Agrotops

Kūtsmēslus uz lauka uzglabāt vairs nedrīkst

Krātuvju tilpumam jānodrošina, lai būtu iespējams gan pakaišu kūtsmēslus, gan šķidrmēslus un vircu uzkrāt vismaz astoņus mēnešus, lauksaimniekiem atgādina Valsts vides dienesta Uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere.

 

 

Eiropa ir arī Latvija. Tas beidzot jāsaprot

"Šobrīd, domājot par jaunu produkcijas veidu ražošanu, jāatrod vai nu interesants nišas produkts, vai jāražo produkcija, kas varētu aiziet vismaz Baltijas tirgus mērogā. Ar mazāku apjomu nekāds bizness nesanāks – neatmaksāsies nedz jauno tehnoloģiju ieviešana, nedz būsi konkurētspējīgs," intervijā stāsta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

 

 

Lielākie miežu audzētāji 2016

Platību maksājumiem pērn pieteikti gandrīz 89,9 tūkst. ha ar vasaras miežiem, 1938 ha ar ziemas miežiem un 3552 ha vasaras miežu ar stiebrzāļu pasēju, liecina Lauku atbalsta dienesta dati.

 

 

Kā samazināt pesticīdu lietošanu laukaugu audzēšanā

Aizvadītā gada oktobrī Lauku konsultāciju un izglītības centrs rīkoja semināru par to, kā, gudri saimniekojot, var samazināt pesticīdu lietošanas vajadzību laukaugu audzēšanā. To vadīja lektors Džoels Viljams no Lielbritānijas.

 

 

Dobele paplašina vietējo graudu iepirkumu

Graudu pārstrādātāja AS Dobeles dzirnavnieks jaunizveidotā pārslu ražotnes izveidē investēti 6,4 milj. eiro, piesaistot arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu. Uzņēmums sola, ka arī turpmāk primāri izejvielas iegādāsies no Latvijas piegādātājiem.

 

 

Izplatītākās slimības zirņu sējumos

Zirņu slimības ne vienmēr saistās ar zemu ražību, bet bieži ar nepietiekami labu sēklu kvalitāti. Lielāku postīgumu zirņu sējumiem nodara sēnīšu slimības. 

 

 

Salmi nav tikai salmi

Terminu skaidrojošā vārdnīca salmus definē kā labības, pākšaugu, zālaugu un eļļas augu stiebrus, lapas, ziedkopas, kas paliek pēc graudu vai sēklu izkulšanas. Atkarībā no audzētās sugas, šķirnes, augsnes auglības un audzēšanas tehnoloģijas to masa var stipri svārstīties – Latvijas apstākļos no nepilnas tonnas līdz pat vairāk nekā desmit tonnām no hektāra. Salmu izmantošanas iespējas ir plašas.

 

 

Meliorācijas projektiem cenšas samazināt atbalstu

Meliorācija ir vajadzīga, jautājums – kā to īsteno. "Vissvarīgākais meliorācijā ir izvēlēties uzņēmumu ar lielu darba pieredzi. Nevajag kautrēties meklēt atsauksmes, aizbraukt un apskatīt uz vietas būvnieka veikumu dabā," stāsta SIA Delaferma saimnieks Uģis Cēbers.

 

 

Piena rekordi 2016

Trijās Latvijas saimniecībās aizvadītajā pārraudzības gadā slaukts vairāk nekā 14 tūkstoši kg piena vidēji no govs – Vītoliņos, Ceriņos un Kalējiņos. Neraugoties uz to, ka slaucamo govju skaits samazinājies par 3273 govīm, ganāmpulku skaits piena pārraudzībā nav samazinājies un vidējais ganāmpulka lielums ir stabils – 27–28 govis.

 

 

Kā pasargāt govis no ketozes

Tradicionāli pierasts ketozes attīstību saistīt tikai ar govju ēdienkarti jeb izēdināmo barību, taču jautājums ir daudz plašāks. Runa ir par enerģijas bilanci, respektīvi, par to, ko govs uzņem ar barību un patērē.

 

 

Jaunajā fermā cer slaukt vismaz 10 tūkst. kg no govs

Lopkopības izmēģinājumu stacija Latgale Viļānos ekspluatācijā nodevusi jauno slaucamo govju novietni ar 500 vietām.

 

 

Atgremošanas ilgums – jauns ganāmpulka menedžmenta rādītājs

Pēdējā laikā daudzas firmas piedāvā mērsistēmas, ar kurām var noteikt govju atgremošanas ilgumu. Tās var darboties autonomi vai arī būt integrētas kopīgajā ganāmpulka menedžmenta sistēmā. Kā var izmantot no tām iegūtos rezultātus, un kā šīs sistēmas darbojas?

 

 

Jaunākās tendences teļu turēšanā un ēdināšanā

Lai izaudzētu veselīgu un produktīvu slaucamo govi, liela nozīme ir teļu un jaunlopu turēšanas apstākļiem un ēdināšanai. Izstādē EuroTier 2016 bija vērojami daudzi inovatīvi un interesanti risinājumi teļu un jaunlopu audzēšanā.

 

 

Somijas landrase – auglīga, produktīva, maiga

Somijas landrase cēlusies no Somijas vietējām aitām un ir radniecīga skandināvu īsastainajām aitām. Šķirnes galvenais trumpis bija spēja pielāgoties Skandināvijas skarbajam klimatam un nabadzīgajai barībai.

 

 

2016. gada raža bagāta. Kā būs šogad?

Ziedpumpuri visiem augļu kokiem ieriešas iepriekšējā gadā. Pārbagātas ražas gados, ja raža netiek normēta, lielākā daļa barības vielu tiek patērētas augļu veidošanai, tāpēc ziedpumpuri neieriešas nemaz vai arī tie ir vārgi, ar zemu ziemcietību. 

 

 

Zaļmēslojuma maisījumi dārzkopībā 

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centru un z/s Ķiveļi kopīgā izmēģinājumā analizēja zaļmēslojuma maisījumu izmantošanas iespējas bioloģiskajā dārzkopībā.

 

 

Mārupē gurķiem vienmēr ir vasara

Daudzi patērētāji vēl joprojām nav ievērojuši, ka arī vietējie gurķi tagad ir pieejami visos gadalaikos. Mārupes siltumnīcas ir Latvijā pirmā un pašlaik vienīga saimniecība, kur gurķus audzē ar papildu apgaismojumu.

 

 

Mežā viss sākas ar plānošanu

Gada sākums meža saimniekam ir īstais laiks, lai saplānotu nepieciešamos darbus mežaudzēs gada griezumā, jo arī mežsaimniecība, līdzīgi kā lauksaimniecība, ir pakļauta dabas ritumam. Pirms sāk ražas novākšanu, ir jāsaprot, kad cirst, lai koksnei būtu pieprasījums un laba cena, un kas būs nocirstā meža vietā.

 

 

Meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikācija

1977. gadā tika iedibināta pirmā ekomarķēšanas sistēma German Blue Eco Angel, kas nozīmēja, ka produkts ir iegūts un izgatavots videi draudzīgi. 1990. gadā tika ieviests Eco-logo (ekomarķējums) tādiem meža produktiem, kas iegūti videi draudzīgu mežu apsaimniekošanas ceļā. Šobrīd šāda ekomarķēšanas sistēma tiek plaši lietota visā pasaulē, aptverot daudzas ražošanas nozares.

 

Abonēt drukātu izdevumu
Abonēt
Abonēt
e-izdevumu
Abonēt
Draugiem Facebook Twitter Google+