnieku degvielu krāsos dzeltenu
No nākamā saimnieciskā gada būtiski mainīsies bezakcīzes dīzeļdegvielas piešķiršanas kārtība – turpmāk tā būs marķēta, daudzums diferencēts atkarībā no nozares un būs jāmaksā minimālā akcīzes nodokļa likme.

Lauksaimnieki ir savas valdības nodoti
Jānis Dzenis apsaimnieko 360 ha bioloģiskajā graudkopības un lauku tūrisma saimniecībā Kalnavoti Kokneses pagastā. Viņš ir eiroskeptiķis, un tāds aizvien ir bijis. Ne pozas, bet argumentētas pārliecības dēļ. Saruna ar Jāni Dzeni par Latvijas un Eiropas agrārpolitikas redzamajām un neredzamajām pusēm.

Aizvadītās sezonas slimības un kaitēkļi kviešu sējumos
Aizvadītā sezona ziemas kviešiem sākās 2013. gada rudenī un nebija no vieglākajām. Pagājušā gada nogalē ziema tā arī neiestājās – nebija ne sniega, ne zemas temperatūras, ziemas kviešu lauki daudzos novados bija pārlieku slapji. 2014. gada janvāra sākumā joprojām turpinājās ieilguša rudens laika apstākļi, līdz mēneša vidū sākās ziema...

Kanādieši audzē Skrīveru šķirnes Eiropas tirgum
Varam būt lepni par milzīgajām platībām – gandrīz 1000 ha –, kas Kanādā tiek apsētas ar Latvijā veidotajām zālaugu šķirnēm – timotiņu 'Varis' un 'Teicis', sarkano āboliņu 'Jancis' un bastardāboliņu 'Menta'.

Griķis – kultūra parastā
Viens no lielākajiem griķu audzētājiem – Gulbenes novada Rankas pagasta z/s Kalnakaļvi saimnieks Jānis Kļaviņš – griķus aizvadītajā pavasarī iesējis 121 ha platībā. Par bioloģiskās saimniekošanas lielāko izaicinājumu viņš uzskata augsnes nodrošināšanu ar organiku.

Jauns projekts pākšaugu izpētei
Mainoties vides un lauksaimniecības prasībām Eiropā, pastiprināti tiek pievērsta uzmanība ilgtspējīgai saimniekošanai. Viens no tās pamatiem ir audzēto laukaugu sugu dažādošana. Pēdējos gados arvien palielinās interese par dažādu pākšaugu audzēšanu un izmantošanu pārtikā un lopbarībā.

Govju un kazu slaukšanas jaunumi izstādē EuroTier 2014
Izstāde EuroTier ir viena no lielākajām starptautiskajām izstādēm pasaulē, kur tiek demonstrēta jaunākā lopkopības tehnika un tehnoloģijas. Šajā rakstā par vienu no aktuālākajām izstādes tēmām – jaunākajām izstrādnēm lauksaimniecības dzīvnieku slaukšanas mehanizācijā.

Govju barošana krīzes apstākļos
Dzīvē nereti ir liela starpība starp konsultanta sastādīto barības devu un to, ko govs reāli apēd. Barības apēdamību ietekmē arī tas, kā tā ir sagatavota. Nepareizi sagatavots barības maisījums izmaksā 2–3 kg piena no govs dienā...

Kā slaukšanu robotā apvienot ar ganīšanu
Parasti, ja govis tiek slauktas, izmantojot automātiskās slaukšanas sistēmas, tās tiek turētas kūtī visu gadu. Taču pastāv iespēja arī apvienot slaukšanas robota izmantošanu ar ganīšanu.


Kā saglabāt sienu un salmus āra apstākļos un šķūnī?

Domājot par govju labturību, izvēlas robotus
Kamēr SIA Stalbe agro vadītāja Aija Balode Rīgā cīnās par visu piensaimnieku tiesībām izdzīvot, tikmēr saimniecības pārraudze Silvija Šīrante un speciāliste Zane Jonāse izrāda Agro Topam slaucamo govju jaunos apartamentus. Augustā novietnē uzstādīts jau otrais kompānijas Lely slaukšanas robots.

Jauna gaļas liellopu šķirne Latvijā – Salēra
Valkas novada Kārķu pagasta z/s Jasmīni ganāmpulkā ir Latvijā maz zināmās Salēras govis. Edmunds Juškevičs šos liellopus pirms desmit gadiem ieveda no Francijas, lai tie palīdzētu briežiem noēst zāli, taču nu gaļas liellopu audzēšana ir kļuvusi par vienu no pieciem saimniecības biznesiem.

Latvijas lielākie aitu ganāmpulki 2014
Latvijā šā gada vasarā bija 4283 aitu ganāmpulki, no kuriem lielākajā ir vairāk nekā tūkstotis aitu māšu, liecina Lauksaimniecības datu centra dati.

Mūsu stāsts ir par biznesu
Viens no SIA Dagdas aitas īpašniekiem Guntis Gūtmanis ieskicē pirms gada dibinātās Latvijas Gaļas aitu audzētāju asociācijas mērķi – palielināt saražotās jēra gaļas apjomu valstī.

Augļu dārzi 2014. gadā
No Latvijas dārzos gūtajiem novērojumiem un pieredzes mācāmies, sevišķi, ja dārzi novēroti vairākus gadus pēc kārtas. Pētot vienu un to pašu šķirni dažādos apstākļos, varam novērtēt ne tikai kādas darbības ietekmi, bet arī tās pēcietekmi turpmākajos gados.

Bioloģiskiem dārzeņkopjiem bioloģiski audzētas sēklas
Bioloģiski ražotās sēklas fasē atšķirīga dizaina un krāsas pakās, lai novērstu to nejaušu sajaukšanos ar konvencionālajām. Ķīmiskās kodināšanas vietā sēklas termiski dezinficē.

Pēc kāpostiem uz Kāpostnīcu
SIA Kāpostnīca  meklējama Bauskas novada Brunavas pagastā. Saimnieki sāka ar kāpostu audzēšanu, tad radās doma par skābēšanu, kas tagad ir pārtapusi dažādu patēriņam gatavu produktu ražošanā.

Abonēt drukātu izdevumu
Abonēt
Abonēt
e-izdevumu
Abonēt
Draugiem Facebook Twitter Google+