“MEDĪBAS” – TROFEJA, KO PELNĪJIS KATRS MEDNIEKS!

Žurnāls, kas domāts ikvienam, kam patīk skaistais un azartiskais vaļasprieks – medības. Žurnāls “Medības” iznāks reizi mēnesī un rakstīs tikai un vienīgi par medībām. Ik mēnesi žurnālā būs sezonas ziņas un aktualitātes, raksti par medībām ārpus Latvijas, ieročiem un aprīkojumu, likumiem un noteikumiem, kā arī medniekstāsti, receptes, joki un anekdotes.

ŽURNĀLA “MEDĪBAS” JAUNĀKAJĀ NUMURĀ
PERSONĪBA. Žurnālistes darba mūžā bieži esmu pārdomājusi par ceļā satiktajiem. Gadās tā, ka cilvēks no amata pozīcijām uzrunāts, reizēm šķiet tāds paskarbs, politiskajā, ekonomiskajā, un vēl visādā citādā aizņemtībā it kā nevietā iztraucēts, it kā satraukts, ko nu atkal no preses sagaidīt. Taču katram vēl ir otra – dvēseles pozīcija – un šīs sarunas ir skaistas. Bagātas. Arī ar Jāni Šolku – Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētāju par viņa brīvo mirkļu lielo aizrautību - medībām un makšķerēšanu.

SELEKCIJAS MEDĪBAS. Decembra numurā mūsu uzmanības centrā medījamo dzīvnieku selekcija. Runājam par mednieku pieļautajām kļūdām, aplūkojam to, kādēļ dzīvniekiem veidojas neparastas trofejas, kā arī novērtējam šogad nomedīto staltbriežu trofejas.

MEDNIEKSIEVAS RECEPTE. Mednieksieva Ilva Kurzemniece no visa spēka klapē kotlešu gaļu, lai kļūst pufīga kā debesmannā. Ilva mums gatavo uz grila ceptas stirnas gaļas kotletes.

MEDĪBU MUNĪCIJA. Lai kaut nedaudz saprastu, ko dara un ar kādu ātrumu lido vītņustobru munīcijas lodes, uz Rīgas Šaušanas centru (Riga Shooting Center) aicinājām uzņēmuma Anima Libra vadītāju Dmitriju Kļešņinu, kurš bez munīcijas un ieroča laidņu ražošanas nodarbojas arī ar tālšaušanu 300 metru distancē, gūstot arī ievērojamus rezultātus. Šā iemesla dēļ Dmitrijs pirms kāda laika bija nonācis pie secinājuma, ka līdz šim nav atradis savu ideālo lodi, tādēļ tāda bija jārada pašam. Tā nu tika izveidotas lodes, kuru ballistiskie rādītāji ir labāki nekā pasaulē plaši atzītajām Berger lodēm.

MEDĪBU SUNS. Norsk elghund, tulkojumā no norvēģu valodas nozīme aļņu suns. Dažreiz tos dēvē arī par briežu suņiem. Šķirne ir viena no vecākajām Skandināvijā un pieder pie špicu grupas. Tāpat, kā vilku špics, samojeds, akita un vel citas. Suns ir vidēji liels, spēcīgs, ar biezu ādu un kuplu kažoku. Mēdz būt pelēki un melni aļņu suņi, kas ir ļoti līdzīgi gan pēc darba īpašībām, gan pēc ķermeņa uzbūves. Tos atšķir  tikai vilnas krāsa un kvalitāte – melnais suns nav tik pūkains, vilna arī ir bieza, bet pieguļ blīvāk, ir spīdīgāka.
Otrs kolēģis – Zviedrijas aļņu suns arī ir sena Skandināvu šķirne, paredzēta aļņu un briežu medībām. No norvēģa to atšķir garāks ķermenis, purna kopskats – tam ir gaišs purns ar vilkam tipisku krāsojumu, un aste ir gredzenā, bet ne tik stingrā, uz muguras uzliektā ka Norvēģijas aļņu sunim. Jomthundi ir lielāki par norvēģiem.