Agro Topā februārī

Arī šogad subsīdijām paredzēti 8,7 miljoni eiro

Februāra sākumā lauksaimnieku nevalstisko organizāciju padomē tika skatīts šāgada nacionālo subsīdiju sadales nolikums. Lielas izmaiņas tajā nav gaidāmas, informē Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute.

Eiropa mūsu cūkkopības attīstību neatbalstīs

Latvijas cūku audzētāji par savu biznesu nevar justies droši jau kopš 2014. gada, kad Latvijā mežacūkām, bet vēlāk arī mājas cūkām tika konstatēts Āfrikas cūku mēris. Patlaban visa mūsu valsts teritorija ir sadalīta trijās riska zonās – katra ar saviem ierobežojumiem attiecībā uz cūkgaļas vai dzīvu cūku tirdzniecību. Par situāciju cūkkopības nozarē saruna ar Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāju Dzintru Lejnieci.

Pasēja zem vasarājiem traucē nezālēm 

Līdz ar integrētās augu audzēšanas ieviešanu palielinājusies nepieciešamība pēc zināšanām par videi draudzīgiem nezāļu ierobežošanas paņēmieniem. Pasējas lietošana zem labības ir viena no šādām iespējām. 

Kam pieder lielākās zālāju platības?

Lielākās zālāju platības likumsakarīgi pieder lopkopības saimniecībām, kas tos izmanto lopbarības sagatavošanai, taču diskusijas joprojām raisa ilggadīgo zālāju platību apsaimniekotāju mērķi. Īpaši ņemot vērā, ka daļai ganību īpašnieku juridiskā adrese meklējama Rīgā.

Lupīnas apdraud sakņu puves un lapu slimības

Lupīna ir slimību ieņēmīga, tāpēc tās audzēšana vienā laukā ir rekomendēta ne biežāk kā reizi piecos gados. Lupīnu sējumos 2016. gadā lielākoties novērotas sakņu puves un lapu slimības. 

Zirņi – proteīna ražošanas izejviela

Patlaban zirņu proteīns kļuvis par ļoti populāru avotu uzturā, jo uzskata, ka tas ir viens no vislabākajiem, ko cilvēks var iekļaut savā uzturā, lai nodrošinātu organismu ar nepieciešamajām aminoskābēm.

Saimniecības lielumam nav jābūt pašmērķim

Matīss Grīnbergs Burtnieku pagastā apsaimnieko 200 ha zemes un uzskata, ka ģimenes saimniecībai tas ir pilnīgi pietiekami. "Esam mazs uzņēmums un ražojam produkciju ar savu unikālo garšu un smaržu. Citiem tādas nav. Pie tā arī turpmāk plānojam palikt."

Lielākie piena govju ganāmpulki

Latvijā stabilizējies lielo ganāmpulku skaits. Tāpat kā gadu iepriekš arī pērn Latvijā bija 52 ganāmpulki, kuros bija 300 un vairāk slaucamo govju, liecina Lauksaimniecības datu centra dati. 

Kāpēc iet bojā govju embriji?

Govju atkārtotā meklēšanās ir nopietna problēma, kas sev līdzi nes lielus materiālos zaudējumus. Pilnībā to novērst, īpaši lielražošanas apstākļos, nav iespējams, taču to var ievērojami samazināt, ja apzināmies faktorus, kas šo problēmu rada. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē mākslīgās apsēklošanas rezultātus govīm, ir embrionālā mirstība. 

Standarta darbības protokoli

Fermās tāpat kā citos ražošanas objektos ir jāsaskaras ar darbinieku maiņu, aizstāšanu, apmācību. Standarta darbības protokolā vienkāršā, saprotamā veidā ir aprakstīta darbu secība, kā un kas ir jādara, lai paveiktu konkrēto uzdevumu.

Inovācijas govju komforta nodrošināšanā

Slaucamo govju turēšanas komforts ir atkarīgs no dzīvnieku atpūtas zonas iekārtojuma un optimāla mikroklimata nodrošinājuma. Ja šīs labturības prasības netiek izpildītas, tad samazinās izslaukumi un pasliktinās govju veselība.

Rekordiste, vārdā Zapte

Neretas pagasta saimniecībā Čaidāni, kur saimnieko Aija, Raimonds un Kristaps Leiši, kopš pagājušā gada 28. jūnija govju slaukšana uzticēta diviem robotiem.

Ar gaļas govīm vien neiztikt. Jāslauc!

Dainis Rungulis savā saimniecībā Rustupes izvēlējies uz saimnieciskiem apsvērumiem balstītu gaļas un piena lopkopības biznesa modeli, kas līdz šim – 10 saimniekošanas gados – nodrošinājis saimniecības attīstību.

Pašu radīta, attīstīta un lolota

Latvijas tumšgalve ir vienīgā aitu šķirne, kas selekcionēta un radīta tieši Latvijā, un šīs šķirnes attīstībā un izkopšanā ir ieguldīts rūpīgs, mērķtiecīgs un sistemātisks darbs gandrīz simt gadu garumā.

Aizvadītā sezona ogu audzētājiem veiksmīga

Lauksaimniecisko ražošanu, tostarp ogu audzēšanu, ļoti ietekmē laika apstākļi, kurus mēs diemžēl nevaram izmainīt, un katrs gads šajā ziņā izceļas ar atšķirībām un pārsteigumiem. Laika apstākļu ietekmi daļēji var samazināt, izvēloties audzēšanā izturīgas šķirnes, kas mūsu klimatam labāk piemērotas.

Zemeņu mēslošanas shēma atkarīga no šķirnes

Holandes laboratorija NovaCropControl jau labi sen nodarbojas ar augu mēslošanas shēmu izstrādi, kuru pamatā ir lapu sulas analīžu dati. Pirmo pētījumu rezultāti ir pārdomu vērti.

Mežizstrāde – ražas novākšana mežā

Cirsmas izstrāde sākas ar plānošanu. Praksē ir pierādījies, ka saplānoti darbi norit daudz raitāk, drošāk, ar mazākām izmaksām un saudzīgāk pret apkārtējo vidi. Plānošana sākas ar cirsmas, kokmateriālu krautuves un tehnikas pārvietošanās ceļu apsekošanu.

Kā pasargāt mežaudzes no dzīvnieku bojājumiem

Meža apsaimniekotājam jāuzņemas rūpes par meža stādījumu un dabiski atjaunojušos platību, kā arī jaunaudžu saglabāšanu, audžu produktivitātes un stumbru kvalitātes nodrošināšanu, iespējami nekaitējot videi. Viens no būtiskākajiem mežaudžu kvalitāti ietekmējošiem faktoriem ir kukaiņu, grauzēju un meža dzīvnieku bojājumi.