Agrotops

Neviens atbalsts neglābs nozari mūžīgi

Situācija piena ražošanas nozarē joprojām ir kritiska. Zemkopības ministrs uz pastāvīgu šīs nozares atbalstu raugās skeptiski, bet pāriešanu vai nepāriešanu uz citām nozarēm uzskata par katra saimnieka izvēli, kuras pamatā jābūt pārdomātam biznesa plānam, nevis valsts vai Eiropas atbalstam. 

 

Lielākie kviešu audzētāji 2015

Lauku atbalsta dienestā šosezon kviešu platības atbalsta maksājumiem pieteiktas vairāk nekā pērn – 441 tūkst. ha. Lielākās platības Latvijā apsētas ar ziemas kviešiem. 

 

Aug pieprasījums pēc biokartupeļiem un auzām 

Zigmāra Logina bioloģiskā saimniecība Ozoliņi ZS Krimuldas novada Lēdurgas pagastā ir lielākā cietes kartupeļu audzētāja Baltijā. Šogad pārstrādei cietē plānots realizēt 800–1000 tonnu kartupeļu.

 

Lielākais cukurbiešu audzētājs – Vilcē

Jelgavas novada Vilces pagasta zemnieku saimniecība Terēņi ir lielākā cukurbiešu audzētāja Latvijā. Cukurbietes saimniecības īpašnieks Kaspars Duge realizē galvenokārt medniekiem meža zvēru piebarošanai un briežu dārziem. 

 

Neaizmirstiet iztīrīt noliktavas

Noliktavu telpās, kur tiek glabāta lauksaimniecības produkcija, ir jānodrošina ideāla tīrība un par ražas saglabāšanu ir jārūpējas tāpat kā veģetācijas perioda laikā. 

 

Kāpēc jānodrošina iespējami mazs somatisko šūnu skaits

Somatisko šūnu skaits ir ļoti būtisks piena kvalitātes rādītājs. Jo augstāks šis rādītājs, jo piena kvalitāte ir zemāka un no tā būs grūtāk saražot kvalitatīvus piena produktus. 

 

Arī septiņu govju ganāmpulks var būt rentabls

Anitas Miltiņas piena devējas Daugavpils novada Līksnas pagastā savai saimniecei dod ap 9 tūkstošiem litru piena katra. Pagājušajā gadā izslaukums bijis 10 tūkstoši litru no govs, bet šāgada sausums un piena krīze to ir ietekmējusi nelabvēlīgi. 

 

Kā zināt, vai piensaimniecība nes peļņu?

Tuvojas gada beigas un līdz ar tām – budžeta plānošana nākamajam gadam. Vai to var izdarīt, tikai zinot govju skaitu, to ražību un piena cenas? Protams, nevar. Ir jāzina arī visi iespējamie izdevumi, no kuriem daudzi nez kādēļ budžeta plānošanas ailēs nenonāk...

 

No nīkuļojoša teļa labu piena govi nevar iegūt

No saimnieka prasmes izaudzēt piena teli atkarīga saimniecības nākotne. Tele ir jāizaudzē ātri un pareizi – tā nevar būt aptaukojusies, par lielu.

 

Piena izēdināšanas tehnoloģijas teļiem

Teļu audzēšanas procesā vienā no nozīmīgākajām ir ēdināšana. Sevišķi liela uzmanība tai jāpievērš teļu agrīnajā dzīves periodā, kad teļu ēdināšanu ar pienu nomaina ēdināšana ar augu valsts izcelsmes barību. 

 

Neliels daudzums parazītu ir pat vēlams

Gaļas liellopu audzētājam jānoskaidro mājdzīvnieku invadēšanās avoti, jānosaka parazītu sugas un to intensitāte, kā arī izmeklēšanai uz parazitozēm jānoņem pietiekams paraugu skaits.

 

Vīnogu dārzs ar sociālu ievirzi

Edgars Zihmanis Tērvetes novada Kroņaucē ar vīnogu audzēšanu nodarbojas jau vienpadsmito gadu, taču joprojām nesliecas to dēvēt par biznesu. Viņš uzskata, ka nevar visu noreducēt tikai uz naudas pelnīšanu, svarīga ir komunikācija ar cilvēkiem.

 

Augļu koku vēža ierobežošanai – prognožu modelis

Augļu koku vēzis ir slimība, kuras ekonomisko nozīmību Latvijā grūti novērtēt. Ap 60% augļkopju uzskata, ka vēzis ir nozīmīga vai daļēji nozīmīga problēma augļu dārzā. Vismaz 80% vēlētos informāciju par smidzinājumu veikšanas nepieciešamību un kritiskajiem periodiem.

 

Selerijām tirgū vēl ir vieta

Latvijā sakņu selerijas audzē dažas zemnieku saimniecības un vairākus gadus tās tiek piedāvātas arī lielveikalos. Centrālā statistikas pārvalde neuzskaita sakņu seleriju platības un ražas, toties muitas statistikas dati liecina, ka pēdējos gados sakņu seleriju imports ir palielinājies divas reizes.

 

Abonēt drukātu izdevumu
Abonēt
Abonēt
e-izdevumu
Abonēt
Draugiem Facebook Twitter Google+