“MEDĪBAS” – TROFEJA, KO PELNĪJIS KATRS MEDNIEKS!
Žurnāls, kas domāts ikvienam, kam patīk skaistais un azartiskais vaļasprieks – medības. Žurnāls “Medības” iznāks reizi mēnesī un rakstīs tikai un vienīgi par medībām. Ik mēnesi žurnālā būs sezonas ziņas un aktualitātes, raksti par medībām ārpus Latvijas, ieročiem un aprīkojumu, likumiem un noteikumiem, kā arī medniekstāsti, receptes, joki un anekdotes.
ŽURNĀLA “MEDĪBAS” JAUNĀKAJĀ NUMURĀ
PERSONĪBA. Tāda neierasta saruna šoreiz žurnāla sadaļā. Nevis Personība, bet Personības: Ķibermaņi – ģimene - tētis Andris un dēli Oskars, Jānis. Mednieki, kuri pateicas dabasmātei par katru savu veiksmi, kuru pārliecība ir, ka rezultatīva šaušanas prasme iegūstama treniņos šautuvē, nevis mežā pa dzīvnieku, un, kam rūp atbilstošas populācijas saglabāšana arī medībām ilgtermiņā.
Oskars – bobslejists. Latvijas sporta līdzjutēji ar aizturētu elpu ir sekojuši sekunžu simtdaļu trakajam skrējienam viņa nobraucienu laikā pasaules ledus kamanu trasēs, savukārt Latvijas mednieku saime var būt lepna, ka tagad pašiem ir pat savs olimpietis – Soču Ziemas Olimpisko spēļu dalībnieks ar bobsleja četriniekos iegūtu 14.vietu, bet divniekos – 16. Netrūkst arī medaļu: 2012. gada Pasaules čempionātā junioriem sudrabs četriniekos un bronza divniekos. Tā paša gada Pasaules Jaunatnes Olimpiādē divnieku sacensībās 4. vieta, bet šogad Pasaules čempionātā junioriem 3.vieta bobsleja divniekos, un sudrabs četriniekos.
Jānis – Rencēnu šautuves vadītājs, šaušanas sacensību organizators, Burtnieku novada izpilddirektora vietnieks.
Andris – mednieku un makšķernieku kluba Rencēni vadītājs, zemnieku saimniecības Jaunlāčkalni īpašnieks.
MEDĪBU ORGANIZĀCIJA. Jauna medību sezona sola lielus jaunumus, un galvenais – atteikšanās no papīra veida medību atļaujas. Tagad pēc limitētā medījamā dzīvnieka nomedīšanas tas jāmarķē ar īpašu savilcēju. Vēl runājam par mednieku sadarbības iespējām ar mežsaimniekiem, kā arī spriežam par iespējamo sadarbību starp medību kolektīviem.
MĪTU LAUZĒJI. Šāviens medībās ir viens no visīsākajiem, bet arī visatbildīgākajiem brīžiem visā medību procesā. Ja ir vēlme tikt pie aļņa kotletes, tad pienāks brīdis, kad sprūda mēlīte ir jānospiež. Tomēr ap un par šaušanas praktisko pusi pastāv daudz un dažādu, brīžiem pat ļoti muļķīgu mītu, kurus izmanto, lai slēptu savas sliktās šaušanas prasmes, vai meklēto aizbildinājumus, lai nebūtu jādodas uz šautuvi trenēties. Šoreiz laužam mītus par dāžādiem šaušanas aspektiem, kas ne reizi vien dzirdēti no medniekiem.
REPORTĀŽA. Daudzi tam joprojām netic, sak, atbildīgie dienesti to tikai izdomājuši, lai saņmetu naudu un čakarētu medniekus, bet kad tavā priekšā guļ beigtas 16 mežacūkas, tad šaubas jau sen izgaisušas. Čupā sakrautās mežacūkas ir cienīgs skats, kas prieku raisītu tad, ja tā būtu noslēgušās veiksmīgas dzinējmedības. Šajā gadījumā gan čupā sakrauts tas, kas palicis pāri no šiem spēcīgajiem un jaudīgajiem, bailes iedvesošiem dzīvniekiem – sērgas nomocīti, pēc tam lapsu un jenotsuņu izvandīti, sakritušies līķi. Kas vēl pagaidām nesmird, jo ir marta sākums. Vasarā inspektors ar palīgiem cūkas meklējuši pēc smakas. Šajā apvidū jau atrastas vairāk nekā 40 mežacūkas.
MEDĪBU SUNS. Nosaukums cēlies no vārdu salikuma coon, jeb racoon – jenots un hound – dzinējs, jo tas ir šī suņa pamatuzdevums – atrast jenotu un uzdzīt to kokā. Arī pats viņš nereti uzlien pat pa kailu stumbru, lai tiktu klāt zvēram. Kūnhaunds kokā ir normāla parādība. Ir seši kūnhaundu paveidi, kuri atšķiras pēc krāsas un nedaudz pēc izmēra, bet visi viņi ir radīti ka universālie dzinējsuņi. Tiek uzskatīts, ka sākotnēji, pieļaujot dažādas krāsu variācijas un nekoncentrējoties uz vienota izskata veidošanu, audzētajiem bija iespēja vairāk pievērsties šķirnes un tās paveidu darba īpašību izkopšanai, selekcijas darbam, kas būtu tendēts tieši uz medību kvalitātes uzlabošanu.
