Bioloģiskajiem neprasīs ienākumu no hektāra
Līdz 22. maijam var pieteikties bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam. Saistību periods visiem bioloģiskajiem lauksaimniekiem sākas no jauna, ar jaunām prasībām.

Izdaudzinātais Latvijas zaļums ir tikai mīts
Gustavs Norkārklis atkārtoti ievēlēts par Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāju. Viņš uzskata, ka attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību un tās produkciju pastāv daudz mītu un stereotipu, kas līdzās zināšanu trūkumam dažkārt rada nepareizu priekšstatu par šo saimniekošanas veidu.

Vai Latvijā radīts mēslojums brīnumlīdzeklis?
No šī gada tirgū drīkst atrasties tikai tādi mikrobioloģiskie preparāti, netipiskie mēslošanas līdzekļi un augu augšanas veicinātāji, kuriem izmēģinājumos pierādīta ietekme uz ražas pieaugumu.

Kas jāņem vērā, kaļķojot un mēslojot augsni
Skābo augšņu kaļķošana ir priekšnoteikums mēslojuma labākai izmantošanai un līdz ar to arī citu kultūraugu audzēšanā ieguldīto līdzekļu pilnīgākai atmaksāšanās nodrošināšanai.

Izplatītākās nezāles rapšu sējumos
Rapšu audzētājiem pēdējos gados ir nācies saskarties ar vairākiem šķēršļiem, kas samazina augstas ražas ieguves iespējas. Vai tiešām ir izdevīgi audzēt rapšus, ja pirms kombaina iebraukšanas laukā to apsēdušas nezāles un apgrauzuši visi iespējamie kaitēkļi?

Universālais un vērtīgais griķis
Griķiem piemīt daudzas pozitīvas īpašības, kuru dēļ tos der iekļaut saimniecības augu sekā.

Proteīnaugi zaļināšanai
Organizējot saimniecībā zaļināšanu, laikus jādomā par pareizo kultūraugu sugu un to šķirņu izvēli atbilstoši saimniecības plāniem, situācijai un iespējām. Droši vien daudzi savos tīrumos šogad sēj tieši zirņus vai lopbarības pupas.

Priekšroku dod Latvijā ražotam kompaktoram
SIA Vaiņodes agro specializējusies kukurūzas audzēšanā. Uzņēmuma lauksaimniecības virziena vadītājs Jānis Pelnēns atklāj, ka tehnikas parka atjaunošanā bija cerējis uz Eiropas atbalstu, taču modernizācijas projekts Lauku atbalsta dienestā noraidīts.

Augstākie izslaukumi – Latgales bioloģiskajās saimniecībās 
Bioloģiskā piena ražotāji Latvijā būtiski uzlabojuši ražošanas rādītājus – daudzi sākuši slaukt vairāk un kvalitatīvāku pienu.

Bietes govju barības devā
Lopbarības biešu izēdināšana ļauj palielināt piena tauku daudzumu par 0,2–0,4% un nodrošina govis ar ātri sagremojamiem ogļhidrātiem, kam ir būtiska nozīme spurekļa mikroorganismu uzturēšanai.

Ražos jogurtu un saldējumu
Kocēnu novada Bērzaines pagasta z/s Zilūži saimnieks Jānis Grasbergs ir gatavs izgriezt pogas citiem Eiropas piensaimniekiem. Piecu gadu laikā viņa 50 slaucamo govju ganāmpulks izaudzis līdz 200, tam drīzumā pievienosies vēl 200 teles un tiks uzsākta arī piena pārstrāde.

Ļoti mierīgs limuzīnu ganāmpulks
Limuzīnu šķirnes audzētava Limakom izveidota pirms trim gadiem, kad tās vadītājs Māris Megnis uz Kurmāles pagastu Kuldīgas novadā no Vācijas atveda pirmās tīršķirnes teles.

Zemeņu mēslošana paaugstina produkcijas kvalitāti
Latvijā lielās siltumnīcu saimniecības saražo līdz 90% vietējo gurķu un tomātu ražas, tāpēc mazāko saimniecību īpašnieki spiesti meklēt alternatīvas kultūras. Zemenes ir pieprasītas tirgū, tām nevajag tik daudz siltuma, un arī cena šīm ogām ir pievilcīga.

Plūškoku dārzs Otaņķos
Augļkopis Eglons Brūns Nīcas pusē pirms 15 gadiem iestādīja pirmos plūškoku stādiņus, tagad viņa plūškoku plantācija plešas 1,2 ha platībā.

Lauksaimniecībā nekad nav garlaicīgi
Zemnieku saimniecība Baltiņi atrodas Skaistkalnes pusē. Ieskaitot siltumnīcu platību, Baltiņos audzē 20–30 dažādu dārzeņu.