“MEDĪBAS” – TROFEJA, KO PELNĪJIS KATRS MEDNIEKS!
Žurnāls, kas domāts ikvienam, kam patīk skaistais un azartiskais vaļasprieks – medības. Žurnāls “Medības” iznāks reizi mēnesī un rakstīs tikai un vienīgi par medībām. Ik mēnesi žurnālā būs sezonas ziņas un aktualitātes, raksti par medībām ārpus Latvijas, ieročiem un aprīkojumu, likumiem un noteikumiem, kā arī medniekstāsti, receptes, joki un anekdotes.
ŽURNĀLA “MEDĪBAS” JAUNĀKAJĀ NUMURĀ
PERSONĪBA. Par Purnavu muižu priecājas tie, kam ar medībām pat nav sakara, toties ir iespēja vaigā apskatīt pasaules faunas eksotiskākos pārstāvjus un iepazīt Latvijas mežu ragaiņu, nagaiņu, pūkaiņu un spārnu īpašnieku kolekcijas. Un galu galā katrai saimniecei, ja vien viņai ģimenes mednieka vaļasprieks tiek godā un cieņā turēts un nav sveša pavārmāksla, Purnavu muižā ir dota ekskluzīva iespēja tikt pie brīnišķīgiem traukiem medījuma delikateses galdā likšanai. Lepoties un attēlot varētu vēl, vēl un vēl par visu ieraugāmo, aptaustāmo, nopērkamo, taču ir jāizstāsta par cilvēku, kam pateicoties, vispār ir tāda Purnavu muiža. Viņš ir Rolands Orlovskis – īpašnieks, uzņēmējs, briežaudzētājs, savas lauku muižas Līgatnes Purnavās saimnieks, bet galvenais – atraktīvs un zinošs mednieks.
MEDĪBU TRADĪCIJAS. Ja medī tikai vienā vietā, vienā kolektīvā, neceļo, tad par absolūtu patiesību uztver to, kā medības notiek konkrēta medību kolektīva ietvaros. Tradīcijas atšķiras ne tikai dažādās valstīs, bet arī dažādos kolektīvos. Un šīs dažādība var būt tik krasi atšķirīgas, ka grūti noticēt, ka medījam vienā valstī. Bieži vien ir grūti novilkt vienu konkrētu robežu starp tradīcijām un medību ētiku, jo šie abi jēdzieni iet roku rokā un bieži vien saplūst vienā. Medību ētikas normas ir bieži pieminēts, bet nekur nerakstīts jēdziens, kas būtībā ir uzskatāms par medību tradīciju, ko ievēro ne tikai medību kolektīvi, bet arī individuāli mednieki, sekojot savam un tikai sev saprotamam goda, sirdsapziņas un ētikas kodeksam.
MĪTU LAUZĒJI. Kad runājam par mežacūkas gaļu, tad lielākais bieds ir trihineloze, ar ko Latvijā sirgst ne tikai mežacūkas, bet ap 70 procentu lapsu, mazliet mazāk jenostuņu, simtprocentīgi lūši, ir arī pa kādam ļoti retam bebram. Ja par to, ka dzīvniekus invadējis šis nešpetnais parazīts pēc ārienes neko pateikt nevar, tad cilvēkam sasirgšana ar šo briesmoni, nav nekāda patīkamā pieredze, kaut gan no trihinelu viedokļa, cilvēks tām varētu nemaz nebūt interesants, jo tām cilvēks ir kā strupceļš gluži vienkārši tādēļ, ka cilvēku neviens neēd. Mednieku attieksme attiecībā uz šo nopietno saslimšanu ir pielīdzināma krievu ruletei, jo no 37 tūkstošiem nomedīto mežacūku, pagājušā gadā pārbaudītas tik vien kā 5411. Bieži vien analīzes tiek saņemtas tikai tad, kad gaļa jau ir apēsta, un pozitīva rezultāta gadījumā medniekiem nākas pārdzīvot ne vienu vien nepatīkamu mirkli.
Lai lauztu dažādus ar šo slimību radušos mītus, uz sarunu aicinājām Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR vadošo pētnieci Dr. biol. GUNITU DEKSNI.
REPORTĀŽA. Ja runājam par starptautiskām medību izstādēm turpat Vācijā, tad Latvijas Ķīpsalas formātu aizmirstam, jo tur šī joma krietni vien attīstītāka, kaut vai tādēļ vien, ka Vācijā ir ap 360 tūkstošiem mednieku, un mūsu 25 tūkstoši tāds spļāviens jūrā vien ir. Tur par medniecību kā tādu jau varam spriest kā par nozari, un tā kā Vācija ir Eiropas centrā, tad uz tur notiekošajām nozares izstādēm brauc ne jau tikai vietējie, bet no visas pasaules.
Mēs, no mazās Latvijas, labi jūtamies visur, tādēļ arī ne vienu vien pazīstamu seju satikām arī Dortmundē, kur no 3.līdz 8.februārim notika, kā viņi paši saka, Eiropas lielākā medību izstādē Jagd und Hund. Lielākā tādēļ, ka IWA, kas arī notiek Vācijā, koncentrējas nevis uz patērētāju, bet gan uz pašu nozari. Ja Dortmunde ir gadatirgus, tad IWA paredzēta biznesa kontaktu dibināšanai.
MEDĪBU SUNS. Tas ir Ungārijas nacionālais lepnums, Maģāru zelta suns. Vižla – tulkojumā no ungāru valodas nozīme to pašu, kas retrivers angliski – atrast, atnest. Vižlām ir patīkams raksturs – tie ir jautri, ļoti enerģiski, viegli apmācāmi, uzticami suņi, pamatā neagresīvi. Izmērā tie ir vismazākie universālie putnu suņi. 53-62 centimetri skaustā; kuces 18-25 kilogramus, bet suņi līdz 30 kilogramus smagi. Apmatojums ir īss, vidēji mīksts un piegulošs. Praktiski bez pavilnas! Kas ir būtiski, jo mūsu platuma grādos vižlas tur mājās, dzīvokļos. Un ne tikai tādēļ, ka šiem augsti intelektuālajiem suņiem ir nepieciešams pastāvīgs kontakts ar ģimeni un saimnieku, bet arī tādēļ, ka tie nav piemēroti dzīvei āra. Bez pavilnas tie nav pasargāti no aukstuma un mitruma. Toties mājās nerada netīrību.
SAFARI PIEDZĪVOJUMS. Skatoties Holivudas mordobojus šķiet, ka otrpus dīķim dzīve ir pavisam citāda, cilvēki pavisam savādāki un notikumi šķetinās ne tā kā pie mums – vecajā pasaulē. Kā izrādās arī medībām tur ir pavisam cita garša!
Zobārstniecības studens Filips Zerfass no Vācijas, kurš jau vairākus gadus studē Latvijā, pagājušā gada nogalē kopā ar savu labāko draugu Skotu beidzot īstenoja sen lolotu sapni – pamedīt kopā Montanas štatā ASV. Vasarā tur medību sezona vēl nav sākusies, savukārt ziemā sezona jau ir beigusies. Tā kā Filips studē, tad viņam nav pārāk lielu iespēju trāpīt uz medībām rudenī. Bet kā izrādās janvārī Montanā vēl var medīt kugārus jeb kalnu lauvas, kā arī vilkus. Skots vasarā bija palīdzējis savam labam draugam un profesionālam medību gidam Raienam, kurš tad abiem draugiem radīja iespēju janvārī vienu nedēļu pavadīt šo diženo dzīvnieku medībās.
