Agrotops

Agro Topā aprīlī

 

Liekam cerības uz augu aizsardzības zinātni

Katru sezonu no augu aizsardzības līdzekļu (AAL) reģistra tiek izņemti desmitiem dažādu AAL, kas satur konkrētas darbīgās vielas. Ar kādām vēl aktivitātēm šajā jomā būtu jārēķinās mūsu lauksaimniekiem un kādas varētu būt šo aktivitāšu sekas, sarunā ar Kristīni Lifānovu, Valsts Augu aizsardzības dienesta direktori.

 

Par kooperāciju jādomā globālāk

Pēc provizoriskiem aprēķiniem, aizvadīto gadu kooperatīvs Piena ceļš noslēdzis ar 517 tūkstošu eiro peļņu. Kas ir šā veiksmes stāsta pamatā un pie kādiem attīstības virzieniem šobrīd strādā kooperatīvs, stāsta Anrijs Aumalis, LPKS Piena ceļš padomes priekšsēdētājs.

 

Vasaras miežu šķirņu salīdzinājums

2016. gada vasaras miežu šķirņu salīdzinājumā Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrā novērtēja 25 plēkšņainās miežu šķirnes, tostarp vienu daudzkanšu ('Druvis'), kā arī divas kailgraudu miežu šķirnes.

 

Cietie kvieši – jauna niša Latvijas graudaudzētājiem

Latvijā līdz šim cietos kviešus neaudzēja, pārstrādei tos ieveda no Dienvideiropas vai Kazahstānas. Latvijā dažas selekcijas līnijas un šķirnes tika testētas Stendē jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

 

Izplatītākās auzu slimības

Latvijā audzētajām auzām ir trīs būtiskākās slimības – auzu brūnplankumainība, auzu vainagrūsa un skaru fuzarioze. Rakstā par izplatītākajām, kā arī mazāk sastopamajām auzu slimībām un to ierobežošanas iespējām.

 

Parastā gaiļsāre Latvijas laukos nav eksotika

Parasto gaiļsāri joprojām mēdz uzskatīt par eksotisku un Latvijas apstākļiem netipisku nezāli. Tomēr pēdējo gadu nezāļu monitoringa dati rāda, ka arī Latvijā lauksaimniecības platību piesārņojums ar šo nezāli ir gana liels un ir nepieciešams pievērst uzmanību tās efektīvai un savlaicīgai ierobežošanai.

 

Pākšaugu izsējas normas ietekme uz ražu

Itin bieži raisās diskusija par to, cik daudz jāsēj, lai augiem nerastos traucējumi piekļūt optimālai augšanai nepieciešamajiem avotiem un tie bez piepūles varētu droši stāties pretī nezālēm, slimībām,  kaitēkļiem un izveidot labu ražu. 

 

Virti redz Latviju kā sojas ražotājvalsti

Zaņas pagasta zemnieku saimniecība Rubuļi 11. martā atzīmēja 25. gadskārtu. Saimnieki Benita un Sergejs Virti šosezon 86 ha platībā sēs soju un to pārstrādās, kā arī sertificēs saimniecību šīs kultūras sēklu audzēšanai. 

 

Bioloģiskais piens plūst aumaļām

Divās Latvijas saimniecībās, kas strādā ar bioloģiskajām metodēm, aizvadītajā pārraudzības gadā vidējais izslaukums no govs pārsniedza 10 tūkstošus litru. Tik augsti izslaukumi bioloģiskajiem lopkopjiem līdz šim nav padevušies.

 

Birzītēs tieksies uz 10 tonnu izslaukumu 

Vizma Sileniece kopā ar saimnieku Andreju piena ražošanā iesaistījās 1991. gadā. Nu Birzītes izveidota par modernu saimniecību, kur zināšanas gūst arī Lauksaimniecības universitātes zootehnikas specialitātes studenti. 

 

Ģenētiskā potenciāla uzlabošana ganāmpulkā

Izvēlēties pareizo spermu, lai apsēklotu teles vai piena govis, ir visu piena fermu periodisks uzdevums. Ataudzēšana ir ieguldījums, lai izveidotu piena govju nākamo paaudzi, kurai ir jābūt ģenētiski pārākai par šodienas govīm.

 

Virusālā diareja un tās izpausme govju ganāmpulkos

Vai šo slimību uztveram pietiekami nopietni? Kāpēc esam gatavi ar to sadzīvot un pat nevēlamies zināt par tās esamību mūsu ganāmpulkos?

 

Jaunākais aprīkojums kūtsmēslu izvākšanai un uzkrāšanai

Kūtsmēslu apsaimniekošana nav vienkārša, jo tie rada nepatīkamas smakas un nevēlamas gāzu emisijas. Lielākās fermās kūtsmēslu izvākšana nav iedomājama bez speciālas tehnikas, kuras pilnveide joprojām turpinās. 

 

Putnkopības biznesā risks attaisnojies

Sējas novada mājputnu audzētāju saimniecība Priežkalni pirms pieciem gadiem sāka atteikties no piena lopkopības, vienlaikus sākot broileru piegādes restorānam Vincents. Patlaban Signes un Ulda Seiļu saimniecība turpina pārveidi – sākta pāreja uz bioloģisko saimniekošanu.

 

Jaunas ogulāju šķirnes

2016. gadā reģistrētās jaunās upeņu un ērkšķogu šķirnes.

 

Ziemcietība un klimata izmaiņas – kā uz tām reaģēt augļkopjiem

Viena cilvēka mūžs ir par īsu, lai pieredzētu visu ziemu un vasaru daudzveidību, izprastu to sakarības ar iespējamiem bojājumiem. To sapratuši iepriekšējo paaudžu augļkopji, kuri dalījušies savos novērojumos ar citiem un centušies savas atziņas saglabāt nākamajām paaudzēm. 

 

Pasaules ķiploku tirgus ietekmē cenas Latvijā

Latvijā jau sešus gadus palielinās vietējo ķiploku ražošana, jo šis produkts ir pieprasīts tirgū un arī cenas ir augstākas nekā citiem dārzeņiem. Tomēr jāņem vērā, ka mūsu produkcijas cenas tepat Latvijā ir atkarīgas no cenu līmeņa Eiropas un pat pasaules tirgū.

 

Vērtīgi mežu biotopi Latvijā

Šogad jāsākas Eiropas nozīmes aizsargājamo biotopu kartēšanai, kas skar daudzus meža īpašniekus. Biotopu kartēšana netiks veikta pilnīgi visos mežos, bet gan vietās, kur pastāv liela varbūtība, ka tur varētu atrasties Eiropas nozīmes biotops.

Abonēt drukātu izdevumu
Abonēt
Abonēt
e-izdevumu
Abonēt
Draugiem Facebook Twitter Google+